Atzinums

PAZIŅOJUMS:
LVRTC informē, ka 2025. gada 16. februārī laikā no plkst. 19:00 līdz plkst. 22:00 tiks veikti plānoti LVRTC infrastruktūras uzturēšanas darbi. To laikā var būt traucēta vai nepieejama e-Identitātes apliecināšana ar eID, eParaksts kartēm un mobilo lietotni eParaksts mobile.
Projekta ID
23-TA-1941
Atzinuma sniedzējs
Biedrība "Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija"
Atzinums iesniegts
16.02.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Plāna projekts
Iebildums
Biedrība "Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija" (LPPA) papildina savus iebildumus Rīgas metropoles areāla ilgtspējīga integrēta sabiedriskā transporta plāns 2024. līdz 2030. gadam.

1. Visa 5.nodaļa
5. Plāna iekļauto pasākumu finansējuma plānojums, ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Plāna īstenošanai nav iezīmēts nepieciešamais finansējums, kā piemēram viennozīmīgi secināms, ka nav iespējams īstenot  12. Pasākumus, neveicot investīcijas infrastruktūras pielāgošanā. Komentārs tāpat vismaz daļēji attiecināms arī uz citiem pasākumiem, kuriem norādīts, ka papildus esošajam budžetam finansējums nav nepieciešams.

2.Visā dokumentā

Dokumenta tekstā izmantot “Lietotie saīsinājumi” sadaļā atrunātos saīsinājumus.

3. Visā dokumentā

Lūdzam skaidrot jēdzienus “vienotā biļete” un “vienotā biļešu sistēma” – vai saskaņā ar šo plānu ir domāts vienots tehniskais risinājums, kurš tiek uzturēts centralizēti un dažādi pakalpojumu sniedzēji tam var pievienoties, jeb tā ir sistēma, kuru uztur katrs pārvadātājs, bet kura balstās uz vienotiem tehniskiem risinājumiem/priekšnosacījumiem?
Ja vienotā biļešu sistēma aptvers visus transporta veidus (pārvadātājus), tas ir jauna veida pakalpojumus, kura izmaksas pārvadātājiem būs jānodrošina papildus (ja līdz šim pārvadātājs pats realizēja savas biļetes), kā arī, paplašinot biļešu izmantošanas iespējas, ir skaidrs, ka pārvadātāja saņemtie ienākumi mazināsies. Izlīdzinot izmaksas, nevajadzētu pieļaut, ka lielākie pārvadātāji daļēji finansēs mazo pārvadātāju izmaksas vienotajā biļešu sistēmā, vai, pārejot uz vienotu sistēmu, būtiski izmaksas pieaugtu, jo lielajiem pārvadātājiem rodas papildus izdevumi, neatmaksājas veiktās investīcijas savā biļešu sistēmā utt.
Ja vienotā biļete paredz iespēju iegādāties vienu biļeti vairākiem apvienotiem braucieniem pie dažādiem pārvadātājiem/pasūtītājiem vai lētāku pakalpojumu kopumā, ja tiek izmantots “savienotais” pakalpojums, kopējie ieņēmumi no biļešu pārdošanas samazināsies. Šobrīd nav skaidrs, kādā veidā tiks dalīti ieņēmumi par braucienu ar vienoto biļeti starp dažādiem pārvadātājiem/pasūtītājiem, kā to uzskaitīt, it īpaši, ņemot vērā, ka gan izmaksas, gan dotāciju apmērs dažādiem sabiedriskā transporta veidiem būtiski atšķiras.
Ir ļoti būtiski, veidojot vienu tarifu vienotai biļetei, aprēķinos ņemt vērā izmaksas un dotāciju apmēru atšķirīgiem sabiedriskā transporta veidiem, lai šī vienādošana ir taisnīga, nevis tikai matemātiska.

4. Visā dokumentā

Aicinām šo plānu balstīt uz SIA “Ardenis” izstrādāto pētījumu, jo pilnīgāka informācija dos iespēju saprast pieņēmumus un attīstības virzienus. Šobrīd dokumentā atsevišķās vietās grūti identificējams analizētais ietvars - dzelzceļa, reģionālie vai valstpilsētas sabiedriskā transporta pārvadājumi. 

