Atzinums

Šie noteikumi pēc būtības uzliek pašvaldībām par obligātu pienākumu piedalīties privāto izglītības iestāžu finansēšanā no pašvaldību budžetiem, kas ir pretrunā ar Izglītības likuma 29. panta pirmajā daļā noteikto Izglītības iestādes dibinātāja kompetenci, proti - nodrošināt izglītības iestādes nepārtrauktai darbībai nepieciešamos finanšu un materiālos līdzekļus.
Tāpat šādu noteikumu pieņemšana ir pretrunā ar valstiski pieņemto skolu tīkla optimizācijas ideju, kad pašvaldībās tiek veikti neefektīvo skolu reorganizācijas un optimizācijas pasākumi, lai nodrošinātu kvalitatīvāku izglītību un konkurētspējīgu atalgojumu pedagogiem pašvaldības dibinātajās izglītības iestādēs, vienlaicīgi uzliekot kā obligātu pienākumu finansēt privāto izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumus.

Nav ievērots pašvaldībām uzdotā uzdevuma finansēšanas princips.
Eiropas Vietējo pašvaldību hartas komentāros norādīts, ka juridiskajam pilnvarojumam veikt noteiktas funkcijas nav nozīmes, ja vietējām varas iestādēm ir liegti finanšu resursi, lai tās īstenotu. Principi par finanšu nodrošinājumu uzdotu uzdevumu izpildei ir noteikts arī likumā “Par pašvaldībām” 8. un 9.pantā. Arī likumprojektā “Pašvaldību likums” (Nr. 976/Lp13) šis princips ir saglabāts, proti, ja tiek uzdota jauna kompetence vai paplašināta kāda uzdevuma apjoms, tad jāparedz attiecīgs finansējums.



 

Papildināt Noteikumu projektu ar finansiālo ietekmi uz pašvaldību budžetiem.

Latvijas Pašvaldību savienība ir par vienlīdzīgām tiesībām iegūt izglītību un to nodrošināt atbilstošā izglītības kvalitātē. Nevar būt situācija, ka mācību gada noslēgumā privātā izglītības iestāde nevar izsniegt beigšanas dokumentus.
Nedrīkst pastāvēt atšķirīgas proporcijas skolēna/ skolotāja skaita attiecībās. Ir jānosaka prasība noteikt skolēnu skolotāju attiecību tādu pašu, kā pašvaldību izglītības iestādēs.
Atkārtoti vēršam uzmanību, ka nekad nav skatīts jautājums par privāto izglītības iestāžu tīkla optimizēšanu.

Ir jānosaka prasība noteikt skolēnu skolotāju attiecību tādu pašu, kā pašvaldību izglītības iestādēs, vismaz 11:1.

1.1. punktu papildināt ar Izglītības likumā 8.pantā noteikto Izglītības ieguves formu: klātieni
(1) Ir šādas izglītības ieguves formas:
1) klātiene;

1.1. kārtību, kādā pašvaldība slēdz līgumu par piedalīšanos akreditētas privātās izglītības iestādes (turpmāk – privātā izglītības iestāde) uzturēšanas izdevumu finansēšanā (turpmāk – atbalsts), lai nodrošinātu iespēju apmeklēt izglītības iestādi pēc brīvas izvēles bērnam, kura  dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, bet kurš apgūst vispārējās pamatizglītības programmu klātienē privātā izglītības iestādē dzīvesvietas administratīvajā teritorijā vai ārpus tās, un šis privātais pakalpojuma sniedzējs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums;

Papildināt noteikumu 2.punktu:
Pašvaldības finansējums tiek nodrošināts, ja
Privātajai izglītības iestādei, uzsākot jaunu mācību gadu, ir licencētas izglītības programmas.
Izglītības iestādi var akreditēt pirmā mācību gada laikā (līdz maija beigām), lai izglītojamie varētu saņemt atbilstošus dokumentus- liecību, apliecību par 9. klases beigšanu, atestātu. Atbilstošas izglītības kvalitātes apliecinājums ir akreditācijas apliecība. Spēkā esošie normatīvie akti to pieļauj jau šobrīd.
Izglītības iestāde pieprasa finansējumu pēc sekmīgas akreditācijas

2. Pašvaldība piešķir atbalstu par piedalīšanos privātās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanā, ja tiek nodrošināta atbilstība šādiem kritērijiem:
Pašvaldības finansējums tiek nodrošināts, ja privātajai izglītības iestādei, uzsākot jaunu mācību gadu, ir licencētas izglītības programmas.

Lūdzam papildināt Noteikumu projekta 2.1. punktu ar vārdiem “un ir tiesīga izsniegt valsts atzītu izglītības dokumentu”
 

Lūdzam izteikt Noteikumu projekta 2.1. punktu šādā redakcijā:
"2.1. privātā izglītības iestāde ir reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā un ir tiesīga izsniegt valsts atzītu izglītības dokumentu;"
 

Lūdzu skaidrot, kādi dokumenti apliecinās izglītojamo atbilstību noteikumu projekta 2.5.punktā minētajām sociālajām mērķa grupām un kādi dokumenti apliecinās, ka izglītības iestāde sedz noteikumu 2.5. apakšpunktā minēto izglītojamo mācību maksu.
MK noteikumos jādefinē dokumenti, kas apliecina atbilstību noteikumu 2.5.,2.6. un 2.7. apakšpunktā minētajiem kritērijiem.

Noteikumu projekta 2.5. punkts paredz, ka pašvaldība piešķir atbalstu privātajai izglītības iestādei, ja no privātās izglītības iestādes mācību procesā iesaistītajiem izglītojamiem ne mazāk kā 10% ir no noteiktām sociālajām mērķa grupām.
Šo punktu var uztvert atšķirīgi: 1) nav svarīgi, cik konkrētās pašvaldības izglītojamo ir no noteiktām sociālajām mērķa grupām, jāskata izglītības iestāde kopumā – vai no izglītojamiem kopumā 10% veido bērni no noteiktām sociālajām mērķa grupām; 2) katra pašvaldība vērtē, vai no izglītojamiem, kuru dzīvesvieta deklarēta konkrētajā pašvaldībā, 10% veido bērni no noteiktām sociālajām mērķa grupām.
 
 

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam Noteikumu projekta 2.5. punkta izteikt šādā redakcijā:
“2.5. ne mazāk kā 10 procenti no privātās izglītības iestādes mācību procesā iesaistītajiem izglītojamiem, kuru dzīvesvieta deklarēta attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, atbilstoši datiem Valsts izglītības informācijas sistēmā ir no šādām sociālajām mērķa grupām:”
 

Noteikumu projekta 2.5. punkts ietvert konceptuālu problēmu, kā pašvaldībai pārliecināties, ka privātās izglītības iestādes sniegtā informācija par to, ka 10% no izglītojamiem ir no noteiktām sociālajām mērķa grupām: bērni no trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības; bērni ar invaliditāti; bērni no etniskās minoritātes romi;  bērni bāreņi vai bez vecāku gādības palikušie bērni. Pašvaldībai nav iespēju pārbaudīt šāda veida datus, jo tie nav publiski pieejami.
 

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam Izglītības un zinātnes ministrijai nodrošināt šādas informācijas pieejamību Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS), VIIS sasaistot ar sociālās palīdzības administrēšanas informācijas sistēmu (SOPA), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas Invaliditātes informatīvo sistēmu.
Papildu jānorāda, ka atbilstoši “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam”, trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu piešķir uz trim kalendāra mēnešiem, ja mājsaimniecībā ir vismaz viena persona darbspējīgā vecumā, vai uz sešiem kalendāra mēnešiem, ja mājsaimniecībā nav nevienas personas darbspējīgā vecumā vai uz personu attiecas šajā likumā noteiktie izņēmumi, līdz ar to informācija par izglītojamiem no trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības regulāri ir jāaktualizē.
 

Izslēgt 2.5.4.punktu " bērni, kuriem Latvijas Republikā ir piešķirts bēgļa, alternatīvais vai bezvalstnieka statuss", jo bērni, kuriem ir piešķirts bēgļa, alternatīvais vai bezvalstnieka statuss un vispārējās izglītības ieguvi  nodrošina privāta izglītības iestāde, tai radušās izmaksas sedz tāpat kā valsts un pašvaldības izglītības iestādēm atbilstoši Patvēruma likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam. 

Noteikumu spēkā stāšanās termiņu noteikt 2023.gada 1.septembrī

19. Noteikumi stājas spēkā 2023.gada 1.septembrī.

Latvijas Pašvaldību savienība  ir par vienlīdzīgām tiesībām iegūt izglītību un to nodrošināt atbilstošā izglītības kvalitātē. Nevar būt situācija, ka mācību gada noslēgumā privātā izglītības iestāde nevar izsniegt beigšanas dokumentus.
Nedrīkst pastāvēt atšķirīgas proporcijas skolēna/ skolotāja skaita attiecībās. Pašvaldībām ir noteikta skolēnu/ skolotāju skaita proporcijas ievērošana 12/1 .
Atkārtoti vēršam uzmanību, ka nekad nav skatīts jautājums par privāto izglītības iestāžu tīkla optimizēšanu.

Anotāciju papildināt, nosakot, ka Pašvaldības finansējums tiek nodrošināts, ja
Privātajai izglītības iestādei, uzsākot jaunu mācību gadu, ir licencētas izglītības programmas.
Izglītības iestādi var akreditēt pirmā mācību gada laikā (līdz maija beigām), lai izglītojamie varētu saņemt atbilstošus dokumentus- liecību, apliecību par 9. klases beigšanu, atestātu. Atbilstošas izglītības kvalitātes apliecinājums ir akreditācijas apliecība. 

Anotāciju papildināt, nosakot, ka Pašvaldības finansējums tiek nodrošināts, ja
Privātajai izglītības iestādei, uzsākot jaunu mācību gadu, ir licencētas izglītības programmas.
Izglītības iestādi var akreditēt pirmā mācību gada laikā (līdz maija beigām), lai izglītojamie varētu saņemt atbilstošus dokumentus- liecību, apliecību par 9. klases beigšanu, atestātu. Atbilstošas izglītības kvalitātes apliecinājums ir akreditācijas apliecība. 

Sadaļā Risinājuma apraksts izslēgt 4) bērni, kuriem Latvijas Republikā ir piešķirts bēgļa, alternatīvais vai bezvalstnieka statuss;
Skaidrojums Noteikumu projekta priekšlikumos.

Sadaļā Risinājuma apraksts izslēgt 4) bērni, kuriem Latvijas Republikā ir piešķirts bēgļa, alternatīvais vai bezvalstnieka statuss;

Noteikumu projekta anotācijā nav norādīta normatīvā akta ietekme uz pašvaldību budžetiem. Ņemot vērā, ka noteikumu projekts paredz pienākumu pašvaldībām piedalīties noteiktu privāto izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumu finansēšanā,  tam būs ietekme uz pašvaldību budžetiem.

Lūgums aizpildīt anotācijas sadaļu par tiesību akta projekta ietekmi uz pašvaldību budžetiem. Ja pašvaldību izdevumus privātajām izglītības iestādēm nav iespējams aprēķināt precīzi, lūgums tos aprēķināt indikatīvi.