Atzinums

Asociācija ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas aktualizēto informatīvā ziņojuma “Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu” redakciju (turpmāk – Ziņojums), kas atkārtoti nodota starpinstitucionālajai saskaņošanai, kā arī ar iepriekš TAP portālā sniegtajiem iebildumiem un Finanšu ministrijas paskaidrojumiem par to attiecināmību. 

Pateicamies par Ziņojumā veiktajiem labojumiem, kā arī par iespēju sniegt viedokli par Ziņojuma pašreizējo redakciju. Asociācija kopumā atbalsta Ziņojumā definētos mērķus, kas vērsti uz administratīvā sloga mazināšanu uzņēmumiem, kreditēšanas aktivitātes veicināšanu, iestāžu funkciju dublēšanās novēršanu, kā arī patērētāju aizsardzības efektivitātes nodrošināšanu. Lai efektīvi sasniegtu minētos mērķus, aicinām Ziņojumu precizēt un labot tālāk norādītajos aspektos, tai skaitā, papildinot ar datiem, kur tas ir būtiski. 

Ņemot vērā, ka Ziņojuma ietvaros nav izvērtēti vairāki būtiski aspekti, kuri rada tiešu un praktisku ietekmi uz uzņēmumu ikdienas darbību, tostarp uz nepieciešamo cilvēkresursu apjomu, darbaspēka organizāciju, kā arī tehnoloģiskajiem procesiem un IT risinājumu plānošanu, Asociācija nevar atbalstīt Ziņojumu tā pašreizējā redakcijā.


Ziņojuma priekšlikumu sadaļa norādīts: Atbalstīt, ka kapitālsabiedrību, kuras piešķir kredītu atlikta maksājuma veidā savu preču vai pakalpojumu iegādei, reģistrēšanas un uzraudzības funkcijas īstenos Latvijas Banka. Vienlaikus Ziņojumā norādīts, ka arī patērētāju sūdzību izskatīšanā tiek iesaistītas vairākas iestādes, jo patērētājam ne vienmēr ir skaidrs kā sadalās kompetences starp iestādēm gan attiecībā uz pamatkonta regulējumu, gan kreditēšanas līguma nosacījumiem, hipotekāro kredītu pārkreditēšanu vai finanšu pakalpojumu pieejamību reģionos, kas nereti ved pie informācijas sadrumstalotības un interpretācijas atšķirībām iestāžu starpā. Šajā kontekstā aicinām skaidrot, kā tiks risināta situācija, kad attiecībā uz telekomunikāciju operatoriem, kuri piedāvās nomaksas pirkumus, finanšu pakalpojumu jomas uzraudzību veiks Latvijas Banka, bet attiecībā uz elektronisko sakaru pieejamību un kvalitāti uzraudzību veiks PTAC un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. 

-

Aicinām precizēt Ziņojuma sadaļu par ietekmi uz valsts budžetu, skaidri norādot, ka reformas rezultātā var tikt zaudēti valsts budžeta ieņēmumi aptuveni 2 000 000 EUR apmērā gadā, ņemot vērā, ka patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licences nodevas un uzraudzības maksas, kuras pašlaik iekasē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, tiek ieskaitītas valsts budžetā, un paredzētā reforma šajā aspektā rada negatīvu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu.

-

Aicinām Ziņojumā ietvert priekšlikumu par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 41. panta otrās daļas ievaddaļas grozīšanu, paredzot tās izteikšanu šādā redakcijā:

"(2) Likuma subjektiem šajā likumā noteikto pienākumu izpildei ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt, kā arī glabāt un citādi apstrādāt informāciju no šādiem reģistriem:" 

Aicinām Ziņojumu papildināt ar skaidru apstiprinājumu, ka reformas rezultātā Ministru kabineta 2011. gada 29. marta noteikumu Nr. 245 “Noteikumi par speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai” 49. un 50. punktā noteiktā licencēšanas maksa un uzraudzības maksa zaudēs spēku un netiks paredzēta vai piemērota arī citos normatīvajos aktos.

-

Ziņojumā norādīts, ka Latvijas Banka ir veikusi sākotnējo novērtējumu attiecībā uz uzraudzības intensitāti veicot patērētāju kreditēšanas sektora uzraudzību. Atbilstoši Latvijas Bankas sniegtajai informācijai, uzraudzības intensitāti kādam no uzraugāmajiem sektoriem Latvijas Banka nosaka riska uztveres (tolerances) ietvars, kurā tiek vērtēti vairāki aspekti, tai skaitā sektora lielums un ietekme uz Latvijas finanšu sistēmu. 