5. 7.lpp.
Ilgtspējīga mobilitāte - visās lielās un vidējās pilsētās līdz 2030. gadam ir jāievieš ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāni, satiksmes pieaugums pa ātrgaitas dzelzceļiem, uzsvars uz bezemisiju transportlīdzekļiem, kā arī līdz 2030. gadam noteikt nulles emisiju prasību jauniem pilsētas autobusiem, un klimatneitrālas pilsētas koncepts.
Vieda mobilitāte – ar integrētas elektronisko biļešu tirdzniecības palīdzību līdz 2030. gadam izveidot efektīvu multimodālu sabiedriskā transporta sistēmu.
Pieejama mobilitāte – padarīt mobilitāti pieejamu visos reģionos un visiem pasažieriem.


1.“…satiksmes pieaugums…” Vai ar to domāts intensitātes pieaugums?
2.Mūsu ieskatā nesaskan izteiksmes, visiem jābūt vai nu vajadzības izteiksmē (jānosaka, jāievieš) vai nenoteiksmē (noteikt, ieviest).  Vīzijas un virzieni noformēti kā definīcijas, bet tā nav pēc satura.

6. Visā dokumentā

Mūsu ieskatā dokumentā nav skaidri nošķirta dzelzceļa loma Pierīgā un Rīgā. Ir vērojams, ka atsevišķos piemēros tiek minēts, ka tas ir  mugurkauls, bet citos norādīts, ka Rīgā nē. Lūdzam skaidrot.

7. 8.lpp.
ņemot vērā dzelzceļa kā sabiedriskā transporta mugurkaula attīstības koncepciju, ir nepieciešams uzlabot reģionālās nozīmes autobusu transporta savienojamību ar reģionālās nozīmes dzelzceļa transportu, samazinot maršrutu garumu no Rīgas valstspilsētas kā maršruta gala mērķa līdz dzelzceļa pieturām un pielāgojot autobusu maršrutu kustības sarakstus dzelzceļa pasažieru pārvadājumu regulāro intervālu grafikam. Regulāro intervālu grafika ieviešana vienlaikus nodrošina iespēju samazināt reģionālās nozīmes autobusu maršrutu skaitu, kas atrodas tuvu dzelzceļa līnijām, un veicināt dzelzceļa transporta attīstību;

Aicinām precizēt uz: “reģionālo autobusu maršrutu kustības sarakstus”, vai arī skaidrot esošo redakciju.

8. 11.lpp.
Pašvaldību pienākumos ietilpst pārzināt maršrutu tīklu savā administratīvajā teritorijā, organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus, kā arī sniegt priekšlikumus Sabiedriskā transporta padomei un ATD par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu, racionāli apsaimniekot sabiedriskajam transportam iedalītos finanšu līdzekļus.

Aicinājums precizēt - šajā rindkopā ietvertā informācija norādīta zemāk pie STP likuma.

9. 15.lpp.
Kopumā Plāna ietvaros noteikti seši sasniedzamie sabiedriskā transporta rezultāta rādītāji jeb SUMI:
plašāka sabiedriskā transporta pieejamība mazturīgākajai sabiedrības daļai;
visaptveroša sabiedriskā transporta pieejamība iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem;
plaši pieejami mobilitātes pakalpojumi;
multimodālā integrācija starp dažādiem transporta veidiem;
sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana;
precīzi saplānots ceļā pavadītais laiks.


Aicinājums precizēt - šajā rindkopā norādīti sasniedzamie mērķi, nevis rezultāta rādītāji.

10. 20.lpp.
Uzņēmuma transportlīdzekļu parks 2022. gadā sastāvēja no  473 autobusiem ar vidējo vecumu 12 gadi,  235  trolejbusiem ar vidējo vecumu 10,3  gadi (no tiem 88.9% spēj darboties hibrīdrežīmā),  113  tramvaja vagoniem un 46 zemās grīdas tramvajiem ar vidējo vecumu  17,8 gadi.

Papildināt, ka hibrīdrežīmu nodrošina dīzeļdegvielas dzinējs. Svarīgi kontekstā ar izvirzītajiem klimata mērķiem.

11. 20.lpp.
2020.-2022. gadā no jauna tika piegādāti  88  autobusi,  20  zemās grīdas tramvaji,  50  trolejbusi (tai skaitā 10 ar ūdeņradi darbināmi).

Lūdzam papildināt ar informāciju, ka šie ir dīzeļautobusi. Svarīgi kontekstā ar izvirzītajiem klimata mērķiem.

