Atzinums

Ņemot vērā 2024.gada 19. septembra Ministru kabineta sēdē apstiprināto informatīvo ziņojumu "Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.-2027. gadā" aicinam aizstāt Informatīvajā ziņojumā 18. lpp. tekstu, kas sākas ar vārdiem "Šobrīd norit aktīvs darbs pie valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes vidējam termiņam,..." un beidzas ar vārdiem "..., iespējamās izmaiņas nodokļu politikā vēl tiek vērtētas, vienlaikus apzinoties valstij nepieciešamos finanšu resursus." ar tekstu šādā redakcijā, jo minētā informācija ir zaudējusi aktualitāti.

Lai noteiktu nodokļu politikas prioritātes vidējam termiņam, tika izveidota Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa, kurā pārstāvēti valdības koalīciju veidojošo partiju pārstāvji, kā arī sociālo un sadarbības partneru pārstāvji. Minētās grupas ietvaros tika definētas nodokļu politikas prioritātes 2025. – 2027. gadam, tai skaitā izvērtējot OECD rekomendācijas. 2024. gada 19. septembrī Ministru kabinets apstiprināja minētās nodokļu politikas prioritātes. Plānotās izmaiņas ietver:
- diferencētā neapliekamā minimuma aizstāšanu ar fiksētu neapliekamo minimumu no 2025. gada (510 euro mēnesī), kā arī turpmāku paaugstināšanu uz 550 euro mēnesī no 2026. gada, un uz 570 euro mēnesī no 2027. gada;
- no 2025. gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes noteikšanu 25,5% apmērā gada ienākumam līdz 105 300 euro, 33% virs 105 300 euro, kas faktiski tiek iekasēts, samaksājot solidaritātes nodokli;
- pensionāra neapliekamā minimuma paaugstināšanu no 2025. gada no 500 uz 1000 euro mēnesī;
- ikgadēja minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu;
- viena procentpunkta pārnesi no fondēto pensiju shēmas (II līmeņa) uz I līmeni;
- papildu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes 3% apmērā ieviešanu no 2025. gada ienākumiem (dividendēm, kapitālam) virs 200 000 euro gadā, deklarējot gada ienākumus;
- akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana no 2025. gada degvielai, dabasgāzei, naftas gāzēm, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8g, alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem;
- no 2025. gada akcīzes nodokļa atbrīvojuma atcelšanu naftas produktiem, kurus izmanto elektroenerģijas ražošanā un koģenerācijā;
- transportlīdzekļu ekspluatācijas, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu, izložu nodokļa, azartspēļu nodokļa, dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšanu no 2025. gada;
- iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes izlīdzināšana pārējiem ienākumiem (ienākumam no kapitāla, kapitāla pieauguma, dividendēm kuras jau līdz šim bija apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli), paaugstinot to no 20% uz 25,5% no 2025. gada.

Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma Finanšu un nodokļu politikas sadaļu 11, lpp. ar sekojošu tekstu:

Finanšu Ministrija piedalās Finanšu tirgus darba grupā. Committee on Financial Markets, Savukārt Finanšu tirgus komitejas "Committee on Financial Markets" galvenie šobrīd izskatāmie jautājumi ir Finansiālās  "kibernoturības" / drošības uzlabošana “Advancing the Financial Cyber Resilience”. Sistēmiskajam kiberriskam un tā starptautiskajai ietekmei turpinot pastiprināties un arī ņemot vērā to,  kā finanšu ekosistēmas ir savstarpēji atkarīgas un savstarpēji saistītas, iekšzemes un globālo finanšu ekosistēmu noturība ir neaizsargātāka nekā jebkad agrāk. Līdz ar to OECD mērķis ir savstarpēji izpētīt un izprast iespējas, kā uzlabot šo sistēmu aspektus, kā arī veicināt augsta līmeņa diskusiju par riskiem, un izpētīt OECD piedāvātu konceptuāla modeļa izveidi, kas dos iespēju OECD dalībvalstij valstīm balstoties uz izstrādātajiem drošības uzlabošanas principiem mazināt riskus un risinātu strauji pieaugošos draudus kiber sistēmām finanšu sektorā. Diskusijas dod iespēju apzināt jaunāko informāciju par šāda veida draudiem, kā arī dos ieskatu par  globālajā sistēmā ievainojamības un novatoriskas stabilitātes novērtēšanas iespējām. Veidojot kopīgu sadarbības dialogu rast atbilstošāko pieeju šim jautājumam, OECD dalībvalstis var izvirzīt uzdevumus ekonomiskās drošības nodrošināšanai arvien vairāk digitalizētā  finanšu pakalpojumu vidē.
Digitalizācijas ekspertu darba grupa Experts Group on Finance and Digitalisation šajā pārskata periodā izskata šādus jautājumus:
Mākslīgais intelekts (turpmāk arī - AI)  ietekme uz finanšu pakalpojumu biznesa aspektiem: patērētāju un MVU kreditēšanu, klientu uzvedības analīzi, finanšu uzvedības prognozēšanu un lēmumu pieņemšanu. AI  skaitļošanas un kognitīvās iespējas, kas palīdz pārvaldīt finanšu un biznesa riskus, atklāt krāpšanu un uzraudzīt atbilstību. Izmantojot lielos datu klasterus "big data" un modeļus, lēmumu pieņemšana ar minimālu cilvēku iesaistīšanos. Spēcīga AI ietekme ļaus FinTech uzņēmumiem sniegt pakalpojumus patērētājiem, pēc iespējas personalizējot tos. Pamatojoties uz ienākumu/izdevumu analīzi, AI sistēmas var radīt piemērotāku personalizētus pakalpojumus, kā arī sniegt ieguldījumu padomus. FinTech uzņēmumi Latvijā jau pielieto AI elementus kreditēšanā, reitingu sistēmās, kredītņēmēju kredītspējas noteikšanā, peļņas potenciāla noteikšanā klientu segmentos. Sadarbībā ar Latvijas Banku ir veikta aptauja par AI aspektiem Latvijas finanšu sistēmā, "Questionnaire on Artificial Intelligence in Finance"(30.01.2024.).
 

