Projekta ID
24-TA-927Atzinuma sniedzējs
Latvijas Darba devēju konfederācija
Atzinums iesniegts
24.07.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Grozījumi "Zemes pārvaldības likumā"
Iebildums
Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk tekstā - LDDK) ir iepazinusies ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk tekstā - VARAM) izstrādāto projektu “Grozījumi "Zemes pārvaldības likumā" (turpmāk tekstā - Projekts) un iebilst pret Projekta 1.pantu VARAM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
Nav skaidrs, uz kāda veida apbūves teritorijām Projekts ir attiecināms. Teritorijas attīstības plānošanas likums paredz teritorijas iedalījumu dažāda veida funkcionālās zonās, kurām ir atšķirīgas prasības atļautajai teritorijas izmantošanai un apbūvei. Par ceļiem ir uzskatāma jebkura satiksmei izbūvēta teritorija un tādas var būt nepieciešamas arī slēgtās rūpnieciskās apbūves teritorijās, tehniskās apbūves teritorijā, transporta infrastruktūras teritorijās u.c. No tā, ka grozījums iecerēts Likuma 7.pantā, var noprast, ka šajā gadījumā ir jautājums par ceļiem, kas nodrošina piekļuvi jaunveidojamiem zemes gabaliem, tomēr būtu vēlams precizēt uz kādiem objektiem normu paredzēts attiecināt.
Atsevišķos gadījumos piekļuve tiek nodrošināta arī pa servitūta ceļu, kas var būt arī kalpojošā īpašuma neatņemama sastāvdaļa. Nav skaidrs, vai arī servitūta ceļš un zeme zem tā kļūs par pašvaldības vienotā ceļu un ielu tīkla sastāvdaļu.
VARAM piedāvā noteikt, ka, veidojot jaunas apbūves teritorijas, šajā teritorijā plānotais ielu un ceļu tīkls ir pašvaldības vienotā ceļu un ielu tīkla sastāvdaļa. No tā izriet, ka jau pēc jaunas apbūves teritorijas plāna apstiprināšanas plānotais ielu un ceļu tīkls ir pašvaldības vienotā ceļu un ielu tīkla sastāvdaļa, pret ko pašvaldībai vajadzētu izturēties atbilstīgi Pašvaldību likuma 4.panta 3.punktam, kur ir noteikts, ka viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir gādāt par pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību.
Ja jautājums ir tikai par dzīvojamās apbūves teritorijām, tad šobrīd attiecībā uz īpašniekiem, kuru īpašumi atrodas pie jau uzbūvētiem pašvaldību ceļiem un tiem, kuru īpašumi atrodas pie ieplānotiem, bet vēl neuzbūvētiem ceļiem, veidojas atšķirīga situācija. Tajā pašā laikā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, no kura 75% ir piekritīgi dzīvesvietas pašvaldībai, abām šīm grupām ir vienāds. Ceļu izbūvei zemes īpašnieki ir spiesti ņemt pat ilgstoši atmaksājamus kredītus. Arī gadījumos, kad mājoklis iegādāts no attīstītāja, ceļu izbūves izmaksas ir ietvertas mājokļa cenā. Papildus jānorāda, ka pašvaldības nereti arī zemei, kurai nav izbūvēta infrastruktūra, un kura būtu klasificējama kā neapgūta apbūves zeme (nav izbūvēta infrastruktūra – piebraucamais ceļš un elektrības pieslēguma iespējas bez papildu elektrolīnijas vai transformatora apakšstacijas izbūves), prettiesiski klasificē kā apgūtu apbūves zemi, tādā veidā iekasējot situācijai neatbilstīgu nekustamā īpašuma nodokli.
Ir pamatoti, ka ielām un ceļiem, kas savieno atsevišķus īpašumus, vajadzētu būt pašvaldības vienotā ceļu un ielu tīkla sastāvdaļai. Tomēr nav skaidrs, kādēļ daļai īpašnieku ir iespēja dzīvot pie pašvaldību būvētiem un uzturētiem ceļiem, savukārt citiem tie ir jābūvē par savu naudu un pēc tam ir pienākums zemes īpašniekam tos bez atlīdzības nodot un vietējai pašvaldībai pārņemt savā īpašumā.
Ņemot vērā, ka ceļu būvniecība, uzturēšana un pārvaldība ir viena no pašvaldības autonomajām funkcijām, kā arī to, ka pašvaldības ir ieinteresētas saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokli arī no jaunuzbūvēto mājokļu īpašniekiem, un, lai novērstu iespējamu neatbilstību vienlīdzīguma principam pret personām, kuras ir vai nav veikušas ceļu izbūvi par saviem līdzekļiem, bet maksā vienādus nodokļus, kā arī to, ka Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai pret taisnīgu atlīdzību, iespējams, ka šajos gadījumos piemērotāks risinājums ir publiskā un privātā partnerība, kuras ietvaros puses vienojas par infrastruktūras izbūves nosacījumiem un veidu, kādā laika posmā un kādā veidā pašvaldība norēķinās par īpašuma pārņemšanu savā īpašumā.
Priekšlikumi
Projekta 2.pantā izslēgt vārdkopu “bezsaimnieka mantu vai”;
Papildus augšminētajam, lai mazinātu riskus, ka, veidojot jaunas apbūves teritorijas, atsevišķu zemes īpašnieku neiesaistīšanās vai pretdarbības rezultātā nenotiek zemes īpašnieku kopībai nepieciešamās infrastruktūras objektu izveide (tostarp, ceļu būvniecība uz kopīpašumā esošās zemes daļas), LDDK ieskatā ir nepieciešams apsvērt iespēju attiecībā uz zemes īpašnieku kopībām noteikt līdzīgu lēmumu pieņemšanas procedūru, kā tas ir dzīvokļu īpašnieku kopībām.
