Atzinums

Tā kā apgrūtinātās teritorijas ATIS sistēmā tiek fiksētas kartogrāfiski- 2 dimensijās, kas nepieļauj fiksēt nekustamā īpašuma objektos ēkās esošus apgrūtinājumus, piemēram, nekustamo kultūras pieminekli sienas gleznojumu ēkas 5.stāvā, lūdzam grozīt gan noteikumu projekta nosaukumu, gan pašus noteikumus, gan  pielikumu, šajā projektā atstājot tikai to apgrūtinājumu klasifikāciju, kurus jāfiksē attiecībā uz zemes vienībām.

Kā arī pievienot MK protokollēmumu - iesniegt normatīvā akta projektu, kurā  tiks noteikta klasifikācija nekustamā īpašuma objekta- ēkas telpu grupas, telpas (ņemot vērā kultūras pieminekļu specifiku), kā arī inženierbūvju  apgrūtinājumiem.
 

-

Lūdzam precizēt, jo noteikumu projekts pēc būtības runā par kartogrāfiskiem 2 dimensiju apgrūtinājumiem, kurus ir iespējams reģistrēt tikai zemes vienībai, bet noteikumu projekts nerunā par apgrūtinājumiem pārējiem nekustamā īpašuma objektiem- būvēm un ēku telpu grupām. Piemēram apgrūtinājums - nekustams kultūras piemineklis sienas gleznojums ēkas 5.stāvā.
Piedāvātā redakcija
nekustamā īpašuma objekta - zemes vienības apgrūtinājumu klasifikatoru.

nekustamā īpašuma objekta- zemes vienības apgrūtinājumu klasifikatoru.

Lūdzam precizēt, attiecīgi visā noteikumu projekta tekstā aizstājot vārdus "nekustamā īpašuma objekta" ar vārdiem "nekustamā īpašuma objekta - zemes vienības"
 

-

ņemot vērā iepriekšējos iebildumus par 4.punktu, kopsakarā ar šī projekta pārejas noteikumu regulējumu, kas pēc būtības paredz, ka šobrīd Kadastrā reģistrēti apgrūtinājumi tiks dzēsti, ja tie netiks iekļauti šī projekta pielikumā, lūdzam pievienot visus šobrīd Kadastrā reģistrētos apgrūtinājumus, kas nav iekļauti šī projekta pielikumā,  saraksta veidā.
Un lūdzam visus šos apgrūtinājumus pievienot šī projekta pielikumam. Varētu nepievienot tikai tādus apgrūtinājumus par kuru likvidāciju būtu jau lēmusi Saeima vai Ministru kabinets, ja tādi lēmumi eksistē, lūdzam tos norādīt pie attiecīgā apgrūtinājuma, vienlaikus sniedzot paskaidrojumu - ja apgrūtinājums ir likvidēts, tad kāpēc tas joprojām ir Kadastrā?

-

Iebilstam, ka vienkārši tiek paredzēts, ka  Kadastra informācijas sistēmā dzēš eksistējošu nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu 7316020100 – zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa.
Tā kā šī informācija ir tikusi un tiek izmantota, tad šāda apgrūtinājuma dzēšana var būt pieļaujama tikai pēc tam, kad valsts ir atrisinājusi pēc būtības objektu 'zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa' piederību.
Tā kā šie noteikumi nosaka ne tikai ATIS apgrūtinājumus, bet arī Kadastra informācijas sistēmas nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatoru, tad lūdzam papildināt gan noteikumu projektu, gan tā pielikumu ar šo apgrūtinājumu, nosakot, ka tas ir gan ATIS, gan Kadastra apgrūtinājums.

Tā kā daļa no šādām būvēm ir ne tikai kā apgrūtinājums zemes īpašniekam, jo būves pieder kādam citam, bet arī nenoskaidrotas piederības būves un bezīpašnieku nekustamie īpašumi ir piekritīgi valstij, tad vienlaikus lūdzam pievienot MK protokollēmuma projekta uzdevumu šādā redakcijā:
Tieslietu ministrijai līdz __________ noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā normatīvo aktu projektus, kas nodrošinās īpašumtiesību sakārtošanu  pēc būtības attiecībā uz nenoskaidrotas piederības būvēm, kas atrodas uz svešas zemes.

