Atzinums

Atkārtoti norādām, ka normu, kur ietverta prasība attiecināt uz Rīgas brīvostas pārvaldes darbību starptautisko labas pārvaldības principu ietvaru, lai gan ne pašā normā, ne tiesību akta anotācijā netiek skaidrots minēto pārvaldības principu saturs un norādīts avots. 
No Izziņas 60.punktā sniegtā skaidrojuma var spriest, ka tiesību normā atsauce uz starptautiskajiem labas pārvaldības principiem izmantota, lai vienādotu regulējumu ar "Ostu likuma" spēkā esošās redakcijas 15.punktu un sasaistītu ar 14.punktā izmantoto atsauci, un paskaidrots, ka ar "starptautiskajiem labas pārvaldības principiem" tiek apzīmēti Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) izstrādātās Vadlīnijas par valsts uzņēmumu korporatīvo pārvaldību un ESAO Korporatīvās pārvaldības principi.
Norādām, ka ESAO vadlīnijas par valsts uzņēmumu korporatīvo pārvaldību ir attiecināmas tikai uz valsts kapitālsabiedrībām, bet Rīgas brīvostas pārvalde, kuras darbības pamatus reglamentē Ostu likuma Pārejas noteikumu 16.punkta norma, ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, kas neatbilst kapitālsabiedrības pārvaldības modelim. Papildus norādītajam, vēršam uzmanību, ka normas  (Pārejas noteikumu 16.punkta 5.apakšpunktā sākotnēji izmantots subjekta nosaukums "Rīgas brīvostas pārvalde", bet tā 4.daļā - Rīgas ostas pārvalde, kā arī vairākkārtīgi normā skaidrots, ka Rīgas ostas pārvalde ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona. Tiesību subjekts ar nosaukumu Rīgas ostas pārvalde Latvijas Republikā nav reģistrēts.
Ņemot vērā iepriekš norādīto, lūdzam precizēt normas redakciju, precīzi norādot tiesību subjektu nosaukumus, uz ko norma attiecināma, kā arī papildināt tiesību akta anotāciju ar skaidrojumu, kuri starptautisko tiesību principi attiecināmi uz Rīgas brīvostas pārvaldes darbību un kāds ir analoģijas izmantošanas pamats.

 

-