Atzinums

Klimata un enerģētikas ministrija, atbildot uz Finanšu ministrijas iebildumu, kas ietverts izziņas 20. un 21.punktā, sniedz skaidrojumu, ka norādītie 80% no pašpatēriņa no energokopienas vai aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, ražotās elektroenerģijas attiecas uz energokopienu vai aktīviem lietotājiem, kas rīkojas kopīgi, kā juridisko pusi, no kā ir secināms, ka energokopienas darbība tās saražotā elektroenerģija un patēriņš tiks vērtēts kopā attiecībā uz energokopienu, kā vienotu subjektu, nevis uz katru tās biedru atsevišķi. Ņemot vērā iepriekš minēto, skaidrojam, ka var veidoties divas situācijas:
1. Energokopienas biedri būs tikai tādi subjekti, kas neveic saimniecisko darbību un līdz ar to attiecībā uz šādu energokopienu varētu tikt izmantots Eiropas Komisijas skaidrotais 80% pašpatēriņa princips un attiecīgi publisko līdzekļu piešķiršanas gadījumā nebūtu jāpiemēro komercdarbības atbalsta regulējumu, jo energokopienas darbība kopumā būtu vērtējama kā nesaimnieciska.
2. Energokopienas biedri būs, t.sk., subjekti, kas veic saimniecisko darbību un attiecīgi šajā gadījumā Eiropas Komisijas skaidrotais 80% pašpatēriņa princips, lai atzītu energokopienas darbību par tādu, kas kopumā vērtējama kā nesaimnieciska, nebūs piemērojams un attiecīgi publisko līdzekļu piešķiršanas gadījumā būtu jāpiemēro atbilstošs komercdarbības atbalsta regulējums (Skat., piem., EK lēmumu SA.106777). Attiecīgi vēršam uzmanību, ka šajā gadījumā, ieviešot atbalsta pasākumu, būs nepieciešams ievērot komercdarbības atbalsta procesuālās prasības, t.sk., to, ka pasākums varēs stāties spēkā tikai pēc pozitīva Eiropas Komisijas lēmuma par atbalsta pasākuma saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu saņemšanas.
Papildus vēršam uzmanību, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu preambulas 18.apsvērumā ir minēts, ka: “Ievērojot LESD 108. pantu, Komisijai ir ekskluzīva kompetence novērtēt to valsts atbalsta pasākumu saderību ar iekšējo tirgu, kurus dalībvalsts var ieviest no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas attīstīšanai. Minēto novērtējumu veic, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punktu un saskaņā ar visiem attiecīgiem noteikumiem un norādījumiem, kurus Komisija var šajā sakarā pieņemt. Šīs direktīvas noteikumi neskar Komisijas ekskluzīvo kompetenci, kas piešķirta ar LESD.”, kas nozīmē, ka publisko resursu piešķiršana energokopienām jebkurā gadījumā ir pakļauta komercdarbības atbalsta kontroles normām.
Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka pašreiz noteikumu projekta 30. un 32.punktā ir ietverti nosacījumi, kas piemērojami tikai iepriekšminētajā situācijā Nr.1, lūdzam nodrošināt, ka noteikumu projektā tiek ietverti arī nosacījumi, kas ir piemērojami uz situāciju Nr.2, proti, gadījumā, ja kāds no energokopienas dalībniekiem ir saimnieciskās darbības veicējs, vai arī energokopienas, kuras dalībnieki ir tikai tādi subjekti, kas neveic saimniecisko darbību un kuras saražotā enerģija pašpatēriņam tiek izmantota mazākā apmērā kā 80 %, tiek piemērots atbilstīgs komercdarbības atbalsta regulējums. Attiecīgi lūdzam precizēt noteikumu projekta 30. un 32.punktu un papildināt ar attiecīgu skaidrojumu anotācijā.

 

-

Nav saprotama noteikumu projekta 34.punktā lietotā atsauce uz likumu "Par nodokļiem un nodevām". Vēršam uzmanību, ka likums "Par nodokļiem un nodevām" nosaka nodokļu un nodevu sistēmas principus, valsts nodokļu veidus, nodevu veidus, pašvaldības nodevu objektus, nodokļu un nodevu vispārējo noteikšanas, aprēķināšanas, iekasēšanas un atmaksāšanas kārtību, regulē nodokļu administrēšanas jautājumus, savukārt konkrēta nodokļa aprēķina bāze, aprēķināšanas kārtība un nodokļa apmērs ir noteikts konkrētā nodokļa likumā. Lūdzam precizēt šo.


 

-

Savukārt attiecībā uz noteikumu projekta anotācijā minēto, ka ir pienākums no gūtās peļņas maksāt nodevas un nodokļus, nav skaidrs kādas nodevas ir maksājamas no peļņas. Norādām, ka, piemēram, valsts nodeva ir obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldības budžetā par valsts vai pašvaldības institūcijas veicamo darbību, kas izriet no šīs institūcijas funkcijām. Valsts nodevas mērķis ir personu darbību regulēšana (kontrolēšana, veicināšana, ierobežošana).
Lūdzam precizēt anotācijā konkrēto informāciju.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 3.sadaļu, 6.2. apakšpunktā sniedzot energokopienu reģistra digitalizācijas risinājuma ieviešanai un reģistra uzturēšanai nepieciešamā finansējuma detalizētu aprēķinu, kā arī skaidrojumu par Klimata un enerģētikas ministrijas piedāvāto konkrēto kompensējošo pasākumu un budžeta programmu/apakšprogrammu, kuras ietvaros tas tiks nodrošināts, attiecīgi precizējot vai svītrojot punktā “Cita informācija” sniegto informāciju. Papildus lūdzam precizēt kārtējo gadu, kas ir 2024.gads, un attiecīgi turpmākos gadus.

-