12. 20./21.lpp.
Tāpat no 2017. līdz 2024. gadam tiek īstenots projekts “Zemās grīdas tramvaja ieviešanas Rīgā projekta 2. posms”, kura ietvaros tiek uzlabota 1. un 11. tramvaja maršruta infrastruktūra (sliežu ceļu rekonstrukcija, pieturu pārbūve, kontakttīklu pārbūve un kontakttīkla balstu nomaiņa, apakšstaciju pārbūve), kā arī tiek veikta 5. tramvaju depo (Brīvības ielā 191, Rīgā) rekonstrukcija.

Aicinām precizēt redakciju:
Tāpat no 2017. līdz 2024. gadam tiek īstenots projekts “Zemās grīdas tramvaja ieviešanas Rīgā projekta 2. posms”, kura ietvaros tiek uzlabota 1. un 11. tramvaja maršruta infrastruktūra (sliežu ceļu rekonstrukcija pārbūve, pieturu pārbūve, kontakttīklu pārbūve un kontakttīkla balstu nomaiņa, apakšstaciju pārbūve), kā arī tiek veikta 5. tramvaju depo (Brīvības ielā 191, Rīgā) ražošanas ēku rekonstrukcija.

13. 21.lpp.
Kopumā līdz 2026. gadam paredzēts iegādāties 52 jaunus elektriskos autobusus, tajā skaitā ES ANM plāna komponentes Nr. 1 “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” reformu un investīciju virziena 1.1. “Emisiju samazināšana transporta sektorā” reformas 1.1.1.r. “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” investīciju 1.1.1.2.i “Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā” 1.1.1.2.i.1. pasākuma ietvaros RS īsteno projektu “Emisiju samazināšana Rīgas valstspilsētā - elektroautobusu iegāde un elektrouzlādes tīkla attīstība”, kura ietvaros paredzēts iegādāties 17 jaunus elektriskos autobusus un uzstādīt 7 uzlādes punktus. Projekta īstenošanā tiek plānots investēt 16,7 miljonus EUR, tai skaitā ANM fonda finansējums 14,3 miljoni EUR, RS finansējums 2,4 miljoni EUR”, cita starpā precizējot projekta nosaukumu un izmaksas atbilstoši projekta informācijas veidlapai.

Dzēst tekstu "cita starpā precizējot projekta nosaukumu un izmaksas atbilstoši projekta informācijas veidlapai", jo tas neattiecas uz projekta aprakstu.

14. 21.lpp.
Starptautiskā lidosta “Rīga” ir Latvijas lielākais transporta mezgls. 2022. gadā lidostas apkalpoto pasažieru skaits bija 5,38 miljoni, no tiem 19% bija tranzīta pasažieri, līdz ar to 4,36 miljoni pasažieru ieradās lidostā vai aizbrauca no lidostas, izmantojot citus transporta veidus. Saskaņā ar lidostas 2022. gada beigās veikto pasažieru aptauju lielākā daļa no pasažieriem satiksmei uz/no lidostas izmantoja privāto autotransportu (41%) vai taksometru (35%), 18% izmantoja sabiedrisko transportu (autobusu), 3% īrētu automobili un 3% citus transporta veidus. Zemais sabiedriskā transporta lietotāju īpatsvars izskaidrojams ar to, ka nokļūšanai lidostā pieejams tikai viens autobusa maršruts (Nr. 22), kas ir salīdzinoši neērts, ar daudzām pieturvietām

Uzskatām, ka tikpat precīzi būtu lietot pretēju apgalvojumu, ka tas ir salīdzinoši ērts. Jo pieturas maršrutā nodrošina plašam pasažieru lokam pieejamību.  22.autobusa maršruta funkcija nav būt par ekspreša maršrutu, tāpēc vērtēt šo maršrutu caur šādu prizmu ir nekorekti. Vērtējot maršruta ātruma īpašības, salīdzinot ar citām Eiropas galvaspilsētām, būtu svarīgi izdarīt secinājumus vai esošās 28 minūtes ceļā līdz Autoostai ir ātrs savienojums vai nē.
Ja 22.autobusa maršrutam, kā šobrīd vienīgajam maršrutam uz lidostu, būtu maz pieturu, tad visdrīzāk Pārdaugavas pasažieri to vairs neizmantotu nokļūšanai lidostā, jo būtu jābrauc līdz centram, lai iesēstos autobusā tur, tad atkal ātri pabrauktu garām tai pašai vietai.
Piemēram, samazinot pieturu skaitu par ~1/3, laika ekonomija nebūtu proporcionāla, bet aptuveni 3-4 minūtes, kas nepadarītu autobusu uzreiz par salīdzinoši ērtu.

