Atzinums

Valsts administrācijas skola izsaka pateicību VARAM par viegli uztverama un pārskatāma stratēģiskā dokumenta izstrādi. Īpaši atzinīgi vērtējam to, ka digitālās prasmes ir skaidri identificētas un integrētas kā kritiski svarīga un neatņemama datu pārvaldības sastāvdaļa. Tāpat izsakām gandarījumu, ka stratēģiskajā līmenī tiek aktīvi domāts un meklēti nepieciešamie resursi publiskās pārvaldes darbinieku prasmju attīstīšanai.

Vienlaikus izsakām šādus iebildumus:
1)aicinām dokumentā pārskatīt pieeju, kas prasmju attīstību primāri saista ar Profesiju klasifikatoru. Valsts administrācijas skolas stingra pārliecība ir, ka digitālo prasmju un kompetenču attīstības nākotne publiskajā pārvaldē slēpjas tieši elastīgu amatu lomu (loma ir strukturēts amatu funkciju kopums, kas ietver konkrētus uzdevumus, atbildības un nepieciešamās kompetences, lai efektīvi sasniegtu iestādes mērķus.) definēšanā un dinamiskās mācību ceļa kartēs. Tieši uz amatu lomām un kompetenču ietvariem balstīta pieeja nodrošina nepieciešamo adaptivitāti straujajā tehnoloģiju laikmetā un ļauj nodarbinātajiem lietotājam draudzīgā veidā izvēlēties savas profesionālās izaugsmes iespējas.
Šo pieeju VAS Publiskās pārvaldes digitālā akadēmija jau šobrīd sekmīgi īsteno praksē. Kā viena no atslēgas lomām ir definēts datu stratēģijas vadītājs, kuram izveidota 4 moduļu mācību programma "Stratēģiskā datu pārvaldība publiskajā pārvaldē", kurā izsniegti jau 298 sertifikāti. Kopumā informācijas un datu pratības jomā – ietverot tādas būtiskas kompetences kā datu lietošana, novērtēšana, datu pārvaldība un datos balstīta lēmumu pieņemšana – laika periodā no 2024. gada līdz 2026. gada 31. maijam Digitālā akadēmija ir organizējusi apjomīgas mācības un izsniegusi 12 771 sertifikātu. Prasmēs balstīta darbinieku attīstīšana ir arī pieeja, kas tiek integrēta jaunajā Mācīšanās un attīstības sistēmā, nodrošinot mūsdienīgu lietotāja pieredzi.

2)vēlamies vērst uzmanību uz to, ka pēc Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) iniciatīvas noslēgšanās un līdz jaunās Daudzgadu finanšu shēmas (MFF) programmas uzsākšanai prasmju attīstībā veidosies pārrāvums. Tā kā šajā pārejas posmā VAS mācības datu jomā spēs piedāvāt tikai kā maksas pakalpojumu, pastāv tiešs risks Stratēģijā izvirzīto ambiciozo mērķu un rādītāju savlaicīgai izpildei. Aicinām kopīgi meklēt risinājumus šī pārrāvuma mazināšanai.
 

-

Lai nodrošinātu, ka Stratēģijas 1. pielikumā ietvertā esošās situācijas analīze būtu maksimāli precīza, vispusīga un balstīta reālos datos, Valsts administrācijas skola izsaka gatavību papildināt dokumentu ar divu apjomīgu pētījumu rezultātiem, kurus VAS veica 2025. gadā un šī gada ietvaros.
Šīs aptaujas, kuras aizpildīja vairāk nekā 1000 publiskās pārvaldes darbinieku, sniedz detalizētu ieskatu par reālo situāciju un vajadzībām tieši datu lietošanas, datu pārvaldības un datos balstītu lēmumu pieņemšanas prasmju jomā. VAS tuvākajā laikā nosūtīs šo apkopoto informāciju VARAM, lai palīdzētu pilnveidot stratēģijas analītisko bāzi.
 