-

Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma pielikuma projektu ar šādu informāciju:
"Periodā no 2023. gada jūlija līdz 2024.gada jūlijam ir notikušas OECD 10. darba grupas "Par informācijas apmaiņu un nodokļu izpildi" ("WP10 on Exchange of Information and Tax Compliance") piecas sanāksmes. Sanāksmju galvenais mērķis bija saistīts ar nepieciešamo pavadošo dokumentu un instrumentu izstrādi (piemēram, interpretācijas vadlīnijas, XML shēma) jaunās informācijas apmaiņas sistēmas starp nodokļu administrācijām par kripto-aktīviem darbības nodrošināšanai."

Šo informāciju lūdzam ievietot zem sadaļas "Fiskālo lietu komiteja (Committee on Fiscal Affairs – CFA)", jo Globālais Forums darbojas tās ietvaros.

Periodā no 2023. gada jūlija līdz 2024. gada jūlijam ir notikušas OECD 10.darba grupas "Par informācijas apmaiņu un nodokļu izpildi" ("WP10 on Exchange of Information and Tax Compliance") piecas sanāksmes. Sanāksmju galvenais mērķis bija saistīts ar nepieciešamo pavadošo dokumentu un instrumentu izstrādi (piemēram, interpretācijas vadlīnijas, XML shēma) jaunās informācijas apmaiņas sistēmas starp nodokļu administrācijām par kripto-aktīviem darbības nodrošināšanai.

Lūdzam pielikuma sadaļā par OECD 6. darba grupu svītrot teikumu "Valsts ieņēmumu dienests 2024. gada augustā Finanšu ministrijai nosūtīja aicinājumu iepazīties ar Pīlāra I B summas būtību un kritērijiem un lūdza aizpildīt OECD sagatavoto anketu.", jo tas skar FM resora iekšējo saraksti.

-

Lai nodrošinātu lietojuma vienveidību tekstā, lūdzam precizēti 4. lappusē ailē "Fiskālo lietu komiteja (Committee on Fiscal Affairs – CFA)" frāzi: "Iekļaujošās sistēmas par bāzes eroziju un peļņas novirzīšanu sanāksmes..." atbilstoši piedāvātajai redakcijai.

IF par nodokļu bāzes erozijas un peļņas novirzīšanas novēršanu sanāksmes 



 

Ņemot vērā notikumu attīstību, lūdzam aktualizēt informāciju turpmāk 5. lappusē ailē "Nodokļu konvencijas un saistītie jautājumi (Working party No.1 on Tax Conventions and Related Questions):
"Minētais instruments (MLI STTR) un to skaidrojošais materiāls tika pieņemts parakstīšanai 2023.gada 2.oktobrī, un tā parakstīšanas ceremonija ir plānota 2024.gada 19.septembrī." atbilstoši piedāvātajai redakcijai.
 

Minētais instruments (MLI STTR) un to skaidrojošais materiāls tika pieņemts parakstīšanai 2023.gada 2.oktobrī, un tā parakstīšanas ceremonija notika 2024.gada 19.septembrī, kur piedalījās 57 OECD/G20 IF par nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanas novēršanu (Inclusive Framework on BEPS) dalībnieki, tai skaitā Latvija (skat. informāciju par 9 jurisdikcijām, kas minētajā datumā parakstīja MLI STTR, un par tām, kas izteica apņemšanos to parakstīt: https://www.oecd.org/content/dam/oecd/en/topics/policy-sub-issues/sttr/sttr-mli-signatories-and-parties.pdf).