15. 23.lpp.
1.5. Sabiedriskā transporta un tā pieejamības raksturojums un attīstības virzieni

Izvērtējot 1.5. nodaļas saturu, tajā nav atrodami attīstības virzieni. Dažviet ir minēta kāda konkrēta pakalpojuma attīstība, tomēr nav atrodama informācija par attīstības virzieniem.

16. 24.lpp.
Nozīmīga loma RMA ir dzelzceļa transportam. Visi dzelzceļa elektrovilcieni kursē RMA teritorijā un pārvadā 89% pasažieru. Īpaši svarīga loma šiem pārvadājumiem ir RMA iekšējā telpā, kurā ir vislielākais iedzīvotāju blīvums un arī vissazarotākais dzelzceļa tīkls. Ārējā telpā un tiešās funkcionālās ietekmes areālā, kur dzelzceļa transporta pakalpojumi pieejami retāk, arī pasažieru pārvadājumi ar vilcieniem ir ievērojami mazāki. No kopējiem pasažieru pārvadājumiem ar sabiedrisko transportu 2022. gadā, dzelzceļa transports RMA iekšējā telpā veido 61% no visiem pasažieru pārvadājumiem, savukārt ārējā telpā tikai 3%, bet tiešās funkcionālās ietekmes areālā tikai 2%.

Lūgums precizēt, kādā veidā aprēķināti šie 89% pasažieru.
Kopējos pasažieru pārvadājumos RMA ar sabiedrisko ietilpst arī RS un tad mūsu ieskatā nesanāk 61% no pasažieriem ar dzelzceļu.

17. 25.lpp.
No 2022. gada 31. decembra Rīgas valstspilsētas sabiedriskajā transportā darbojas 90 minūšu laika biļetes

Precizēt: no 2023.gada janvāra

18. 27.lpp.
2023. gadā ir plānota SIA “Rīgas acs” pievienošana RS.

Precizēt: 2024. gadā ir plānota SIA “Rīgas acs” pievienošana RS.

19. 31.lpp.
1.5.9.    Sabiedriskā transporta lietošanas veicināšana

Virsrakstā lietots termins veicināšana, bet tālākais saturs ir apraksts par esošo situāciju, bez piedāvājuma kā veicināt sabiedriskā transporta lietošanu.

20. 31.lpp.
1.5.9.1. Sabiedriskā transporta kursēšanas intensitāte un regularitāte

No virsraksta noprotams, ka sadaļas ietvaros gaidāms apraksts par visu RMA transportu, bet faktiski apraksts ir tikai par reģionālajiem autobusiem un dzelzceļu. Rīgas maršruti nav aprakstīti.

21. 32.lpp.
1.5.9.2.  Sabiedriskā transporta maršrutu pārklājums

Vēršam uzmanību, ka pārklājums aprakstīts tikai reģionālo maršrutu un dzelzceļa ietvaros. Rīgas daļa iztrūkst.

22. 34.lpp.
2. Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta attīstības stratēģija

Lūgums sniegt informāciju, kur 2. nodaļā “Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta attīstības stratēģija” ir ietverta attīstības stratēģija?

23. 35.lpp.
Šie divi notikumi ir radījuši būtiskas izmaiņas starptautiskajā darba dalīšanā un starptautiskajās piegāžu ķēdē..

Lūgums skaidrot “starptautiskā darba dalīšana” jēdzienu.

24. 35.lpp.
…reģionālās nozīmes pārvadājumiem pa dzelzceļu un 8,9 miljoni EUR valsts budžeta dotācijas pilsētas nozīmes maršrutos) un prognozēto IKP pieauguma tempu.

Lūgums sniegt atšifrējumu 8,9 milj. Sadalei.

25. 36.lpp.
Turklāt Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta tīkls iespēju robežās ir jāintegrē pilsētas dzelzceļa tīklā.

Ņemot vērā, ka dzelzceļš Rīgas valstspilsētā aptver ļoti ierobežotu skaitu teritorijas / iedzīvotāju skaitu, tad kopējā sistēmā Rīgā tas var kļūt par sastāvdaļu nevis mugurkaulu. Mugurkauls tas varētu būt definējams tikai konkrētajos virzienos, kur tas kursē.
Skaidrojot “iespēju robežās” - būtu nepieciešami konkrēti piemēri vai virzieni, kā to plānots panākt.

