Atzinums

Lūdzam projekta 10. pantā ietvertajā Imigrācijas likuma 33. panta 2.¹ daļā izslēgt vārdus "iesniegumu atstāj bez virzības", ņemot vērā to, ka no minētās normas izriet, ka administratīvā lieta iestādē ir ierosināta un ir uzsākta administratīvās lietas izskatīšana (uzsākta iesnieguma virzība), jo ir lūgts sniegt lēmuma pieņemšanai nepieciešamo papildu informāciju. Iesniegums var tikt atstāts bez virzības tikai formālu trūkumu dēļ (sk. Administratīvā procesa likuma 56. panta 1.¹ daļu) pirms lietas izskatīšanas pēc būtības uzsākšanas.

-

Kontekstā ar izziņas 7. punktā sniegtajiem skaidrojumiem un ņemot vērā, ka ir būtiski nodrošināt bērna labākās intereses, atkārtoti aicinām izvērtēt projekta 5. un 6. pantā ietverto tiesisko regulējumu, tostarp tā atbilstību Eiropas Savienības tiesiskajam regulējumam un Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai. Anotācijā norādīts, ka "vērtējot šos gadījumus, jāņem vērā bērna labākās intereses, nosakot, vai otrs vecāks, Savienības pilsonis, faktiski spēj un vēlas viens pats uzņemties bērna ikdienas un faktisko aizgādību, un vai starp bērnu un vecāku, kas ir trešās valsts pilsonis, nepastāv atkarības saikne, kuras dēļ bērnam tāpat nāktos pamest Savienības teritoriju uzturēšanās atļaujas atteikuma gadījumā. [..] Šie apstākļi katrā atsevišķajā gadījumā tiks vērtēti atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajam, kas paredz izvērtēt katras lietas individuālos apstākļus, samērīgumu un ņemt vērā lietderības apsvērumus". Tomēr norādām, ka tiesību norma ir formulēta kategoriski - proti, nepilngadīga Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa dabiskajam aizbildnim ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju, ja nepilngadīgajam Latvijas pilsonim vai Latvijas nepilsonim Latvijas Republikā nav cita aizbildņa, kurš veic ikdienas faktisko aizgādību. Aicinām arī anotācijā skaidrot, kādēļ otrajā teikumā paredzētais ierobežojums attiecināts tieši un tikai uz dabisko aizbildni (sk. arī izziņas 7. punktā ietverto skaidrojumu).
Papildus atkārtoti vēršam uzmanību, ka no normas formulējuma arī izriet, ka nepilngadīga Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa dabiskais aizbildnis, kurš veic ikdienas faktisko aizgādību, nevarētu pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju, ja bērnam Latvijas Republikā ir cits aizbildnis, kurš veic ikdienas faktisko aizgādību, kaut arī anotācijā skaidrots, ka ar šādu regulējumu ir paredzēts novērst situācijas, kad pašreizējo tiesisko regulējumu "izmanto arī personas, kas bērna esamību izmantojušas kā ieganstu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, bet ir reģistrētas kā uzturlīdzekļu parādnieki, vai arī neveic bērna ikdienas apgādību". Attiecīgi atkārtoti aicinām izvērtēt, vai norma samērīgi un mērķēti atrisina anotācijā norādīto problēmu, kā arī ir atbilstoša Eiropas Savienības tiesībām.

-