Sākotnējais novērtējums liecina, ka uzraudzības intensitāte nebanku kreditēšanas sektorā varētu mazināties, mazinot arī iesaistīto darbinieku skaitu (skat ziņojuma 5.sadaļu). Latvijas bankas uzraudzības fokusā būtu tirgus darbības un prakses (conduct) uzraudzība, tai skaitā patērētāju sūdzības un NILLTPFN jomas uzraudzība, turklāt sākotnējais vērtējums liecina, ka NILLTPFN jomas uzraudzībā būtu vērojama intensitātes samazināšanās.  

Novērtējam šajā kontekstā sniegtās norādes, kā arī viesto skaidrību par to, ka:  

1) nav paredzēts, ka funkciju pārņemšanas rezultātā būtu īstenojamas atkārtotas licencēšanas darbības jau esošajiem tirgus dalībniekiem, savukārt jaunajiem tirgus dalībniekiem, līdzīgi kā citos licencējamos segmentos, tiktu izstrādātas skaidras vadlīnijas par licencēšanas posmu (licencēšanas ceļvedis), ietverot iesniedzamo dokumentu aprakstus un citu noderīgu informāciju jaunajiem dalībniekiem; 

2) netiks izstrādāta un ieviesta prudenciālā uzraudzība, jo sektors nepiesaista noguldījumus  un nepastāv riski un apsvērumi prudenciālo prasību ieviešanai. 

Mēs pozitīvi vērtējam Latvijas Bankas pārstāvju diskusijās pausto apņemšanos turpmākajā procesā organizēt tematiskas darba grupas ar nozares pārstāvju iesaisti, lai detalizēti izstrādātu un saskaņotu uzraudzības praktiskās īstenošanas aspektus. Uzskatām, ka šādu darba grupu darbs ir būtisks priekšnosacījums reformas kvalitatīvai ieviešanai un skaidra, praksē piemērojama regulējuma izstrādei.

Vienlaikus, uzsveram, ka pirms Ziņojuma tālākas virzības ir nepieciešams viest detalizētāku skaidrību par tālāk minētajiem uzraudzības realizēšanas praktiskajiem aspektiem:  

Patērētāju maksātspējas izvērtēšanas kārtība: šobrīd PTAC uzraudzībā esoši subjekti vadās pēc Patērētāju tiesību aizsardzības likuma prasībām un PTAC izstrādātām vadlīnijām, bet Latvijas Bankas uzraudzībā esoši subjekti papildus vēl piemēro arī Latvijas Bankas Kredītrisku vērtēšanas vadlīnijas. Aicinām detalizēti skaidrot, pēc kādiem noteikumiem reformas skartajiem uzņēmumiem būs jāvadās, veicot patērētāju maksātspējas novērtēšanu; 
Uzņēmumu kredītrisku noteikšanas kārtība tajās jomās, kur patērētāju kreditēšanas uzņēmumi nodarbojas ar uzņēmumu/ juridisku personu kreditēšanu; 
Piekļuves nodrošināšana kredītinformācijai, kas atrodas dažādos kredītinformācijas birojos un Kredītu reģistrā, lai nodrošinātu efektīvu patērētāju maksātspējas izvērtēšanas kārtību;    
NILLTPFN uzraudzībai un sankciju riska pārvaldībai ieviešamie procesi un procedūras un veicamās pārbaudes gan attiecībā uz klientiem, gan arī attiecībā uz komersantu patiesā labuma guvējiem, tai skaitā rīcība izmaiņu gadījumā;  
Piekļuves nodrošināšana NILLTPFN 41. pantā paredzētajai informācijai uz vienlīdzīgiem noteikumiem ar kredītiestādēm un apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem; 
Jaunu produktu ieviešanas kārtība;  
Kiberdrošības un IT risku pārvaldības kārtība, tai skaitā DORA un NIS 2 prasību attiecināšana vai neattiecināšana uz patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem; 
VDAR prasību attiecināšanas kartība;  
Negodīgas komercprakses un reklāmas uzraudzības kārtība, tai skaitā, kārtība, kādā komersantiem būs jārīkojas, ja tie vēlēsies konsultēties par kādas jaunas komercprakses ieviešanu, vai arī reklāmas izstrādi un izvietošanu;  
Uzraugam pārskata periodā iesniedzamās atskaites un atskaišu iesniegšanas kanāli;  
Uzrauga plānotās pārbaudes un auditi kalendārā gada laikā, kā arī pārbaužu veikšanas kārtība un komunikācijas intensitāte pārbaužu veikšanas laikā.  

