Atzinums

Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma “Par trešo valstu pilsoņu uzturēšanās Latvijā tiesiskā regulējuma pilnveidošanu” (Ziņojums) Rīcības virzienu Nr.2 “Nodarbinātība” ar jauniem pasākumiem, kas ir vērsti uz negodprātīgas imigrācijas sistēmas izmantošanas mazināšanu nodarbinātības jomā.

Ziņojuma ievads ietver secinājumu, ka “Migrācijas nosacījumu ļaunprātīga izmantošana var radīt nopietnus izaicinājumus gan uzņemošajai sabiedrībai, gan pašiem migrantiem: vājināt sabiedrības uzticību imigrācijas sistēmai, vairot spriedzi sabiedrībā, palielināt nelegālās nodarbinātības, ēnu ekonomikas un drošības riskus, kā arī radīt problēmas migrantiem pašiem, piemēram, ekspluatācijas un diskriminācijas riskus. Līdz ar to ļoti svarīgi ir īstenot efektīvus kontroles pasākumus, lai mazinātu nosacījumu ļaunprātīgas izmantošanas iespējas un tādējādi mazinātu minētos riskus.” Savukārt  Ziņojuma plānoto pasākumu sadaļa paredz, ka “kontrolējošām iestādēm nepieciešams pievērst uzmanību uzņēmuma reģistrētajam saimnieciskās darbības veidam.”

Vienlaikus Ziņojuma Rīcības virziens Nr.2 “Nodarbinātība” neietver pasākumus, kas ir vērsti uz negodprātīgas imigrācijas sistēmas izmantošanas novēršanu un stingrāku kontroli par uzņēmumu reģistrētā saimnieciskās darbības veida īstenošanu praksē.
LBAS ieskatā, ir nepieciešami pasākumi attiecībā uzņēmumu saimnieciskās darbības kontroli, stiprinot saikni starp uzņēmuma reālo saimniecisko darbību Latvijā un pieteiktajiem ārvalstu darbiniekiem, lai novērstu situācijas, kad darba devējs Nodarbinātības valsts aģentūrā piesaka vakances, taču realitātē vēlāk nenodarbina trešo valstu pilsoņus līgumu izpildei, bet nosūta darbam citos uzņēmumos Latvijā vai ārvalstīs. Šādā veidā uzņēmums faktiski veic pagaidu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus, neesot reģistrēts kā šāda pakalpojuma sniedzējs un nesaņemot licenci. 

Tāpat, lai novērstu negodprātīgas imigrācijas sistēmas izmantošanu, ir būtiski ar normatīvo regulējumu stiprināt minimālās prasības darba devējam, kurš vēlas uzaicināt ārzemnieku, kas ir paredzētas Ministru kabineta 28.01.2014. noteikumos Nr. 55 “Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu”, kā kritēriju nosakot vērtēt proporciju starp uzaicinātajiem ārzemniekiem un jau šobrīd nodarbinātajiem, kā arī jau nodarbināto darbinieku darba samaksas apmēru.
Piemēram, aplūkojot Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālu vairākkārt esam identificējuši sekojošu situāciju (reāls piemērs uz 06.03.2024.): Darba devējam 2022. gadā ir divi darbinieki, par kuriem ir nomaksāts VSAOI 200,00 eiro apmērā. Zinot VSAOI apmēru un mēnešu skatu var aprēķināt, ka vidējā bruto mēneša darba samaksa vienam darbiniekam ir 25,00 eiro. Tajā pat laikā, darba devējs meklē 49 palīgstrādniekus, kuram ir gatavs maksāt 1373,00 eiro. Tātad šobrīd darba devējs var uzaicināt 24 reizes vairāk (49/2) ārzemnieku nekā tas jau šobrīd nodarbina un maksāt tiem 55 reizes vairāk (1373/25) nekā tas maksā šobrīd nodarbinātajiem.
Tādēļ ar normatīvo regulējumu ir jāstiprina minimālās prasības, lai nepieļautu minēto situāciju. Ministru kabineta 28.01.2014. noteikumu Nr. 55 “Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu” 3.2 punkts uzskaita prasības darba devējam, kurš vēlas saņemt Nodarbinātības valsts aģentūra atļauju ārzemnieku piesaistei. Punkta uzskaitījumu vajadzētu papildināt ar šādiem kritērijiem:
- darba devējs iepriekšējā gadā, par kuru ir pieejama informācija, algoti nodarbinājis un uzaicināmo ārzemnieku īpatsvars nepārsniedz 20 procentus no darba devēja nodarbināto skaita iepriekšējā gadā.
- darba devējs iepriekšējā gadā, par kuru ir pieejama informācija, maksājis uzņēmuma darbiniekiem mēneša vidējo bruto darba samaksu, kas atbilst darba samaksai, kas būs jānodrošina darbiniekam ārzemniekam.