-

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar spēkā esošajiem Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumiem Nr. 737 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” (turpmāk - MK noteikumi 737) politikas plānošanas dokumenti ir pamatnostādnes, plāns un konceptuāls ziņojums, un plānu var izstrādāt arī pamatnostādņu īstenošanai vai augstākas institūcijas dotā uzdevuma izpildei. Savukārt stratēģija nav noteikta kā atsevišķs politikas plānošanas dokumenta veids.
Informējam, ka Valsts kanceleja ir sagatavojusi  MK noteikumu Nr. 737 grozījumu projektu, kurā  paredzēts, ka stratēģija ir politikas plānošanas dokuments, ar kuru nosaka nozares vai politikas jomas attīstības vīziju, stratēģiskos mērķus un galvenos attīstības virzienus vidējā termiņā vai ilgtermiņā. Stratēģijā būtu ietverams satura kopsavilkums, nozares attīstības vīzija, stratēģiskie mērķi, informācija par sasaisti ar NAP, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, citiem attīstības plānošanas dokumentiem un ES politikas dokumentiem, politikas rezultāti un to rezultatīvie rādītāji ar bāzes un sasniedzamajām vērtībām, rīcībpolitikas mērķu un politikas rezultātu sasniegšanai, atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas, kā arī stratēģijas īstenošanas uzraudzības kārtība. Stratēģijas pielikumā paredzēts ietvert situācijas analīzi, tai skaitā attīstības tendenču, izaicinājumu un iespējamo attīstības scenāriju izvērtējumu.
Savukārt plāns pēc grozījumu projekta loģikas ir detalizētāks īstenošanas dokuments, ko izstrādā četru gadu periodam attīstības plānošanas dokumentos noteikto mērķu sasniegšanai, rīcībpolitiku īstenošanai vai augstākas institūcijas dotā uzdevuma izpildei. Plānā būtu ietverams īss esošās situācijas raksturojums, sākotnējās ietekmes novērtējums, sasaiste ar citiem dokumentiem un tiesību aktiem, plāna mērķis, rīcības virzieni, uzdevumi, politikas rezultāti un rādītāji, konkrēti pasākumi, darbības rezultāti un to rādītāji, termiņi ar tādu detalizācijas pakāpi, kas ļauj novērtēt pasākumu secību un progresu, kā arī pieejamais un papildus nepieciešamais finansējums budžeta programmu un apakšprogrammu līmenī. Grozījumu projekts arī paredz, ka plānā neiekļauj augstāka līmeņa dokumentos noteiktos politikas rezultātus, bet nosaka ar plāna pasākumiem tieši ietekmējamus rezultātus un vērtības.
Ņemot vērā, ka pēc plānotajiem grozījumiem stratēģija un plāns būs divi atšķirīgi politikas plānošanas dokumentu veidi ar atšķirīgu detalizācijas pakāpi, Valsts kancelejas ieskatā nebūtu lietderīgi vienā dokumentā mehāniski apvienot stratēģiska līmeņa izvēles ar konkrētu projektu un pieslēgumu īstenošanas grafiku. Stratēģijai būtu jāatbild uz jautājumu, kāda valsts datu pārvaldības sistēma Latvijā jāizveido līdz 2030. gadam, kādi ir galvenie politikas rezultāti un kādi attīstības scenāriji/rīcībpolitikas virzieni izvēlēti. Plānam savukārt jāatbild uz jautājumu, kādi konkrēti pasākumi, termiņi, finansējums un atbildības nepieciešamas stratēģijas īstenošanai.
Vienlaikus, ņemot vērā regulējuma pārejas periodu, Valsts kanceleja var pieļaut, ka stratēģija un tās īstenošanas plāns tiek virzīti vienā dokumentu paketē vai ka īstenošanas plāns tiek pievienots stratēģijai kā pielikums. Šādā gadījumā dokumentā tomēr ir skaidri jānodala stratēģiskā daļa no plāna daļas un jānodrošina atbilstība abām prasību grupām: stratēģiskajā daļā jābūt vīzijai, mērķiem, politikas rezultātiem, scenāriju/izaicinājumu analīzei un uzraudzības kārtībai, savukārt plāna daļā — konkrētiem pasākumiem, darbības rezultātiem, termiņiem, atbildīgajiem, finansējumam un tieši ar pasākumiem ietekmējamiem rādītājiem.

Lūdzam pārstādāt dokumentu, lai tas atbilst vai nu esošajam normatīvajam regulējumam, vai plānotajām MK noteikumu 737 prasībām.

-

Stratēģijā finansējums ir dots kopējā veidā - trīs ERAF projekti un piebilde, ka papildu valsts budžeta līdzekļi tiks vērtēti budžeta procesā. Taču rīcības plānā ir tikai kolonnas  “Uzdevums / Rezultāts / Atbildīgais / Termiņš”, bez finansējuma avota, summas  un sasaistes ar budžeta programmu/apakšprogrammu. Lūdzam papildināt rīcības plānu ar finansējuma informāciju katram pasākumam: esošais finansējums (summa), finansējuma avots, papildus nepieciešamais finansējums (summa), budžeta programma/apakšprogramma un aprēķina pamatojums.

-

Ņemot vērā, ka tiek uzsvērts, ka liela nozīme ir tam, lai dati būtu viegli atrodami (Findable), pieejami (Accessible), savietojami (Interoperable) un atkārtoti izmantojami (Reusable) aicinām startēģijā iekļaut atbilstošus indikatorus, lai nodrošinātu, ka tiek monitorētas izmaiņas šajos datu aspektos stratēģijas ieviešanas laikā.