26. 39.lpp.
Maršrutu “kanibalizācija” un kabotāžas reisi.

Lūgums skaidrot terminus

27. 39.lpp.
…ieteicams nodrošināt atsevišķus ekspreša reisus uz komerciāliem principiem. Šos reisus varētu izmantot pasažieri, kas vēlas nokļūt Rīgas centrā ātrāk salīdzinājumā ar Rīgas valstspilsētas sabiedrisko transportu.

Uzskatām, ka komercreisi Pierīgas maršrutu tīklā ar nelielu attālumu, potenciāli vājinās pamata sabiedriskā transporta maršrutu kvalitāti, jo atņems maksājošo pasažieru grupu, tādējādi arī mazinot kopējo plūsmu un nepieciešamību organizēt regulārāku un intensīvāku kustību šajos maršrutos. Tāpēc šāda pieeja nav vēlama.
Lūdzam skaidrot, vai ir vērtēta šāda ieteikuma potenciālā ekonomiskā ietekme uz valstpilsētas budžetu?

28. 43.lpp.
… veicot komercpārvadājumus ar mikroautobusiem.

Aicinām precizēt kur plānots organizēt šos komercpārvadājumus, kādos maršrutos un vai tas nepārklāsies ar pamata maršrutu tīklu, tādējādi atņemot pasažierus pamata ST maršrutiem.

29. 46.lpp.
Braukšanas maksas struktūras izstrāde (diennakts laiks, zonas, attālums, vairāku biļešu sistēmu piemērošana vienā maršrutā).

Plānots ir ieviest vienotu biļešu sistēmu. Lūdzam skaidrot, kas ar šo ir domāts?

30. 46.lpp.
Šobrīd sabiedriskā transporta lietotājiem Latvijā nav problēmu izmantot vairāku transporta veidu biļešu iegādes mobilās aplikācijas bez vienotas biļetes, bet ir ļoti svarīgi saņemt maršrutu plānošanas informāciju reāllaika režīmā, līdz ar to, vienotās sabiedriskā transporta biļetes ieviešana nav pašmērķis.

Lūdzam skaidrot vai mērķis ir vienota biļete kā tas izvirzīts iepriekš?

31. 48.lpp.
2.4. un 2.5. nodaļas

Lūgums skaidrot kāpēc šajā plānā analizētas tieši Somijas un Zviedrijas sabiedriskā transporta sistēmas

32. 51.lpp.
Biļešu ieņēmumu palielināšana, pārskatot tarifu (braukšanas maksas) politiku un apmēru reģionālās nozīmes pārvadājumos.

Vēršam uzmanību, ka komercpārvadājumu ieviešana, kas minēta citviet šajā plānā kā vēlama, konfliktē ar šo mērķi.

33. 53.lpp.
Saskaņā ar starptautisko pieredzi vienotas tarifu un biļešu sistēmas ieviešana palielinās sabiedriskā transporta pasažieru skaitu RMA līdz 2% pirmajā gadā pēc šādas sistēmas ieviešanas. Šim efektam vajadzētu atsvērt Rīgas valstspilsētas pašvaldības finansiālos zaudējumus, kas saistīti ar Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta pasažieru izvēli turpmāk izmantot dzelzceļa transportu.

Vēršam uzmanību, ka Rīgā jau šobrīd ir vienota biļešu sistēma, kas attiecināma uz Rīgas sabiedriskā transporta pasažieriem un Rīgā tiek pārvadāta būtiski lielākā daļa no RMA pasažieru skaita. Uzskatām, ka šādam pieņēmumam būtu jābūt balstītam vismaz kādos aprēķinos.

34. 54.lpp.
Vienlaikus jāņem vērā, ka nākotnē iespējamās izmaiņas reģionālās nozīmes autobusu pārvadājumu tīklā un integrācija ar Rīgas valstspilsētas sabiedrisko transportu, kā arī vienotās sabiedriskā transporta iestādes izveidošana var radīt izmaiņas sabiedriskā transporta finansēšanā, piedaloties  arī Pierīgas pašvaldībām;

Lūdzam skaidrot. Kādēļ tikai var radīt izmaiņas? Vai tam nebūtu jābūt kā mērķim, ka finansiāli piedalās visas iesaistītās puses, kas ir arī paša pakalpojuma saņēmēji?