Šī ir būtiska informācija, kas atstāj reālu ietekmi uz uzņēmumu ikdienas darbu, nepieciešamo darbinieku resursu, kā arī tehnoloģiskajiem procesiem un IT darbu plānošanu. Tikai pēc tam, kad ir veikta detalizēta analīze par šiem procesiem, būs iespējams izdarīt secinājumus par to, vai reformas definētais mērķis – administratīvā sloga mazināšana uzņēmumiem  - būs sasniedzama.  

-

Ziņojumā konstatēts, ka šobrīd Latvijā spēkā esošais tiesiskais regulējums paredz, ka kreditētāju licencēšanas, uzraudzības un kontroles funkciju veic trīs nacionāla līmeņa uzraudzības institūcijas – Latvijas Banka, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) un Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID), un uzraudzības intensitāte un fokuss atšķiras, ņemot vērā konkrēto finanšu pakalpojumu sniedzēju darbībai piemītošo risku:  

1) Latvijas Banka uzrauga noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu (turpmāk – NILLTPFN) un sankciju riska pārvaldību kredītiestādēs un citos finanšu tirgus dalībniekos, izņemot tālāk norādītos (kopā – 233 tirgus dalībnieki);   
2) PTAC veic nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanu un uzraudzību, t. sk., NILLTPFN uzraudzību un sankciju riska pārvaldību (39 pakalpojumu sniedzēji), kā arī kredīta starpnieku uzraudzību (25 subjekti);  
3) VID nodrošina to nebanku kreditētāju, kuri kreditē uzņēmumus un kuriem šīs darbības veikšanai nav nepieciešama licence, NILLTPFN uzraudzību un sankciju riska pārvaldības uzraudzību (317 subjekti).  

Finanšu sektora NILLTPFN uzraudzību un sankciju riska pārvaldības koncentrēšana vienā iestādē patreizējo 3 iestāžu vietā, ar mērķi nodrošināt vienotu pieeju šīs uzraudzības veikšanā, tiek uzsvērts kā viens no galvenajiem reformas mērķiem. Vienlaikus, Ziņojumā norādīts, ka šobrīd tiek analizēts tikai reformas scenārijs, ka Latvijas Bankas uzraudzībā tiktu nodoti tikai PTAC licencētie patērētāju kreditētāji, hipotekāro kredītu starpnieki un hipotekāro kredītu starpnieku pārstāvji, kā arī patērētāju tiesību un interešu aizsardzība patērētājiem, kas saņem finanšu pakalpojumus Latvijā. Attiecībā uz subjektiem, kuri ir VID uzraudzībā, netiek piedāvāts veikt uzraudzības ietvara maiņu.  Mūsuprāt, realizējot reformu šādā veidā, netiek sasniegts reformas definētais mērķis -   novērst to, ka valsts institūciju starpā finanšu un cilvēkresursi netiek efektīvi koncentrēti vienuviet, kas rada lieku administratīvo slogu un no funkcijām izrietošu uzdevumu dublēšanos. Tāpat, realizējot reformu šādā veidā, netiek sasniegts mērķis, ka NILLTPFN uzraudzība un sankciju riska pārvaldība visā finanšu sektorā tiek realizēta pēc vienotiem standartiem. Lūdzam atbilstoši labot ziņojumu, norādot iemeslus, kādēļ, neraugoties uz minētajiem apsvērumiem, tiek piedāvāts lemt par labu VID uzraudzīto finanšu sektora dalībnieku uzraudzības kārtības izmaiņu neveikšanai, vai arī risināt jautājumu par šo tirgus dalībnieku uzraudzību AML jomā arī nodot Latvijas bankas kompetencē. 

Uzdevuma izpilde, sašaurinot Ziņojuma priekšlikumus tikai uz licencētiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, nonāk arī pretrunā Ministru kabineta 2025. gada 15. jūlija rīkojuma Nr.422 “Rīcības plāns investīciju piesaistei un finanšu pieejamībai tautsaimniecībā” (prot. Nr. 28 50. §) 14. virzienā definētajam uzdevumam, kas paredz “Kreditētāju licencēšanas un uzraudzības centralizēšana”, neparobežojoties ar patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem.  
 