Konkrēto punktu papildinot ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

No Kadastra informācijas sistēmas  Informācijas sistēmā tiek reģistrētas apgrūtinātās teritorijas-  nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu teritorijas – zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa.

Ir nepieņemami, ka apgrūtinājumu, kas reģistrēti citu institūciju sistēmās, nevis Valsts zemes dienesta, ir jāreģistrē Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā, kuru uztur VZD, bet pats VZD nevēlas vienas savas sistēmas datus nodot otrai, lai nodrošinātu, ka visi apgrūtinājumi, kas attiecas uz konkrētu zemi ir savietoti un gan apskatāmi, gan lietojami vienuviet.

Apgrūtinātas ir arī teritorijas attiecībā uz kurām Kadastrā vai tā dokumentos, Zemesgrāmatu kartogrāfiskajos pielikumos ir noteiktas šādas servitūtu teritorijas:
ēku servitūtu teritoriju
ūdens lietošanas servitūta teritoriju
ceļa servitūta teritoriju

Ja valstī tiek izveidota Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēma, tad vienuviet ir jāatspoguļo VISI apgrūtinājumi, nevis jāatrakstās, ka citi apgrūtinājumi tiek reģistrēti citās informācijas sistēmās, vai vēl kādi citi iemesli, kas pēc būtības raksturo iestāžu vēlmi nevis nodrošināt visiem saprotamus pakalpojumus, bet prezumē iestādes pastāvēšanu kā virsmērķi.


Attiecīgi lūdzam precizēt arī  pielikumu, nosakot, ka šīs teritorijas ir arī Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas apgrūtinatās teritorijas.

Klasifikatorā noteiktos nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus reģistrē vai aktualizē Kadastra informācijas sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem kadastra objekta reģistrācijas un datu aktualizācijas jomā, bet pieprasa un izsniedz atbilstoši normatīvajiem aktiem kadastra informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas jomā. No Kadastra informācijas sistēmas un no Zemesgrāmatas Informācijas sistēmā tiek reģistrētas apgrūtinātās teritorijas, kuras noteiktas kā ēku servitūtu teritorijas, ūdens lietošanas servitūta teritorijas, ceļa servitūta teritorijas.
 

Projekta noslēguma noteikumu regulējums pēc būtības paredz, ka šobrīd Kadastrā reģistrēti apgrūtinājumi tiks dzēsti, ja tie nav iekļauti  iekļauti šī projekta pielikumā.

Lūdzam pievienot visus šobrīd Kadastrā reģistrētos apgrūtinājumus, kas nav iekļauti šī projekta pielikumā,  saraksta veidā.
Un lūdzam visus šos apgrūtinājumus pievienot šī projekta pielikumam. Varētu nepievienot tikai tādus apgrūtinājumus par kuru likvidāciju būtu jau lēmusi Saeima vai Ministru kabinets, ja tādi lēmumi eksistē, lūdzam tos norādīt pie attiecīgā apgrūtinājuma, vienlaikus sniedzot paskaidrojumu - ja apgrūtinājums ir likvidēts, tad kāpēc tas joprojām ir Kadastrā?

-

Izziņā tiek norādīts: "Kā arī Aizsargjoslu likuma 19. pantā ir noteikti aizsargjoslu parametri tikai ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem (cauruļvadiem), bet atsevišķiem ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem (ūdenstornis, kanalizācijas sūkņu stacijas, ūdens rezervuārs, ūdens apstrādes stacija) netiek noteikti aizsargjoslu platums". Tātad aizsargjoslas joprojām ir visiem ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem, turklāt likums paredz, ka metodiku noteiks Ekonomikas ministrija, tādejādi tikai tas fakts, ka likums nenosaka visiem tīkliem aizsargjoslas platumu, nenozīmē, ka aizsargjoslas citiem tīkliem vairs nav un tās varētu dzēst no Apgrūtināto teritoriju  vai Kadastra informācijas sistēmas. 

