Atzinums

Lūdzam, papildināt Pamatnostādņu projekta 2. pielikums "Pamatnostādņu sasaiste ar politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem" ar sasaisti ar Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu līdz 2030. gadam, kas nosaka Latvijas virzību uz klimatneitralitāti un nosaka saistošus mērķus energoefektivitātē.
 

-

Klimata un enerģētikas ministrija iebilst pret līdzatbildību Pamatnostādņu projekta 4. rīcības virziena "Atbalsts esošā dzīvojamā fonda uzlabošanai" 4.10. uzdevuma īstenošanā, jo ministrijas kompetences jomā nav būvniecības jautājumi.

-

Lūdzam, skaidrot Klimata un enerģētikas ministrijas atbildību un iesaisti Pamatnostādņu projekta 4. rīcības virziena "Atbalsts esošā dzīvojamā fonda uzlabošanai" 4.6., 4.9., 4.11. uzdevuma izpildē.

-

Aicinām precizēt Pamatnostādņu projekta 4.2. nodaļas "Ēku energoefektivitāte" tabulā "Atbalsta programmas energoefektivitātes uzlabošnai dzīvojamās ēkās pa ēkas veidiem, periodiem, finansējumu un atbalstīto ēku skaitu, EUR" rezultatīvo rādītāju "Dzīvojamo ēku skaits, kas saņēma atbalstu" atbalsta periodā 2021 - 2027, ņemot vērā, ka atbalsta periods ir jau sācies, bet Pamatnostādņu projekta 72. zemsvītras atsaucē norādīts, ka rezultatīvais rādītājs ir indikatīvs.

 

-

Papildināt Pamatnostādņu projekta 4.2. nodaļu "Ēku energoefektivitāte" ar šobrīd trialoga stadijā esošo pārskatīto Ēku energoefektivitātes direktīvas un Energoefektivitātes direktīvas normām, kas attiecas uz ēku / mājokļu energoefektivitātes paaugstināšanu, viedajiem skaitītājiem ūdens apgādē, patērētāju informēšanu un izglītošanu, bet ne tikai.

-

Lūdzam, papildināt Pamatnostādņu projekta 15. lpp ar skaidrojumu "pārapdzīvoti mājokļi", tas ir, pēc kādiem parametriem  / kritērijiem tiek noteikti, kad mājoklis tiek noteikts kā pārapdzīvots. 

-

Lūdzam, papildināt Pamatnostādņu projekta 14. lpp minēto teikumu ar statistikas datiem, lai pamatotu apgalvojumu "Latvijā joprojām ir augsts īpatsvars ar mājokļiem, kas nav aprīkoti ar ūdensvadu, klozetpodu, kur lielākoties dzīvo mājsaimniecības ar viszemākajiem ienākumiem."

-

Pamatnostādņu projekta 2. attēlā "Mājsaimniecību ienākumu sadalījums pēc pirktspējas ES dalībvalstīs 2021.gadā" nav attēlotas visas 27 Eiropas Savienības dalībvalstis, lai gan Ekonomikas ministrijas izmantojusi EUROSTAT datus. Papildus tam vēršam uzmanību, ka mājsaimniecību pirktspējas salīdzinājums 2021. gadā varētu neatspoguļot korektu situāciju, ņemot vērā, ka atsevišķās Eiropas Savienības dalībvalstīs bija izstrādāti atbalsta pasākumi mājsaimniecībām COVID kontekstā. Aicinām Ekonomikas ministrija analizēt mājsaimniecību pirktspēju garākā laika periodā, lai iegūtu ticamākus secinājumus par mājsaimniecību pirktspēju.

-

Precizēt 3.pielikuma "Rīcības virzieni un uzdevumi" 2.5.uzdevuma izpildes termiņu, ņemot vērā, ka normatīvais regulējums (t.sk. Mājokļu fonda likums) šāda uzdevuma izpildei nav sagatavots, saskaņots ar iesaistītajām pusēm un apstiprināts Ministru kabinēta un pieņemts Saeimā. Vienlaikus jāņem vērā, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 23. decembra rīkojumu Nr. 968 "Par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu" ir reorganizēta Ekonomikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un ar 2023. gada 1. janvāri izveidota Klimata un enerģētikas ministrija. Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumiem Nr. 817 "Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums" Klimata un enerģētikas ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde klimata politikas un enerģētikas politikas jomā, tajā skaitā attiecībā uz ieņēmumu izmantošanu, kas gūti no emisijas kvotu izolīšanas.

-

Precizēt 1.pielikuma "Rīcības virzieni un uzdevumi" 2.5.uzdevuma izpildes termiņu, ņemot vērā, ka normatīvais regulējums (t.sk. Mājokļu fonda likums) šāda uzdevuma izpildei nav sagatavots, saskaņots ar iesaistītajām pusēm un apstiprināts Ministru kabinēta un pieņemts Saeimā. Vienlaikus jāņem vērā, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 23. decembra rīkojumu Nr. 968 "Par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu" ir reorganizēta Ekonomikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un ar 2023. gada 1. janvāri izveidota Klimata un enerģētikas ministrija. Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumiem Nr. 817 "Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums" Klimata un enerģētikas ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde klimata politikas un enerģētikas politikas jomā, tajā skaitā attiecībā uz ieņēmumu izmantošanu, kas gūti no emisijas kvotu izolīšanas.

-

Lūdzu sniegt skaidrojumu pēc kādiem nosacījumiem šajā punktā ir noteiktas līdzatbildīgās iestādes, jo saskaņā ar pielikumu Nr.1 "Rīcības virzieni un uzdevumi" kā līdzatbildīgās minsitrijas ir minētas arī pašvaldības, TM, Valsts kase un KEM.

-

Pamatnostādņu projekta 20. zemsvītras atsaucē skaidrots, kādā veidā ir aprēķināta Vācijas minimālā bruto alga mēnesī un pievienota tīmekļa vietnes saite. Lūdzam, papildināt iepriekš minēto atsauci ar informāciju, kādi nodokļu klase ir piemērota, lai aprēķinātu neto algu mēnesī, ņemot vērā Vācijas nodokļu sistēmu, vai minimālā bruto alga ir attiecināma visām nozarēm, jo atsevišķās nozarēs ir noteikta cita minimālā stundas likme, cik stundu darba nedēļai ir veikts aprēķins.

-