-

DAGR pieslēgumu plāns satur pasākumus, kuriem pēc būtības jau jābūt izpildītiem vai to izpildes termiņš būs pagājis pirms Datu pārvaldības stratēģijas 2026. - 2030. gadam apstiprināšanas. No 47 sistēmu integrācijas ierakstiem, kam noteikts konkrēts kvartāls, 32 (jeb 68%) ir plānoti uz 2026. gada 2. ceturksni, t.i. periodu, kas jau ir pagājis uz dokumenta projekta saskaņošanas brīdi (2026.gada jūlijs), un kas noteikti būs pagājis arī formālās apstiprināšanas brīdī. Tikai atsevišķi ieraksti attiecas uz 2027.–2030. gadu. Līdz ar to, tiek izveidota situācija, kad  plānošanas dokumentā tiek iekļauti pagātnes pasākumi, kas padara neskaidru tā piemērotību kā nākotnes plānošanas instrumentu. Lūdzam pirms iesniegšanas MK atjaunot DAGR pieslēgumu plānu 2026.-2030.gadam, 1) skaidri nodalot jau izpildītos/notiekošos pasākumus no plānojamiem, un pievienojot skaidrojumu, lai ir skaidrs, kuri uzdevumi tieši attiecas uz Stratēģiju, kā plānošanas nevis atskaitīšanās dokumentu vai 2) dzēšot jau paveiktos uzdevumus, atstājot tikai jaunos uzdevums.

-

Dokuments 30.lp. minēts, ka Stratēģijas īstenošanai plānots izmantot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk –ERAF) 2021.-2027. gada perioda finansējumu divos projektos.  Vēršam uzmanību, ka norādītie projekti kopā 7,8 milj. euro apjomā (“Datu platformu, portālu un standartu attīstība” 4 400 000 euro apmērā  un “Drošas datu apstrādes vides izveide” 3 400 000 euro apmērā) ir jau apstiprināti 2021.-2027. gada ES fondu perioda projekti ar jau noteiktu regulējumu, finansējumu un sasniedzamajiem rezultātiem. Proti, tie nav Stratēģijas mērķu sasniegšanai paredzēts jauns finansējuma piešķīrums, bet gan esošs, jau apstiprināts resurss. Uzrādot to kā Stratēģijas "finansiālās ietekmes novērtējumu", rodas maldinošs iespaids, ka Stratēģija rada jaunu finansējumu, lai gan patiesībā tā tikai apraksta jau pastāvošu situāciju. Turklāt vairums šo ERAF/ANM finansēto pasākumu formāli jāpabeidz 2026. gadā (ANM nosacījumi), t.i., pirms Stratēģijas darbības perioda faktiskās sākšanās.
Lūdzam skaidri nodalīt (a) jau notiekošos/pabeidzamos ES fondu projektus kā "esošo situāciju" un (b) jaunus, ar Stratēģiju saistītus pasākumus un to finansējumu (t.sk. 2027.-2030.g. papildu finansējuma vajadzību un tā apjomu, kas pareizi atzīmēta kā atkarīga no gadskārtējā budžeta procesa).  

 

-

Vēršam uzmanību, ka konstatējama Stratēģijas saturiskā pārklāšanās ar Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.–2027 (turpmāk- Pamatnostādnes). Stratēģijas vīzija un mērķis ir gandrīz burtiski pārņemti no Pamatnostādņu 4.4.2. rīcības virziena vīzijas un nepieciešamās rīcības formulējuma. Pamatnostādņu uzdevums U4.4.2.3.-1: "Izveidot valsts vienotās datu koplietošanas platformas tiesisko un tehnoloģisko nodrošinājumu un īstenot datu uzturošo IS pieslēgšanu valsts vienotai datu telpai" (termiņš 2021–2027) pēc būtības ir tas pats uzdevums, ko Stratēģijas 2.rīcības virziens turpina ar jaunu termiņu ("Nodrošināt vienotu piekļuves punktu valsts datiem", termiņš 31.12.2030.).
Tā kā abi minētie dokumenti pārklājas satura un uzdevumu ziņā, un Pamatnostādnes formāli zaudēs spēku/tiks aizstātas pēc 2027.gada, lūdzam:
1) sinhronizēt atskaitīšanās/pārskata termiņus, ņemot vērā  ka ar 30.09.2025. MK sēdē pieņemto informatīvo ziņojumu "Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam starpposma izvērtējums" tika atzīta nepieciešamība izstrādāt nākamo vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentu, kas saskaņā ar MK noteikumu 737 42.punktu nozīmē, ka Pamatnostādņu gala novērtējums nav jāveic;
2) Stratēģijā iekļaut skaidrojumu, norādot demarkāciju ar Pamatnostādnēm, īpaši skaidrojot un pamatojot nepieciešamību, ja  Pamatnostādnēs jau apstiprinātiem  uzdevumiem  tiek pagarināts termiņš. Skaidri norādīt, kuri uzdevumi ir turpinājums no Pamatnostādnēm un kuri ir jauni, lai izvairītos no diviem paralēliem, daļēji pārklājošamies uzraudzības cikliem. 

