Atzinums

SIA “Rīgas ūdens” (turpmāk – Sabiedrība)  iebilst likumprojekta (grozījumos) paredzētajai 14.panta 1.1 daļu papildinājuma redakcijai, kura nosaka, ka “tehnisko noteikumu derīga termiņš ir pieci gadi. Tehnisko noteikumu derīga termiņa ietvaros tehnisko noteikumu izdevēji nav tiesīgi mainīt iepriekš izvirzītās tehniskās prasības”, pamatojoties uz sekojošiem argumentiem:

Sabiedrība nosaka tehnisko noteikumu derīguma termiņu – viens gads atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 22. marta noteikumu Nr. 174 "Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu" 25. punkta noteiktajam.
Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta 2016. gada 22. marta noteikumi Nr. 174 "Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu" ir izdoti saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumu, kas ir klasificējama kā speciāla tiesību norma.

Informējam par iemesliem, kāpēc Sabiedrība, izmantojot LR ministru kabineta dotās tiesības, nenosaka tehnisko noteikumu derīguma termiņu garāku par vienu gadu:
-   situācija ar būvniecības attīstību Rīgā ir ļoti dinamiska, jo pilsēta nepārtraukti attīstās, un arī viena gada laikā tā var būtiski mainīties (t.sk. centralizētas ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmas tīklu izvietojums), realizējot daudzās būvniecības ieceres;
-   tāpat attīstās tehnoloģijas, un var mainīties Sabiedrības tehniskās prasības attiecībā uz piemērojamiem tehniskiem risinājumiem;
līdz ar ko, arī tehnisko noteikumu prasības un tajos papildus sniedzama informācija, kas būtu nepieciešama, veicot projektēšanu, var būtiski mainīties.

Sabiedrības tehniskie noteikumi, kas ir izdoti vairāk, kā gadu iepriekš, varbūt lielā mērā maldinoši, kas var izraisīt papildus izmaiņu veikšanu izstrādātajā būvprojekta, kas nebūs būvniecības ierosinātāja interesēs. Šādā veidā Sabiedrība pirmkārt pasargā būvniecības ierosinātāju intereses.
Attiecībā uz izmaiņām iepriekš izvirzītām tehniskās prasībām – tās tiek mainītas atbilstoši būvniecības ierosinātāju sniegtai informācijai par izmaiņām būvniecības iecerē, t.sk. plānotajos tehniskajos risinājumos, vai arī:
- ja ir būtiskas izmaiņas topogrāfiskajā informācijā, ņemot vērā, ka atbilstoši Rīgas domes 2013. gada 23. jūlija saistošie noteikumi Nr. 6 "Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas aprites saistošie noteikumi" 14. punkta prasībām topogrāfiskā plāna derīguma termiņš ir divi gadi, bet  inženiertīklu situācijas plāna derīguma termiņš ir viens gads.
- gadījumos, kad saistošo būvniecības ieceru realizācija virzās ātrāk, salīdzinot ar pieteikto.


Papildus izvērtējot anotācijā “Tiesību akta projekta "Grozījumi Būvniecības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums” sniegto problēmas aprakstu, no savas puses informējam par sekojošo:
Problēmas apraksts anotācijā (1):
Tehnisko noteikumu, kas tiek saņemami no inženiersistēmu turētājiem, saņemšanai ir divi mērķi:
1) nodrošināt citai personai piederošā īpašuma aizsardzību un mazināt risku, ka būvniecības ieceres īstenošanas procesā tam tiek nodarīts kaitējums (“nepasliktināt stāvokli”);
2) iegūt noteikumus par pieslēgšanās iespējām pie citām personām piederošām inženiersistēmām (tehniskās prasības pieslēguma izveidošanai).
Normatīvais regulējums nenosaka minēto tehnisko noteikumu mērķi, kā arī nesatur citas prasības tehnisko noteikumu saturam.
Sabiedrības komentāri (1):
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 13. un 15. punktu un Ministru kabineta 2016. gada 22. marta noteikumu Nr. 174 "Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu" 19. punkta prasībām Sabiedrība izsniedz tehniskos noteikumus pēc pieprasījumiem sekojošos gadījumos:
būvdarbu zona skar Sabiedrības piederībā esošo tīklu aizsargjoslas (t.sk. inženiertīklu šķērsošanas gadījumos);
pieslēgšanās vai atslēgšanās gadījumos;
nepieciešama pieslēguma pārbūve, jo, piemēram:
esošais pieslēgums nevar nodrošināt apjomu pieaugumu;
mainās notekūdeņu sastāvs;
nepieciešama komercuzskaites mezgla pārbūve;
cits tehniski pamatots iemesls.