-

Ņemot vērā publiski pausto informāciju, ka reformas mērķis ir nodrošināt uzraudzības sadrumstalotības un iestāžu funkciju dublēšanu finanšu sektorā, aicinām Ziņojuma sadaļā, kur norādīti LB, VID un PTAC uzraugāmie subjekti, norādīt arī licencētus ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējus, ko šobrīd uzrauga PTAC. Šīs jomas uzņēmumi ir cieši saistīti ar finanšu sektoru vairākos aspektos. Ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju lielāko portfeļa daļu sastāda kredītiestāžu un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju portfeļi.³ PTAC šobrīd nodrošina šo tirgus dalībnieku AML jomas uzraudzību un, realizējot reformu Ziņojumā piedāvātajā veidā, šī būtu vienīgā joma, kurā PTAC turpinātu uzraudzīt AML prasību izpildi. Tādējādi, ja viens no reformas mērķiem ir samazināt to iestāžu skaitu, kas nodrošina uzraudzību AML jomā, tad  atstājot AML uzraudzību šai jomai pie PTAC, reformas mērķis netiktu sasniegts. Arī patērētāju tiesību aizsardzības interešu jomā, šajā aspektā ir redzama potenciāla uzraudzības funkciju pārklāšanās, jo daļa patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju savu darbību organizē tā, ka parādu atgūšanas darbības ar saviem resursiem veic ļoti minimāli, izvēloties šo funkciju nodošanu ārpakalpojumā pie ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem. Tādējādi, ja reformas mērķis ir patiesi novērst iestāžu funkciju dublēšanos un patērētāju apjukumu par iestādi, kas atbildīga par sūdzību izskatīšanu, kā arī objektīvi novērtētu kreditēšanas portfeļa kvalitāti, šos mērķus nav iespējams efektīvi sasniegt, nerisinot jautājumu par parādu ārpustiesas pakalpojumu sniedzēju vienotu uzraudzību kopā ar pārējo finanšu sektoru.  


³ https://www.ptac.gov.lv/lv/statistika-par-arpustiesas-paradu-atgusanas-sektoru

-

Ziņojumā norādīts, ka patērētāju sūdzību izskatīšanā tiek iesaistītas vairākas iestādes, jo patērētājam ne vienmēr ir skaidrs kā sadalās kompetences starp iestādēm gan attiecībā uz pamatkonta regulējumu, gan kreditēšanas līguma nosacījumiem, hipotekāro kredītu pārkreditēšanu vai finanšu pakalpojumu pieejamību reģionos, kas nereti ved pie informācijas sadrumstalotības un interpretācijas atšķirībām iestāžu starpā.

Aicinām papildināt ziņojumu ar datiem par to, cik patērētāju sūdzību par finanšu pakalpojumiem ik gadu izskata PTAC un cik Latvijas Banka, tai skaitā norādot Latvijas bankas PTAC pēc kompetences pāradresēto sūdzību skaitu. Šī informācija ir būtiska, lai izdarītu secinājumus par šeit identificētās funkciju pārklāšanās un interpretācijas atšķirību problēmas izmēru.    

Ziņojumā norādīts, ka Latvijas Banka ir atbildīga par finanšu pratības jomu Latvijā. Vienlaikus arī  PTAC nodrošina sabiedrības izglītošanu par atbildīgu aizņemšanos un tiesībām patērētāju kreditēšanas jomā. Šis izcelts kā viens no iestāžu funkciju dublēšanās jautājumiem.

Lūdzam precizēt, ka Latvijas Bankas loma finanšu pratības jomā šobrīd ir koordinējoša rakstura, un finanšu pratības jomas veicināšanā šobrīd bez Latvijas Bankas ir iesaistītas virkne publisko tiesību un privāto tiesību subjektu, līdz ar to šajā aspektā patērētāju kreditēšanas jomas uzraudzības nodošana Latvija bankai nav izšķiroša loma.