-

Ņemot vērā spēkā esošo attīstības plānošanas regulējumu, dokumenta saturu un tā ciešo sasaisti ar Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam 4.4.2. rīcības virzienu “Datu pārvaldība, atvēršana un analīze”, kā arī to, ka dokumenta pašreizējais saturs galvenokārt detalizē jau apstiprinātu politikas virzienu un konkrētu projektu īstenošanu, nevis nosaka jaunu stratēģisku izvēli datu pārvaldības politikā, Valsts kancelejas ieskatā būtu lietderīgi pārstrādāt dokumentu par plānu. 
Dokumentā nav identificējamas būtiskas jaunas politikas izvēles, kas jau nebūtu noteiktas Digitālās transformācijas pamatnostādnēs; drīzāk tas detalizē un turpina jau apstiprinātā datu pārvaldības virziena ieviešanu, tajā skaitā sasaistot to ar ERAF, ANM un citu finansējuma instrumentu pasākumiem (kuriem arī jau ir apstiprināti regulējumi).
Plāna formāts būtu piemērotāks arī tāpēc, ka dokumenta darbības periods pēc apstiprināšanas faktiski būs aptuveni četri gadi un daļa 2026. gadā paredzēto pasākumu jau izriet no citiem normatīvajiem aktiem vai apstiprinātiem investīciju projektiem. Vienlaikus, pārstrādājot dokumentu par plānu, nepieciešams skaidri nodalīt jau īstenošanā esošos pasākumus no jaunajiem pasākumiem, precizēt finansējumu, termiņus, atbildīgās institūcijas, darbības rezultātus un ar plāna pasākumiem tieši ietekmējamos rezultatīvos rādītājus.

Lūdzam izvērtēt iespēju dokumentu pārtrādāt par plānu atbilstoši MK noteikumiem 737.

-

Lūdzam pārskatīt rezultatīvo rādītāju mērvienības un vērtības, nodrošinot, ka katram rādītājam ir korekta bāzes vērtība, sasniedzamā vērtība, mērvienība un datu avots. Piemēram, rādītājam “Izstrādāti grozījumi MK noteikumos Nr. 264 [..]” mērvienība ir “Skaits”, bet 2027. gada vērtība ir “1%”. Šādi rādītāji nav izmantojami uzraudzībai.

-

Lūdzam nodalīt politikas rezultātus no darbības rezultātiem. Dokumenta (stratēģijas)  pamatdaļā lūdzam noteikt augstāka līmeņa politikas rezultātus, bet uzdevumu izpildes rādītājus pārcelt uz rīcības plānu.
Šobrīd daļa rādītāju ir tipiski darbības vai izpildes rādītāji, piemēram, “identificēt priekšlikumus normatīvā regulējuma pilnveidei”, “izveidot MI datu kopu ilgtermiņa saglabāšanas modeli”, “izstrādāti grozījumi MK noteikumos Nr. 264”, kas ir nepieciešami rīcības plānam, bet tie neparāda, vai politika ir devusi ietekmi/rezultātu. Politikas rezultātiem būtu jāatbild uz jautājumu: vai valsts dati kļuvuši kvalitatīvāki, vieglāk atrodami, drošāk koplietojami, vairāk izmantoti, vai mazinājies administratīvais slogs.

-

Lūdzam precizēt DAGR pieslēgumu rezultatīvā rādītāja definīciju: vai tas ir kumulatīvs pieslēgto iestāžu/sistēmu skaits, vai attiecīgajā gadā īstenoto pieslēgumu skaits. Lūdzam saskaņot rādītāju vērtības ar DAGR pieslēgumu plāna pielikumu. Stratēģijas rezultatīvo rādītāju tabulā “DAGR platformai pieslēgtās iestādes datu devēji” norādītas vērtības 21, 6, 44, 4 un 0 pa gadiem. Šāda dinamika nav saprotama: ja rādītājs ir kumulatīvs, tam būtu jāpieaug; ja tas ir gada jauno pieslēgumu skaits, tas jānosauc kā “attiecīgajā gadā pieslēgtās iestādes/sistēmas”. Turklāt Excel pielikumā 2026. gadā atzīmēto pieslēgumu skaits neatbilst stratēģijā minētajiem 21.
 

-