Problēmas apraksts anotācijā (2):
Praksē ir konstatētas problēmas, kas veido administratīvo slogu:
- tehnisko noteikumu saturs neatbilst tehnisko noteikumu saņemšanas mērķim, proti, tajos tiek likts uzsvars nevis uz “situācijas nepasliktināšanos”, bet tiek prasīta inženiersistēmu atjaunošana vai pārbūve, uzlabojot inženiersistēmu stāvokli un darbību;
Sabiedrības komentāri (2):
Gadījumos, kad no Sabiedrības puses tehniskajos noteikumos tiek prasīta inženiersistēmu atjaunošana vai pārbūve, šīs prasības mērķis ir tieši nepasliktināt esošās sistēmas stāvokli, jo, piemēram, ja būvdarbi ir paredzēti virs ūdensvada un kanalizācijas tīkliem, kuriem ir beidzies lietderīgas izmantošanas termiņš, vai kuriem ir projektēti neparedzot to, ka virs tiem kādreiz tiks paredzēta vai palielināta satiksmes intensitāte un to radītās slodzes, tad tie ir pakļauti tiešam bojājuma riskam būvniecības iekārtu darbības dēļ vai palielinātas satiksmes intensitātes radīto slodžu rezultātā.

Problēmas apraksts anotācijā (3):
Ir nepieciešams:
3) noteikt gadījumus, kad tehnisko noteikumu izdošana nav nepieciešama un trešo personu īpašuma “aizsargāšana” ir būvniecības procesa dalībnieku atbildības jautājums. Piemēram, vienkāršos gadījumos (darbi aizsargjoslā, inženiersistēmas pārvietošana) sertificēts speciālists pats nosaka optimālo risinājumu, uzņemoties atbildību par iespējamiem zaudējumiem.
Nepieciešams izvērtēt iespēju atteikties no prasības saņemt tehniskos noteikumus, ja lokālplānojumā vai detālplānojumā ir norādīti inženiertehniski risinājumi un tie ir pietiekami būvprojektēšanai;
Sabiedrības komentāri (3):
Vēršam uzmanību, ka:
no pašreizēja tiesiskā regulējuma ir noprotams, ka tehniskie noteikumi nav nepieciešami tad, kad paredzamas būvniecības ieceres ietvaros netiek skartas aizsargjoslas;
pēdējos gados regulāri informējam Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienību par būvspeciālistiem, kuri Sabiedrības ieskatā regulāri nepietiekamā kvalitātes līmenī izstrādā būvprojektus, tomēr nav ievērots, ka no tiem būtu prasīta kāda atbildība. Parasti finansiāli cieš tikai tehnisko noteikumu izdevēji, būvniecības ierosinātāji un trešās personas;
lokālplānojuma un detālplānojuma mērķis nav izstrādāt detalizētus tehniskos risinājumus vai aprakstīt visas iespējamās situācijas, kurās var būt nepieciešams ievērot konkrētas tehniskās prasības. Šādam mērķim ir paredzēts būvprojekts
būvspeciālisti, kas veic inženiertīkla projektēšanas vai ierīkošanas darbus lielākoties nav ar pieredzi visas sistēmas tīklu ekspluatēšanā un tiem lielākoties nav nepieciešamās pieredzes, lai novērtētu tehnisko risinājumu ietekmi uz kopējo un lokālo sistēmas darbību un ekspluatācijas problēmām un izmaksām, izvērtētu katru konkrēto situāciju konkrētajā vietā un apstākļos ņemot vērā dažādu pilsētvides apstākļu un pašvaldību normatīvu atšķirības, kā arī ietekmi uz konkrēto un citiem pakalpojumu lietotājiem, kas turpmāk var radīt būtiskas tīkla darbības un ekspluatācijas problēmas, palielināt ekspluatācijas izmaksas, garākus pakalpojumu pārtraukuma periodus un attiecīgus tarifa pieaugumus.


Papildus vēršam uzmanību, ka tehnisko noteikumu piecu gadu derīguma termiņš faktiski:
- ierobežotu centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas attīstību, jo nevarētu tehniskās prasības mainīt, attīstoties tehnoloģijām
ierobežotu būvniecības ierosinātāju tiesības pieteikt tehnisko noteikumu grozījumus kādu apstākļu dēļ, būt informētiem, ka situācija ar esošiem ielas vadiem ir mainījusies, ir izbūvēti jaunie tīkli, ir pieejamas tuvāk - - izvietotas iespējamas pieslēguma vietas un ir pieejami racionālāki tehniskie risinājumi.

No savas puses Sabiedrība daļēji ir gatava uzņemties riskus, saistītus ar tehnisko noteikumu derīguma termiņa pagarināšanu, darba procesā atsevišķiem tehniskiem noteikumiem nosakot termiņu ilgāku par 1 gadu.

Atstāt esošo redakciju.