Izziņā ir norādīts, ka "Aizsargjoslu likumā veikti šādi grozījumi: 22. panta otrās daļas 4. punktā izslēgts "d" un "e" apakšpunkts – ap automobiļu gāzes uzpildes stacijām un ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem vairs nenoteiks ekspluatācijas aizsargjoslas."  Tomēr no likuma pēc būtības nav izslēgtas minētās aizsargjoslas, tikai noteikts, ka aizsargjoslu noteikšanas metodiku noteiks EM. tāpēc šādas aizsargjoslas nevar tikt dzēstas tikai tāpēc, ka likums vairs nenosaka vienotus metrus.
Aizsargjoslu likuma 29.pants. Drošības aizsargjoslu uzdevumi un veidi":
"1) Drošības aizsargjoslas nosaka ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem, degvielas uzpildes stacijām, ap aizsprostiem, gar gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, gāzes regulēšanas stacijām, gāzes regulēšanas punktiem, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām, gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus, kā arī gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielāks. Drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt vides un cilvēku drošību šo objektu ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī pašu objektu un to tuvumā esošo objektu drošību.


Lūdzam dzēst visu šo punktu.
 

-

Nevar dzēst datus par aizsargjoslām, kuras joprojām eksistē, tikai tāpēc, ka likumdevējs nevis noteica vienotus aizsargloslu platuma metrus, bet noteica, ka aizsargjoslu noteikšanas metodiku izstrādās Ekonomikas ministrija. Lūdzam dzēst šo punktu.

Vai arī pievienot atbildīgo valsts institūciju apliecinājumu, kurā norādīts normatīvais akts, kas paredz, ka vairs neeksistē šādas aizsargjoslas, kuras ar projektu paredzēts dzēst:

aizsargjoslas ap šādiem objektiem:
203000001 – kanalizācijas sūkņu stacija,6204000001 – ūdenstornis, 6204000002 – ūdens rezervuārs, 6204000003 – ūdens spiediena paaugstināšanas sūkņu stacija, 6204000004 – ūdens apstrādes stacija;

aizsargjoslas šādām apgrūtinātām teritorijām – 7312010600 – ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap virszemes ūdens rezervuāru, 7312010700 – ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ūdens spiediena paaugstināšanas sūkņu staciju, 7312010800 – ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ūdens apstrādes staciju, 7312010900 – ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap kanalizācijas sūkņu staciju, 7312081000 – ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap automobiļu gāzes uzpildes staciju (AGUS), 7312081200 – ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavu un tirdzniecības punktu un 7312010500 – ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ūdenstorni.
 

-

Punkts paredz, ka tiks dzēsti arī tādi apgrūtinājumi, kuri atbilst šo noteikumu pielikumam! Tā ir nepieņemama situācija!
Nevar dzēst reģistrētos apgrūtinājumus, kas atbilst šo noteikumu pielikumam.
.
Piemēram, šī punkta redakcija nozīmē, ka no Kadastra reģistra tiks dzēsti šādi apgrūtinājumi, kas ir nepieņemami tiesiskā valstī:
ēku servitūtu teritoriju
ūdens lietošanas servitūta teritoriju
ceļa servitūta teritoriju

Vēršam uzmanību uz faktu, ka ļoti liela daļa no šiem servitūtiem tika noteikti zemes reformas gaitā, ne visas zemes ir ierakstītas zemesgrāmatā, kā arī ne vienmēr zemes reformas laikā vienādi tika formēti dokumenti zemesgrāmatai, tādejādi kadastrā šobrīd ir pilnīgākais šo servitūtu, kas tika noteikti zemes reformas gaitā (tātad balstoties uz likumu, nevis uz īpašnieku vienošanās pamata!), apjoms!
 

Nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu aprakstus (nosaukumus) un klasifikācijas kodus, kas vēsturiski reģistrēti Kadastra informācijas sistēmā un neatbilst klasifikatoram, publicē Valsts zemes dienesta tīmekļvietnē (www.vzd.gov.lv) saraksta veidā. Valsts zemes dienests šos apgrūtinājumus  izvērtē individuāli un pieņem lēmumu par katra konkrētā apgrūtinājuma reģistrāciju Informācijas sistēmā, pieņemot lēmumu par apgrūtinājuma nereģistrēšanu, lēmumu nosūta nekustamā īpašuma īpašniekam. Apgrūtinājumus dzēš no Kadastra informācijas sistēmas tikai gadījumā, ja nekustamā īpašuma īpašnieks nav apstrīdējis lēmumu par apgrūtinājuma nereģistrēšanu. Ēku servitūtu teritoriju, ūdens lietošanas servitūta teritoriju, ceļa servitūta teritoriju kā apgrūtinājumus nedzēš no Kadastra informācijas sistēmas balstoties uz šiem noteikumiem. Valsts zemes dienests sarakstu uztur līdz šo apgrūtinājumu dzēšanai no Kadastra informācijas sistēmas.