Pamatojums
Nav skaidrs, uz kāda veida apbūves teritorijām Projekts ir attiecināms. Teritorijas attīstības plānošanas likums paredz teritorijas iedalījumu dažāda veida funkcionālās zonās, kurām ir atšķirīgas prasības atļautajai teritorijas izmantošanai un apbūvei. Par ceļiem ir uzskatāma jebkura satiksmei izbūvēta teritorija un tādas var būt nepieciešamas arī slēgtās rūpnieciskās apbūves teritorijās, tehniskās apbūves teritorijā, transporta infrastruktūras teritorijās u.c. No tā, ka grozījums iecerēts Likuma 7.pantā, var noprast, ka šajā gadījumā ir jautājums par ceļiem, kas nodrošina piekļuvi jaunveidojamiem zemes gabaliem, tomēr būtu vēlams precizēt uz kādiem objektiem normu paredzēts attiecināt.
Atsevišķos gadījumos piekļuve tiek nodrošināta arī pa servitūta ceļu, kas var būt arī kalpojošā īpašuma neatņemama sastāvdaļa. Nav skaidrs, vai arī servitūta ceļš un zeme zem tā kļūs par pašvaldības vienotā ceļu un ielu tīkla sastāvdaļu.
VARAM piedāvā noteikt, ka, veidojot jaunas apbūves teritorijas, šajā teritorijā plānotais ielu un ceļu tīkls ir pašvaldības vienotā ceļu un ielu tīkla sastāvdaļa. No tā izriet, ka jau pēc jaunas apbūves teritorijas plāna apstiprināšanas plānotais ielu un ceļu tīkls ir pašvaldības vienotā ceļu un ielu tīkla sastāvdaļa, pret ko pašvaldībai vajadzētu izturēties atbilstīgi Pašvaldību likuma 4.panta 3.punktam, kur ir noteikts, ka viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir gādāt par pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību.
Ja jautājums ir tikai par dzīvojamās apbūves teritorijām, tad šobrīd attiecībā uz īpašniekiem, kuru īpašumi atrodas pie jau uzbūvētiem pašvaldību ceļiem un tiem, kuru īpašumi atrodas pie ieplānotiem, bet vēl neuzbūvētiem ceļiem, veidojas atšķirīga situācija. Tajā pašā laikā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, no kura 75% ir piekritīgi dzīvesvietas pašvaldībai, abām šīm grupām ir vienāds. Ceļu izbūvei zemes īpašnieki ir spiesti ņemt pat ilgstoši atmaksājamus kredītus. Arī gadījumos, kad mājoklis iegādāts no attīstītāja, ceļu izbūves izmaksas ir ietvertas mājokļa cenā. Papildus jānorāda, ka pašvaldības nereti arī zemei, kurai nav izbūvēta infrastruktūra, un kura būtu klasificējama kā neapgūta apbūves zeme (nav izbūvēta infrastruktūra – piebraucamais ceļš un elektrības pieslēguma iespējas bez papildu elektrolīnijas vai transformatora apakšstacijas izbūves), prettiesiski klasificē kā apgūtu apbūves zemi, tādā veidā iekasējot situācijai neatbilstīgu nekustamā īpašuma nodokli.
Ir pamatoti, ka ielām un ceļiem, kas savieno atsevišķus īpašumus, vajadzētu būt pašvaldības vienotā ceļu un ielu tīkla sastāvdaļai. Tomēr nav skaidrs, kādēļ daļai īpašnieku ir iespēja dzīvot pie pašvaldību būvētiem un uzturētiem ceļiem, savukārt citiem tie ir jābūvē par savu naudu un pēc tam ir pienākums zemes īpašniekam tos bez atlīdzības nodot un vietējai pašvaldībai pārņemt savā īpašumā.
Ņemot vērā, ka ceļu būvniecība, uzturēšana un pārvaldība ir viena no pašvaldības autonomajām funkcijām, kā arī to, ka pašvaldības ir ieinteresētas saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokli arī no jaunuzbūvēto mājokļu īpašniekiem, un, lai novērstu iespējamu neatbilstību vienlīdzīguma principam pret personām, kuras ir vai nav veikušas ceļu izbūvi par saviem līdzekļiem, bet maksā vienādus nodokļus, kā arī to, ka Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai pret taisnīgu atlīdzību, iespējams, ka šajos gadījumos piemērotāks risinājums ir publiskā un privātā partnerība, kuras ietvaros puses vienojas par infrastruktūras izbūves nosacījumiem un veidu, kādā laika posmā un kādā veidā pašvaldība norēķinās par īpašuma pārņemšanu savā īpašumā.
Priekšlikumi
Projekta 2.pantā izslēgt vārdkopu “bezsaimnieka mantu vai”;
Papildus augšminētajam, lai mazinātu riskus, ka, veidojot jaunas apbūves teritorijas, atsevišķu zemes īpašnieku neiesaistīšanās vai pretdarbības rezultātā nenotiek zemes īpašnieku kopībai nepieciešamās infrastruktūras objektu izveide (tostarp, ceļu būvniecība uz kopīpašumā esošās zemes daļas), LDDK ieskatā ir nepieciešams apsvērt iespēju attiecībā uz zemes īpašnieku kopībām noteikt līdzīgu lēmumu pieņemšanas procedūru, kā tas ir dzīvokļu īpašnieku kopībām.
Piedāvātā redakcija
-