Ziņojuma 1. sadaļā izdarīts secinājums, ka NILLTPFN jomā starp subjektiem, ko uzrauga PTAC un VID, var veidoties situācija, ka vienam kreditēšanas pakalpojumu sniedzējam ir vairākas uzraudzības iestādes, kas praksē var nozīmēt arī paralēlas klātienes un neklātienes pārbaudes. Šāda situācija rodoties tādēļ, ka daļa no pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas ar patērētāju kreditēšanas pakalpojumu licenci, kreditē arī juridiskas personas.

Aicinām  šo sadaļu papildināt, precizējot, ka uzraudzības sadrumstalotību šajā jomā ir iespējams novērst, normatīvajā regulējuma skaidri nosakot, ka uzņēmumiem, kuri darbojas ar patērētāju kreditēšanas licenci, uzraudzību NILLTPFN jomā veic tikai PTAC, neatkarīgi no tā, ka tie kreditē arī saimnieciskās darbības veicējus. 

Ziņojuma 1. sadaļā pie konstatējām uzraudzības sadrumstalotības pazīmēm aicinām norādīt konkrētu tirgus dalībnieku skaitu, kuri darbojas ar patērētāju kreditēšanas licenci, un kuri vienlaikus ir kredītiestādes meitas sabiedrība, atsevišķi norādot arī to tirgus dalībnieku skaitu, kuri šobrīd veic patērētāju kreditēšanas biznesa integrēšanu kredītiestādes pamatdarbības sastāvā. Šī informācija ir būtiska, lai izdarītu korektus secinājumus par uzraudzības sadrumstalotības patieso apmēru šajā jomā. Pēc Asociācijas aplēsēm, šādi tirgus dalībnieki sastāda absolūti mazāko licencētu patērētāju kreditētāju daļu. Savukārt, tiem patērētāju kreditēšanas tirgus dalībniekiem, kuri neietilpst kredītiestāžu grupā, uzraudzības sadrumstalotība nerodas, jo tiem šobrīd ir viens uzraugs  - Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.   Papildus šajā kontekstā arī aicinām Ziņojumā atspoguļot, ka reformas veikšanu rosina un atbalsta tieši kredītiestādes pārstāvošā nozares asociācija, bet tos tirgus dalībniekus pārstāvoša nozares asociācija, kuri kredītiestāžu grupās neietilpst, reformas veikšanu konsekventi neatbalsta, ņemot vērā, ka šiem tirgus dalībniekiem uzraudzības dublēšanās problēma nav aktuāla.

Alternatīvi ierosinām šo jautājumu risināt divos secīgos posmos, paredzot, ka pirmajā posmā Latvijas Bankas uzraudzībai tiek nodotas tikai kredītiestāžu meitassabiedrības, kas sniedz patērētāju kreditēšanas pakalpojumus, savukārt otrā posmā, pēc pirmā posma ieviešanas un visaptveroša uzraudzības modeļa izvērtējuma (tostarp attiecībā uz uzraudzības efektivitāti, institucionālajām kompetencēm, izmaksām, datu apmaiņu, patērētāju tiesību aizsardzību un NILLTPFN aspektiem), tiek lemts par iespējamu pārējo finanšu sektora tirgus dalībnieku uzraudzības konsolidēšanu Latvijas Bankā.

-

Ziņojuma ievadā izteikts apgalvojums, ka “Latvijā patērētāju kreditēšanas nozare strauji attīstās, un tajā ienāk arvien jauni tirgus dalībnieki.”  

Aicinām precizēt šeit pausto informāciju, papildinot ar šādiem faktiem. 2018. gadā tirgū darbojās 62¹ patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji. 2026. gada sākumā tirgū darbojas 39 licencēti patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji. Astoņu gadu laikā patērētāju kreditēšanas tirgū Latvijā ir ienākuši tikai 8 jauni tirgus dalībnieki, savukārt  29 licencēti pakalpojumu sniedzēji tirgu ir pametuši, kas nepārprotami liecina par tirgus sarukšanu un konsolidāciju, nevis strauju attīstību vai jaunu dalībnieku pieplūdumu.² Lūdzam atbilstoši labot Ziņojuma daļā ietverto apgalvojumu, ka patērētāju kreditēšanas nozare Latvijā strauji attīstās un tajā ienāk arvien jauni dalībnieki, jo tas neatbilst faktiskajiem apstākļiem.

¹ https://www.ptac.gov.lv/lv/media/63/download 
² https://www.ptac.gov.lv/lv/statistika-par-nebanku-kreditesanas-sektoru