Tā kā Aizsargjoslu likuma 8.panta otrā daļa paredz: 
"(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem, izstrādā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija saskaņā ar kultūras pieminekļu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem. Ja aizsargjosla (aizsardzības zona) ap kultūras pieminekli nav noteikta īpaši, tās minimālais platums ir:
1) lauku apvidos - 500 metru;
2) pilsētās - 100 metru."
Lūdzam Informēt par izstrādātās metodikas pieejamību - kur tā pieejama?
Kā arī lūdzam pieprasīt VKPAI informāciju- cik % kultūras pieminekļu (norādot arī skaitu abs ciparos) ir noteikta aizsargjosla (aizsardzības zona) īpaši?  Jo ja šāda īpaša josla/zona nav noteikta, tad ATIS sistēmā, un attiecīgi pēc tam Kadastrā automatizēti tiks reģistrētas milzīgas apgrūtinātās teritorijas, piemēram, Robežakmenim vai pilskalnam lauku teritorijā- 500m rādiusa aizsargjosla, kurā ir spēkā visi ierobežojumi, LPS ieskatā nav samērīga.  Ja šobrīd  lielākajai daļai kultūras pieminekļu nav noteiktas īpašas aizsargjoslas (aizsardzības zonas), lūdzam pievienot informāciju - līdz kuram brīdim tika uzdots samērot ierobežojumus, jo, piemēram, lauku mežu apvidos jebkuram pilskalnam automātiski noteikt aizsargjoslu 0,5km rādiusā ar pilskalna teritoriju, kas rezultējas, piemēram, administratīvajā slogā ar pienākumu jebkurus mežizstrādes darbus saskaņot ar VKPAI, LPS ieskatā nav saprātīgi ne no privātpersonu tiesību ierobežojuma, ne no valsts budžeta resursu tērēšanas šādu administratīvo procedūru īstenošanā valsts institūcijās.

-

Atbilstoši likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 2.pantam ir šādi "Nekustamie kultūras pieminekļi:
— atsevišķi objekti — ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, atsevišķas apbedījuma vietas;
— kompleksi objekti — arheoloģiskās senvietas, arhitektūras ansambļi un kompleksi, pilsētu un citu apdzīvoto vietu vēsturiskie centri, ielas, laukumi, kvartāli, kultūrslānis, kapsētas, kultūrvēsturiskas ainavas, piemiņas vietas, vēsturiskas vietas un teritorijas."

Šie noteikumi nosaka arī Kadastra informācijas sistēmas nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatoru, bet ir būtiska atšķirība starp apgrūtinājumu, kas ir zemei no apgrūtinājuma, kas atrodas kādā ēkas stāvā vai pat tikai kādā ēkas telpā.

Tādejādi tas fakts, ka pielikumā vairākiem kultūras pieminekļu izraisītiem apgrūtinājumiem ir pielikta *(zvaigznīte) ar zemsvītras piebildi "Informācijas sistēmā reģistrē kultūras pieminekļu apgrūtinātās teritorijas, kuras attiecas uz zemi, bet nereģistrē tādas kultūras pieminekļu apgrūtinātās teritorijas, kuras noteiktas attiecībā uz būvi, daļu no būves, telpu grupu vai telpu"

Neatrisina pēc būtības LPS jau iepriekš izteikto iebildumu:

Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēma ir kartogrāfiska 2dimensiju sistēma, kas nepieļauj reģistrēt apgrūtinājumu- kultūras pieminekli, kas nav visa ēka, bet tikai ēkas daļa vai nekustama ēkas sastāvdaļa, piemēram, kāpnes vai sienu gleznojums,
lūdzam noteikumos precīzi atrunāt, kādā veidā šādi kultūras pieminekļi, kas nav visa ēka, 
1) tiks vai netiks reģistrēti kā apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas objekti?
2) tiem tiks vai netiks reģistrēta apgrūtinātā teritorija (ja tiks- kādā veidā uz kādiem principiem, piemēram, ēkā esošajam kultūras piemineklim- sienas gleznojumam tiks reģistrēta apgrūtinātā teritorija)?
2) kādā veidā šādi apgrūtinājumi tiks reģistrēti nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā, jo noteikumi lai arī nosaka vienoto apgrūtinājumu klasifikāciju, to neatspoguļo, jo šādus apgrūtinājumus, kas atrodas ēkas daļā pēc būtības nav iespējams reģistrēt kā apgrūtinājumu zemes vienībai, jo apgrūtināta ir nevis zemes, bet ēkas daļa, piemēram, sienas gleznojumus ēkas 5.stāvā.

