Atzinums

Iesakām precizēt noteikumu projekta 2. punktā ietverto atsauci uz "normatīvajā aktā par programmas īstenošanu" ievērojot Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 108)  3.7.apakšnodaļas nosacījumus. Vēršam uzmanību, ka pašreizējais skaidrojums tiesību normu adresātam nenodrošina viennozīmīgu un nepārprotamu izpratni par to, kāds konkrēts normatīvais akts saprotams ar šo atsauci.

-

Ņemot vērā Latvijas un Šveices sadarbības programmas 2019.—2029. gada perioda vadības likuma 10. panta pirmās daļas 8. punktu un 12. panta pirmās daļas 1. punktu un noteikumu Nr. 108 3. punktu, atkārtoti iesakām pārskatīt noteikumu projekta 36. punktu un veikt nepieciešamos precizējumus vai sniegt papildus skaidrojumus.

-

Iesakām izvērtēt noteikumu projekta 37. punktu kontekstā ar izziņas 2. punktu un no tā izrietošajiem precizējumiem noteikumu projekta 1.4. apakšpunktā. Proti, vai, pamatojoties uz noteikumu Nr. 108 100.2. apakšpunktu, svītrojot vārdus "kā arī kārtību, kādā Iepirkumu uzraudzības birojs izstrādā un aktualizē pirmspārbaužu veikšanas metodiku (turpmāk – pirmspārbaužu metodika)" nav nepieciešams precizēt arī citas noteikumu projekta vienības. Vēršam uzmanību, ka, piemēram, 37.punktā noteiktais uztverams kā vispārināta kārtība kādā Iepirkumu uzraudzības birojs izstrādā un aktualizē pirmspārbaužu metodiku. Kā arī tiek saglabāts svītrotais saīsinājums "pirmspārbaužu metodika".

-

Atkārtoti vēršam uzmanību uz noteikumu Nr. 108 131. punktu un to, ka noteikumu projektā var ietvert atsauces uz citām noteikumu projekta normām vai tāda paša vai augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem. Nacionālajos normatīvajos aktos nav pieļaujamas atsauces uz juridiski nesaistošiem starptautiskiem dokumentiem un kas nav tulkoti latviešu valodā un attiecīgi publicēti (piemēram, donorvalsts noteikumi nav tulkoti latviešu valodā un publicēti oficiālajā izdevumā), kā arī nav pieļaujamas atsauces uz tā saucamo soft law (dokumentiem, kas pēc savas būtības nav juridiski saistoši, piemēram, vadlīnijas, deklarācijas, rekomendācijas, rokasgrāmatas, ieteikumi). Minētais izriet no fakta, ka Latvijas Republikas normatīvo aktu normas uzliek privātpersonām saistības un ir obligātas visā Latvijas Republikas teritorijā. Piemēram, nav korekti noteikt par obligātām tādas starptautisko dokumentu prasības, kam ir rekomendējošs vai skaidrojošs raksturs. 
Ņemot vērā izziņā sniegtos skaidrojumus, aicinām vēlreiz izvērtēt noteikumu projektā ietvertās atsauces uz vadlīnijām, donorvalstu noteikumiem u.c. dokumentiem, pārliecinoties, ka tās tiešām netiek nekorekti attiecinātas uz privātpersonām. Pamatojoties uz izvērtējumu, lūdzam svītrot konstatētās neatbilstošās atsauces, ievērojot, ka pienākumu īstenotājam ievērot tam nesaistošu dokumentu var, piemēram, pielīgt līgumā, tomēr ārējā normatīvajā aktā ietvert šādu pienākumu nav tiesiski.

-

Iesakām pārskatīt un savstarpēji salāgot noteikumu projektā veiktos precizējumus ar izziņā sniegtajiem skaidrojumiem un anotāciju. Vēršam uzmanību, ka, piemēram, Tieslietu ministrijas bija lūgusi termina "sadarbības līgums" vietā lietot terminu "partnerības līgums", nodrošinot konsekventu terminoloģijas lietojumu, konkrētais punkts no noteikumu projekta svītrots, bet anotācijas 1.3. apakšsadaļā saglabājas skaidrojums un terminoloģija. Atbilstoši noteikumu projektam programmas apsaimniekotājs izstrādā specifiskos atbilstības un kvalitātes kritērijus un šo kritēriju piemērošanas skaidrojumus, ņemot vērā attiecīgās programmas specifiku, bet anotācijā norādīts, ka "Kritērijus un to piemērošanas metodiku izstrādā programmas apsaimniekotājs vai aģentūra". Tāpat no projekta svītrots nosacījums par līgumslēdzēja vienpusējām tiesībām uzteikumam, atkāpjoties no projekta vai iepriekš noteiktā projekta līguma, bet anotācijā joprojām skaidrots, ka "Noteikumu projekts nosaka gadījumus, kad līgumslēdzējs veic atbilstošas izmaiņas projekta vai iepriekš noteiktā projekta līgumā, par to vienpusēji paziņojot [..]" u.tml.
Vienlaikus iesakām tiesību normu adresātam nodrošinot korektu izpratni par noteikumu projektā ietverto formulējumu "normatīvie akti Šveices ieguldījuma jomā" un to, atbilstoši kādiem konkrētiem normatīvajiem aktiem līgumslēdzējam jānosaka pārbaudes saturu un apjomu. 

-