Atzinums

Izvērtējot Finanšu ministrijas sniegto skaidrojumu par Izglītības un zinātnes ministrijas iepriekš (13.04.2023.) izteikto iebildumu par izmaksu un ieguvumu analīzi, norādām, ka neiebilstam anotācijā norādītajam izmaksu un ieguvumu analīzes (turpmāk – IIA) veikšanas mērķim: “(..) risinājums (..) ieplānots ar mērķi, lai uzlabotu ES fondu projektu kvalitāti un nodrošinātu labākos ES fondu projektu īstenošanas risinājumus”, bet nepiekrītam nenoteiktībai, ko rada šis uzdevums – informācija, kas norādīta Ministru kabineta protokollēmumā un Ministru kabineta noteikumu projekta anotācijā nav pietiekama uzdevuma kvalitatīvai izpildei Eiropas Savienības fondu ieviešanas intensificēšanas apstākļos:
1) lūdzam salāgot Ministru kabineta noteikumu projekta 44. punktu, kur noteikts: “Šī nodaļa un šo noteikumu 4. pielikums attiecas uz projektiem, kuri pēc to pabeigšanas gūst neto ienākumus.” ar Ministru kabineta noteikumu projekta 4. pielikumā norādīto informāciju, ka Projekta izmaksu efektivitātes novērtēšanu “(aizpilda, ja projekts gūst neto ienākumus vai MK noteikumi par SAM ieviešanu paredz veikt izmaksu un ieguvumu analīzi (IIA))”;
2) lūdzam anotācijā plašāk skaidrot Lietuvas labās prakses piemēru, tādējādi veicinot iesaistīto pušu izpratni par IIA veikšanu kā labāko un lietderīgāko risinājumu, tai skaitā Eiropas Savienības fondu ieviešanas intensificēšanas ietvaros;
3) lūdzam anotācijā skaidrot, kā  tiks vērtēta IIA, kas veikta atbilstoši Ministru kabineta protokollēmumā noteiktajam, tai skaitā norādot, vai Ministru kabineta noteikumos par specifiskā atbalsta mērķa ieviešanu ir jāparedz kritēriji IIA vērtēšanai, un, paredzot šādu prasību, lūdzam attiecīgi definēt kritērijus anotācijā;
4) vēršam uzmanību, ka Izglītības un zinātnes ministrijas pieredze 2014. – 2020. gada plānošanas periodā rāda, ka ne visiem finansējuma saņēmējiem ir pietiekama kapacitāte un pieredze IIA veikšanai, tādējādi saskatām risku, ka bez pastiprināta un ļoti detalizēta sadarbības iestādes metodoloģiskā atbalsta daļa finansējuma saņēmēju šāda veida IIA paši nespēs veikt. Lūdzam anotācijā nepārprotami skaidri noteikt, ka sadarbības iestādes metodoloģiskais atbalsts, tai skaitā IIA veidnes izstrāde un pielāgošana, ir attiecināma ne tikai uz tiem gadījumiem, ko nosaka Ministru kabineta noteikumu projekts (šī brīža redakcijas 44. punkts), bet arī tajos gadījumos, kad IIA tiek veikta, ja to paredz Ministru kabineta noteikumi par specifiskā atbalsta mērķa ieviešanu atbilstoši Ministru kabineta protokollēmumā noteiktajam (gadījumos, kad projekti negūst neto ienākumus). Vienlaikus lūdzam skaidrot, vai ir vērtēta sadarbības iestādes kapacitāte šāda metodoloģiskā atbalsta sniegšanai, ievērojot, ka līdz ar Ministru kabineta protokollēmuma 3. punktā noteikto IIA veikšanas apjoms tiek paplašināts;
5) lūdzam anotācijā detalizēti skaidrot, vai Ministru kabineta protokollēmumā noteiktajos gadījumos ir jāveic pilna IIA, t.i., jāveic “standarta” IIA, kā tas, piemēram, ir aprakstīts Eiropas Komisijas vadlīnijās par IIA veikšanu 2014. –2020. gada plānošanas periodā[1] (t.sk., pieprasījuma analīze, alternatīvu analīze, ekonomiskā analīze, finanšu analīze,  risku novērtējums). Atkārtoti aicinām vērtēt, vai šajos projektos, jo īpaši Eiropas Sociālā fonda projektos, nebūtu jāparedz vienkāršāka veida analīze, lai noteiktu projekta labāko īstenošanas risinājumu;
6) aicinām anotācijā noteikt, pēc kādiem kritērijiem Finanšu ministrija kā vadošā iestāde, saskaņojot izstrādātos Ministru kabineta noteikumus par specifiskā atbalsta mērķa ieviešanu, vērtēs, vai anotācijā noteiktais pamatojums, kāpēc konkrētā specifiskā atbalsta mērķa gadījumā IIA nav veicama, ir pietiekams.   

[1] Guide to Cost-Benefit Analysis of Investment Projects. Economic appraisal tool for Cohesion Policy 2014-2020
 

-