Ja šo iebildumu nav iespējams atrisināt tikai  ar šiem noteikumiem, lūdzam pievienot Ministru kabineta protokollēmuma projekta uzdevumu.

Jo kultūras pieminekļu apgrūtinājumi jau šobrīd tiek ņemti vērā kadastrālajā vērtēšanā, tomēr nekustamo kultūras pieminekļu  dažādība un jo īpaši, ja kultūras piemineklis ir tikai ēkas daļa, liek rast risinājumus, lai šāda veida kultūras pieminekļu radītie apgrūtinājumi tiktu atbilstoši to būtībai reģistrēti kadastra reģistrā un kultūras pieminekļa- ēkas daļas gadījumā to jāreģistrē atbilstošajā ēkas daļā, nevis zemes vienībā.

Visa pielikuma sadaļa par kultūras pieminekļiem ir pēc būtības pārstrādājama, lai varētu tikt nošķirti patiesi zemes apgrūtinājumi un patiesi ēku un to telpu grupu un telpās esošie apgrūtinājumi, kā arī lai pats VZD un TM, lemjot - kurus kultūras pieminekļu izraisītos apgrūtinājumus būtu jāvērtē kā kadastrālo vērtību ietekmējošos,  spētu saprast par kuriem no visiem kultūras pieminekļiem , t.sk. valsts nozīmes vēlas saglabāt ietekmi un universālajām kadastrālajām vērtībām. Kā arī lai FM varētu izvērtēt kādā apjomā un par kādiem kultūras pieminekļu izraisītiem apgrūtinājumiem ir saprātīgi domāt nodokļu kontekstā.  
Piemēram, Valsts nozīmes kultūras pieminekļa "Robežakmens", kura  Veids "Nekustams", kas atrodas  Aizkraukles nov., Klintaines pag.
Rīgas - Daugavpils šos. 120. km, Lejas silā, izraisītais zemes apgrūtinājums, iespējams nav tāds, lai ietekmētu īpašuma vērtību vai būtu nepieciešams neaplikt ar nodokļiem zemi, kas nepieciešama šī kultūras pieminekļa uzturēšanai.

Tāpat, piemēram, Valsts nozīmes kultūras piemineklis "9126 - Griestu un sienu gleznojumi (4 telpās)", kura veids "Nekustams", kas atrodas Ēkā Jāņa 10, Rīgā- vai ir pamats zemes apgrūtinājuma reģistrācijai  - 7314010302 valsts nozīmes mākslas pieminekļa teritorija un objekti vai projektā ? Jo mantojums.lv  ir reģistrēta "Teritorijas platība (ha) 0.0001".  vai 1m2

-

Piekrītam izziņā paustajam skaidrojumam par iepriekš izteikto iebildumu par MK noteikumu projekta 20.punktu. Tomēr visām publiskās pārvaldes iestādēm, ne tikai VZD, nākas tērēt papildus resursus, lai elektroniski identificētu publiskās pārvaldes iestādes pārstāvēt tiesīgās un informācijas apmaiņā iesaistītās personas, jo vienotais autentifikācijas modulis portālā www.latvija.lv šobrīd nepieļauj identificēt valsts institūciju pārstāvjus, bet tikai komersantu pārstāvjus un fiziskās personas viņu privātās dzīves jomā, bet ne kā valsts iestāžu pārstāvjus.
Šāda risinājuma ieviešana, samazinās ne tikai VZD izdevumus, uzturot un apstrādājot publiskās pārvaldes iestāžu pārstāvju deleģējumus pārstāvēt attiecīgo iestādi, bet samazinās visas publiskās pārvaldes izdevumus.

Tāpēc lūdzam pievienot jaunu punktu šādā redakcijā:
 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai veikt nepieciešamās darbības, lai vienotajā autentifikācijas modulī portālā www.latvija.lv varētu identificēt publiskās institūciju pārstāvjus, kas var dažādos elektroniskās saziņas un datu apmaiņas starp publisko pārvaldi, veikt darbības institūcijas vārdā.