35. 54.lpp.
Tā rezultātā būtu arī iespējams samazināt biļešu cenas, tādējādi vēl vairāk veicinot sabiedriskā transporta izmantošanu.

Lūdzam skaidrot, kādos aprēķinos ir balstīts pieņēmums, ka būtu iespējams samazināt biļešu cenas?


36. 55.lpp.
izveidot sabiedriskā transporta maršrutu savienojumus ar dzelzceļa stacijām (Zasulauks, Zolitūde un Imanta), iekļaujot papildu maršrutus no Imantas dzelzceļa stacijas uz Starptautisko lidostu “Rīga”;

Lūdzam skaidrot vai šis savienojuma trūkums ir būtiskākais visā sabiedriskā transporta sistēmā?  Vai ir identificēti vēl kādi citi piemēri?

37. 55.lpp.
uzlabot piekļuvi sabiedriskā transporta pieturām;

Aicinām precizēt: pieejamības uzlabošana jau iepriekšējā punktā minēta.

38. 55.lpp.
nodrošināt stāvvietu infrastruktūru.

Lūdzam skaidrot kam un kur šīs stāvvietas domātas?

39. 56.lpp.
Jāizveido mobilitātes punkti, kas kalpos kā zināšanu iegūšanas un izplatīšanas vieta, veicinot inovācijas un zināšanas pilsētas mobilitātes jomā. Tas dos iespēju piesaistīt ekspertus, pētniekus un citas ieinteresētās personas, lai sadarbotos un radītu ilgtspējīgus risinājumus RMA transporta problēmām tagad un nākotnē.

Lūgums precizēt kas domāts ar šo. Nav saprotams kāpēc mobilitātes punkti pildītu šo funkciju.

40. 56.lpp.
Nepieciešams izvērtēt iespēju iesaistīt sabiedrības un uzņēmēju pārstāvjus transporta tīkla plānošanā, veicinot ilgtspējīga transporta tīklojuma attīstību, tostarp, piemēram, pārskatot darbspēka nodokļu atvieglojumus,…

Lūgums precizēt kā šis nodokļu jautājums saistāms ar iesaisti tīkla plānošanā.

41. 56.lpp.
6.nodaļa

Uzskatām, ka infrastruktūras uzlabojumu sadaļā būtu nepieciešams arī identificēt prioritātes nodrošināšanu caur infrastruktūru - sabiedriskā transporta joslas, pielāgoti un moderni luksofori, kas prioritizē sabiedrisko transportu u.c. Kā arī paredzēt tam finansējumu.

42. 60.lpp.
Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta tīkls iespēju robežās ir jāintegrē pilsētas dzelzceļa tīklā.

Lūgums skaidrot kā paredzēts šāds izpildījums.

43. 63.lpp.
Uzlabota savienojamība starp dažādiem transporta veidiem, reaģējot uz sabiedrības vajadzībām.

Uzskatām, ka šis punkts nebūtu saistāms ar tarifu sistēmu un cenām, drīzāk pie 4.rīcība virziena - ST izmantošanas veicināšana

44. 64.lpp.
Palielināts autobusu vidējais braukšanas ātrums.

Uzskatām, ka šis punkts piemērotāks būtu pie 4.rīcības virziena.

45. 66.lpp.
2024. gadā ar jauniem, komfortabliem vilcieniem un dzelzceļa infrastruktūras sakārtošana (paaugstinātas platformas dzelzceļa pieturās, modernizēta infrastruktūra vilcienu ātruma palielināšanai), regulāra un simetriska kustības grafika ieviešana un palielināts reisu biežums, pamatojoties uz palielināto EMU ritošā sastāva skaitu.

Vēršam uzmanību, ka par reisu biežuma uzlabošanu minēts tikai dzelzceļa kontekstā. Kā ar reģionālo autobusu maršrutiem un valstspilsētu transportu?

46. 71.lpp.
Ņemot vērā, ka RS izskata iespēju izveidot šādu papildu maršrutu, šajā maršrutā būtu jāparedz pietura pie Imantas dzelzceļa stacijas, lai apkalpotu pasažieru plūsmu no Ventspils un Tukuma dzelzceļa līnijām.

Lūdzam skaidrot, kādēļ pie dzelzceļa pieminēta Ventspils? šobrīd nav pasažieru pārvadājumi no Ventspils un dokumentā arī nav minēts, ka plānots tuvākajā nākotnē tādus organizēt.


 
Piedāvātā redakcija
-
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk