Atzinums

Baltais zaķis (Lepus timidus) ir Dzīvotņu direktīvas (92/43/EEC) V pielikuma suga -“kopienā nozīmīgas dzīvnieku un augu sugas, kuru īpatņu ieguvei savvaļā un izmantošanai var piemērot apsaimniekošanas pasākumus". Indivīdus drīkst iegūt, bet valstij jānodrošina labvēlīgs populācijas stāvoklis, sugas monitorings un jāaizliedz direktīvas VI pielikumā uzskatītie medību paņēmieni.
Latvijā baltā zaķa populācija ir piedzīvojusi strauju kritumu, kas ticis pieļauts ilgstoši, tāpēc,ņemot vērā sugas aizsardzības statusu un slikto populācijas stāvokli, suga ir svītrojama no medījamo sugu saraksta. 
 

-

Atbalstām LOB un VKP pozīciju svītrot mežirbi (Bonasia bonasia) no medījamo sugu saraksta.
Mežirbes populācija turpina samazināties – kopš 2016. gada populācija sarukusi par vairāk nekā 50%. Līdz ar to nav izpildījušies sugas aizsardzības plānā iekļautie nosacījumi, lai saglabātu mežirbi medījamo sugu sarakstā;
 

-

Atbalstām LOB un VKP pozīciju: Platknābji un baltvēderi pārceļami uz 3.2.11. punktu (sk. pamatojumu iepriekš). Garkaklis ir apdraudēts ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā kopumā (https://www.iucnredlist.org/species/22680301/166201297), tāpēc svītrojams no medījamo sugu saraksta

-

Nav atbalstāma 3.2.15. apakšpunktā izteiktā redakcija, jo zeltainais šakālis (Canis aureus) ir ES Sugu un biotopu direktīvas Nr.92/43/EEK V pielikuma suga ar ierobežojumiem šo dzīvnieku izmantošanā (11., 14. un 15.pants), kas paredz dzīvnieku ieguvi tikai pie nosacījuma, ja valstī tiek nodrošināts sugas labvēlīgs aizsardzības statuss.

Atbalstām VKP pozīciju:
Tā kā zeltainais šakālis Latvijā (u.c. Baltijas valstīs) ienāk dabīgā ceļā paplašinot savas izplatības areālu (tā nav invazīva suga), tad šīs sugas īpatņu ieguvei saskaņā ar Direktīvas 14.pantu ir nepieciešama priekšizpēte un sugas aizsardzības/apsaimniekošanas plāns. Līdz minēto prasību izpildei un sugas labvēlīga aizsardzības statusa pierādīšanai, zeltainais šakālis no Medību noteikumiem (3.2.15. apakšpunkta) ir svītrojams.
 

Svītrot zeltaino šakāli (Canis aureus) no Medību noteikumu 3.2.15. apakšpunkta
 

Atbalstam VKP pozīciju un iepriekš sniegto argumentāciju, kas iebilst pret stirnas (Capreolus capreolus) pācelšanu nelemitēto medījamo dzīvnieku sarakstā.
Piedāvātā 3.2.16. apakšpunkta redakcija ir atbalstāma pie nosacījuma, ja stirna paliek kā limitētais medījamais dzīvnieks.(3.1.3.apakšpunkts)
 

-

Atbalstam VKP (14.01.2022) iesniegto argumentēto pozīciju, kas iebilst stirnas (Capreolus capreolus) izņēmšanai no limitēto medījamo dzīvnieku saraksta (TA projekts, II p., 3.1.3. apakšpunks).
Piedāvātā 3.2.16. apakšpunkta redakcija atbalstāma pie nosacījuma, ja stirna paliek kā limitētais medījamais dzīvnieks. 

 

-

Biedrība uzskata, ka dzinējmedības kā medību veids tādā formā, kā tas tiek praktizēts Latvijā, ir nepieņemams. Šāds ārkārtīgi nežēlīgs, būtiski atšķirīgs no citu ES valstu dzinējmedību prakses savvaļas sugu, tajā skaitā direktīvas sugu, nogalināšanas veids, nav pieņemams 21.gadsimtā Eiropas valstī. Latvijā plaši piekoptā dzinējmedību prakse, kā to apstiprina paši mednieki, pilnībā atšķras no citu ES valstu, piem. mednieku daudz piesauktās Skandināvijas valstu, prakses. Šokējoša dzinējmedību epizode kā uzskatāms piemērs ierastai praksei, par kuru var pārliecināties ikviens mednieku portāla 'medibam.lv' podkāstā [https://www.medibam.lv/par-medijuma-piederibu-neetiskam-medibam-un-aizliegtajiem-tematiem-sauj-garam-109-epizode ]
 

-

Skat. Iebildumi supra note 3.1.7.apakšpunkts
Pelēkais vilks (Canis lupus)..
Pelēkais vilks (Canis lupus) ir iekļauts Bernes konvencijas II pielikumā kā stingri aizsargājama dzīvnieku suga un Dzīvotņu direktīvā kā īpaši aizsargājama suga. Latvijā šī suga pārcelta pie V pielikuma sugām – “Kopienā nozīmīgas dzīvnieku un augu sugas, kuru īpatņu ieguvei savvaļā un izmantošanai var piemērot apsaimniekošanas pasākumus". Indivīdus drīkst iegūt, bet valstij jānodrošina labvēlīgs populācijas stāvoklis, sugas monitorings un jāaizliedz direktīvas VI pielikumā uzskatītie medību paņēmieni.

Vilku nemedī vairumā ES valstu. Jaunākā ziņa, no 2021.gada 1.jūnija arī Slovākijā panākts, ka vilki ir stingri aizsargājamo dzīvnieku statusā, kurus medīt aizliegts. 

Valsts kontrole ir norādījusi, ka jāņem vērā Eiropas Vides aģentūras vadlīnijās¹¹⁷ noteiktais algoritms, lai izvērtētu, vai kopējais aizsardzības statuss sugai būtu vērtējams kā pietiekoši labvēlīgs. Šādu secinājumu var izdarīt ikviens, iepazīstoties ar Eiropas Komisijas vai Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā publicēto Latvijas 2019.gada ziņojumu Eiropas Komisijai.[VK, revīz.doc.31.lpp; https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29514-Q-oDZJD-mr0ddADc-oaPHkyNNIRqP3Vb.pdf]

Ņemot vērā Valsts kontrole atbilstības/lietderības revīzijaā (Nr.2.3.1-16/2019)konstatēto attiecībā uz direktīvas sugu lielo plēsēju, tajā skaitā vilku populācijas apjoma un stāvokļa noteikšanā piemēroto atšķirīgo (Eiropas Vides aģentūras vadlīnijās noteikto) pieeju, kas nesniedz pārliecību par vilku labvēlīgu aizsardzības statusu Latvijā, kā arī citas konstatētās neatbilstības lielo plēsēju apsaimniekošanā, vilku medības nevar tikt turpinātas līdzšinējā veidā un termiņos.

Būtiski norādīt, ka ES dalībvalstīm attiecībā uz direktīvas V pielikuma sugu aizsardzību un apsaimniekošanu medības paredzētas tikai kā viena no iespējām nevis obligāti izpildāmiem nosacījumiem. [Killing wolves legally – exploring the scope for lethal wolf management under European nature conservation law, https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/13880292.2019.1686223]

-

Atbalstām VKP pozīciju, kas tika prezentēta, apspriežot Grozījumus Medību likumā.
Jau spēkā esošā likuma redakcijā atļautie mākslīgas gaismas avoti un nakts redzamības tēmēkļi ar elektronisku attēla palielinātāju vai attēla pārveidotāju ir aizliegti daudzās Eiropas valstīs. EP Direktīva 92/43/EEK „Par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību” tos aizliedz pielietot medījot īpaši aizsargājamās sugas, kuras Latvijā medī (piem. pelēkais vilks). Vēlme Latvijā lietot vēl vienu citur Eiropā un līdz šim Latvijas Medību likumā aizliegtu rīku, jāatzīst par nepieļaujamu. Latvija nav panākusi saskaņojumu EK par atkāpju piemērošanu attiecībā uz Direktīvas VI pielikuma aizsliegto ieroču izmantošanu.
Lapsas un jenotsuņi, uz kuriem šie rīki ir atļauti, visbiežāk nav mednieka mērķa suga, bet, tā kā tie Latvijā ir medījami visa gada garumā, - tad tas dod iespēju legāli medību vietā lietot ieročus ar minēto aprīkojumu bez kāda ierobežojuma. Medību norises gaitā ieroča aprīkojuma pielietojums šāviena brīdī praktiski nav izkontrolējams. Tas nodrošina iespēju šāvienu raidīt arī uz rīkam neatļautiem dzīvniekiem. Mednieki to apzinās un izmanto. To apliecinājs tobrīd Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, Koordinācijas un kontroles pārvaldes priekšnieks Lauris Arājs savā ziņojumā 14.04.2021 Tautsaimniecības komisijas sēdē.

Vienlaikus no atļauto ieroču aprīkojuma klāsta izņemami mākslīgās gaismas avoti, izņemot meža cūku medības, un nakts redzamības tēmēkļi ar elektronisko palielinājumu vai attēla pārveidošanu, kā to paredz Direktīvas 92/43/EEK VI. pielikums (Aizliegtie gūšanas un nonāvēšanas paņēmieni un līdzekļi, kā arī transporta veidi).
 

-

Latvija nav panākusi saskaņojumu EK par atkāpju piemērošanu attiecībā uz EP Direktīvas 92/43/EEK „Par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību” VI pielikumā uzskaitīto aizsliegto nonāvēšanas paņēmienu un līdzekļu izmantošanu.

Direktīvas 15. pants nosaka:
Attiecībā uz V pielikuma a) daļā uzskaitīto savvaļas dzīvnieku sugu īpatņu gūstīšanu vai nonāvēšanu un gadījumos, kad saskaņā ar 16. pantu piemēro izņēmumus saistībā ar IV pielikuma a) daļā uzskaitīto sugu īpatņu ieguvi, gūstīšanu vai nogalināšanu, dalībvalstis aizliedz izmantot visus tos līdzekļus, kas var izraisīt šādu sugu populāciju vietēja rakstura izzušanu vai radīt tām nopietnu traucējumu, un jo īpaši:
a) VI pielikuma a) daļā uzskaitīto gūstīšanas un nonāvēšanas līdzekļu izmantošanu;
b) visu veidu gūstīšanu un nonāvēšanu, ko veic no VI pielikuma b) daļā minētajiem transporta līdzekļiem.

VI Pielikums
AIZLIEGTIE GŪSTĪŠANAS UN NONĀVĒŠANAS PAŅĒMIENI UN LĪDZEKĻI, KĀ ARĪ TRANSPORTA
VEIDI
a) Neselektīvie līdzekļi
ZĪDĪTĀJI
— Akli vai sakropļoti dzīvnieki, ko izmanto kā dzīvus mānekļus
— Magnetofoni
— Elektriskas un elektroniskas ierīces, ar kurām var nonāvēt vai apdullināt
— Mākslīgas gaismas avoti
— Spoguļi un citas žilbinošas ierīces
— Ierīces mērķa izgaismošanai
— Nakts redzamības tēmekļi ar elektronisku attēla palielinātāju vai attēla pārveidotāju
— Sprāgstvielas
— Tīkli, kas nav selektīvi pēc to uzbūves principa vai to izmantošanas apstākļos
— Slazdi, kas nav selektīvi pēc to uzbūves principa vai to izmantošanas apstākļos
— Stopi vai arbaleti
— Indes un saindēta vai anestezējoša ēsma
— Izsvēpēšana ar gāzi vai dūmiem
— Pusautomātiskie vai automātiskie ieroči, kuru aptverē ievietojamas vairāk kā divas munīcijas vienības

Jau spēkā esošā Medību likuma redakcijā atļautie mākslīgas gaismas avoti un nakts redzamības tēmēkļi ar elektronisku attēla palielinātāju vai attēla pārveidotāju ir aizliegti daudzās Eiropas valstīs. EP Direktīva 92/43/EEK tos aizliedz pielietot medījot īpaši aizsargājamās sugas, kuras Latvijā medī (piem. pelēkais vilks, baltais zaķis, u.c.).
 

-

Direktīvas sugas pelēkā vilka (Canis lupus) medības (selektīvās) pieļaujamas vienīgi postījumu vietās, panatojoties uz VK norādīto zinātnisko metožu ceļā iegūto pierādījumu bāzi

-

Izslēgt Dzīvotņu direktīvas V pielikuma sugu balto zaķi (Lepus timidus) no medījamo sugu saraksta. (sk.pamatojumu iebildumu sadaļā)

-

Svītrot mežirbi (Bonasia bonasia) no medījamo sugu saraksta

-

Svītrot platknābi (Anas clypeata), baltvēderi (Anas penelope) un garkakli (Anas acuta) no medījamo sugu saraksta. Skat.pamatojumu iepriekš.

-

Svītrot zeltaino šakāli (Canis aureus) no Medību noteikumiem 3.2.15. apakšpunkta līdz sugas aizsardzības/apsaimniekošanas plāna izstrādāšanai un sugas labvēlīga aizsardzības statusa pierādīšanai.

-

Direktīvas sugas pelēkā vilka (Canis lupus) medības (selektīvās) pieļaujamas vienīgi postījumu vietās, panatojoties uz VK norādīto zinātnisko metožu ceļā iegūto pierādījumu bāzi.
 

-