Papildus būtu nepieciešams precizēt Ministru kabineta 25.04.2017.  noteikumos Nr. 225 “Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanu” 5.3. punktā paredzētas prasības attiecībā uz nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru trešo valstu pilsonim, ja konkrētajā nozarē ir noslēgta ģenerālvienošanās. Minētā tiesību norma nenosaka sliekšņus ģenerālvienošanās minimālās algas apmēram. Vienlaikus, kā norādīts “Pārskata par Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.-2027.gadam pasākumu izpildes progresu 2024.gadā” 1.2.5. un 3.3.1. punktā, piemēram, būvniecības nozares ģenerālvienošanās noteiktā minimālā alga devalvējas. 2019.gadā, salīdzinot nozares un valsts minimālo algu, tā bija par 81% augstāka (780,00 eiro pret 480,00 eiro). Savukārt 2025.gadā tā bija tikai par 12% augstāka (830,00 eiro pret 740,00 eiro). “Aplokšņu algu” kontekstā, tieši mazākā iespējamā alga (830,00 eiro) ir būtiskākā un tās izrāviens pret valstī noteikto minimālo algu ir samazinājies vairāk nekā sešas reizes (81% pret 12%).
Līdz ar to ir nepieciešams konkretizēt, ka minētā tiesību norma piemērojama tikai gadījumos, ja nozares ģenerālvienošanās paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu nozarē vismaz 50 procentu apmērā virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes (Līdzīgu regulējumu sk. Darba likuma 68. panta trešajā daļā).

 

Papildināt rīcības virzienu Nr.2 “Nodarbinātība” ar jauniem pasākumiem, kas ir vērsti uz negodprātīgas imigrācijas sistēmas izmantošanas mazināšanu nodarbinātības jomā:
[1] Stiprināt uzņēmumu saimnieciskās darbības kontroli, vērtējot saikni starp uzņēmuma reālo saimniecisko darbību un pieteiktajiem ārvalstu  darbiniekiem, lai novērstu ārzemju darbinieku piesaisti tikai nosūtīšanas nolūkos un attiecīgi pagaidu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu tiesiskā regulējuma apiešanu.
[2] Veikt grozījumus Ministru kabineta 28.01.2014. noteikumos Nr. 55 “Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu”, kā kritēriju nosakot vērtēt proporciju starp uzaicinātajiem ārzemniekiem un jau šobrīd nodarbinātajiem, kā arī jau nodarbināto darbinieku darba samaksas apmēru (piemēram, papildinot ar šādiem kritērijiem:
- darba devējs iepriekšējā gadā, par kuru ir pieejama informācija, algoti nodarbinājis un uzaicināmo ārzemnieku īpatsvars nepārsniedz 20 procentus no darba devēja nodarbināto skaita iepriekšējā gadā.
- darba devējs iepriekšējā gadā, par kuru ir pieejama informācija, maksājis uzņēmuma darbiniekiem mēneša vidējo bruto darba samaksu, kas atbilst samaksai, kas būs jānodrošina darbiniekam ārzemniekam.)
[3] Precizēt Ministru kabineta 25.04.2017.  noteikumos Nr. 225 “Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanu” 5.3. punktā paredzētas prasības attiecībā uz nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru trešo valstu pilsonim, ja konkrētajā nozarē ir noslēgta ģenerālvienošanās, paredzot, ka  norma piemērojama tikai gadījumos, ja ģenerālvienošanās paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu nozarē vismaz 50 procentu apmērā virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes.