Atzinums

Norādām, ka izdevumus, kas tiek iekļauti pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta bāzes aprēķinā nosaka Ministru kabineta 2012.gada 11.decembra noteikumu Nr.867 “Kārtība, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam” 10.punkts. Tādējādi likumprojektā paredzēto normu īstenošana neatbilst minētajos Ministru kabineta noteikumos noteiktajiem gadījumiem. Vienlaikus Ministru kabineta 2021.gada 17.septembra rīkojuma Nr.657 “Par Plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.- 2024.gadam” 4.punkts nosaka, ka jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plāna 1. un 2.pasākuma īstenošanai izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2023.gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Līdz ar to likumprojektā paredzēto normu īstenošanai nepieciešamais papildu valsts budžeta finansējums jāskata Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2023. gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Atbilstoši iepriekš minētajam likumprojekta tālāka virzība šobrīd nav atbalstāma. Likumprojekts virzāms izskatīšanai Ministru kabinetā, iekļaujot to likumprojekta “Par valsts budžetu 2023.gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” pavadošo likumprojektu paketē tikai pēc tam, kad Ministru kabinets ir atbalstījis priekšlikumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu minēto pasākumu īstenošanai.

-

Anotācijas 1.3.sadaļā (11.lpp.) norādīts, ka: “Lai atbalstītu valsts speciālo budžetu, likumprojekts paredz ikgadējā pensiju indeksācijā 1.oktobrī no valsts pamatbudžeta līdzekļiem pārskatīt pensiju vai pensijas daļu, ko izmaksā līdz vecuma pensijas, invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas minimālajam apmēram. Tādējādi pensiju indeksācijā tiek piesaistīts valsts pamatbudžets, jo, ja pensija vai tas daļa tiek maksāta no valsts pamatbudžeta, tad izrietoši tā būtu indeksējama no valsts pamatbudžeta līdzekļiem. Savukārt aprēķinātā pensija, tiktu indeksēta no valsts speciālā budžeta. Rezultātā personai indeksēs visu pensiju (aprēķināto pensiju un līdz minimumam pacelto pensijas daļu), kas minimālajām pensijām nozīmē to, ka tās tiek pārskatītas divas reizes gadā (1.oktobrī un 1.janvārī).”.
Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta 2021.gada 17.septembrī ar rīkojumu Nr.657 apstiprinātāja plānā “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024.gadam” tika identificēti riski saistībā ar minimālo pensiju indeksēšanu: “1) katru gadu paaugstinot minimālo ienākumu sliekšņus, paaugstināsies arī minimālās vecuma pensijas apmēri. Paaugstinot tikai minimālo vecuma pensiju apmērus, tie strauji tuvosies vidējiem pensijas apmēriem. 2) Katru gadu pārskatot minimālo ienākumu sliekšņus, paaugstināsies tikai minimālo pensiju apmēri, kas radīs netaisnību pret pārējiem pensiju saņēmējiem, kuru pensija pārsniedz minimālo apmēru, jo minimālās pensijas tiktu pārskatītas divas reizes gadā - pensiju indeksācijas rezultātā un saistībā ar minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanu, savukārt pārējās pensijas - vienu reizi gadā saistībā ar pensiju indeksāciju. Lai rastu taisnīgāku risinājumu, ir nepieciešams izvērtēt pensiju politiku kopumā, veicot attiecīgu izvērtējumu arī uz minimālo pensiju ikgadējo pārskatīšanu.”, lūdzam papildināt anotāciju, norādot kādi izvērtējumi un risinājumi tiek piedāvāti, lai novērstu minētos riskus. Vienlaikus lūdzam papildināt anotācijā sniegto informāciju, norādot attiecīgo likumprojekta pantu, kurā paredzētas minētās izmaiņas. 

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.5. un 1.6.sadaļā norādītā Ministru kabineta 2021.gada 17. septembra rīkojuma Nr.657 "Par Plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024. gadam" pieņemšanas datumu, t.i. aizstājot skaitli un vārdu “14.septembri” ar skaitli un vārdu “17.septembri”.

-

Ņemot vērā, ka atbilstoši anotācijas 1.3.sadaļā norādītajam minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes, invaliditātes pensijas, apgādnieka zaudējuma pensijas, pārdzīvojušā laulātā pabalsts pensijas saņēmēja nāves gadījumā un apbedīšanas pabalsts pensijas saņēmēja nāves gadījumā apmērs tiek piesaistīts procentuālai vērtībai no ienākumu mediānas, kas noteikta likumā “Par sociālo drošību”, likumprojekts saistīts ar Labklājības ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījums likumā “Par sociālo drošību””. Vēršam uzmanību, ka par likumprojektā “Grozījums likumā “Par sociālo drošību”” paredzēto minimālo ienākumu sliekšņu ik gadu pārskatīšanu ir izteikts Finanšu ministrijas iebildums, līdz ar to nepieciešamības gadījumā precizējama anotācija.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.3.sadaļu, papildinot ar 2024. un 2025.gadam prognozēto ienākumu mediānas apmēru un sniedzot pamatojumu, uz kā balstās prognozētais apmērs, kā arī papildinot ar informāciju par minimālajiem vecuma pensijas aprēķina bāzes, invaliditātes pensijas, apgādnieka zaudējuma pensijas apmēriem 2024. un 2025.gadam.

-

Lūdzam papildināt anotācijas 1.3.sadaļu (4.lpp.) ar skaidrojumu, kā tiek aprēķināts minimālais vecuma pensijas apmērs par 39 apdrošināšanas gadiem 214,88 euro apmērā (personām ar invaliditāti no bērnības - 257,54 euro).

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.4.sadaļu, papildinot to ar zemsvītras atsauci, kas satur informāciju ar publiski pieejamu saiti/-ēm internetā uz darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām" 9.2.1.2.pasākuma "Iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi un monitorings" projekta Nr. 9.2.1.2/15/I/001 "Iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi un monitorings" (turpmāk - projekts Nr.9.2.1.2/15/I/001) ietvaros izstrādātajiem ikgadējajiem nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējumiem (turpmāk – izvērtējums/-i). Vienlaikus lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrāku projektā veikto izvērtējumu izklāstu, t.i. projektā Nr. 9.2.1.2/15/I/001 plānots īstenot 7 (septiņus) izvērtējumus, katrā no tiem iekļaujot kādu tēmu padziļinātai izpētei par tās ietekmi uz nabadzības un sociālās atstumtības riskam visbiežāk pakļautajām iedzīvotāju grupām. Līdz šim īstenoti izvērtējumi, kur pirmajā izvērtējumā tika padziļināti pētītas parādsaistības, apvienotajā otrajā un trešajā izvērtējumā – nevienlīdzība veselības aprūpes un mājokļa pieejamības jomā, ceturtajā izvērtējumā – sabiedriskā transporta pieejamība; piektajā padziļināti pētot garantētā minimālā ienākuma pabalsta saņēmēju iztikšanas stratēģijas, utt..
 

-

Ņemot vērā, ka atbilstoši anotācijas 1.3.sadaļā norādītajam minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes, invaliditātes pensijas, apgādnieka zaudējuma pensijas, pārdzīvojušā laulātā pabalsts pensijas saņēmēja nāves gadījumā un apbedīšanas pabalsts pensijas saņēmēja nāves gadījumā apmērs tiek piesaistīts procentuālai vērtībai no ienākumu mediānas, lūdzam papildināt anotācijas 3.sadaļas punktu “Cita informācija”, norādot finansējuma pārrēķina un plānošanas mehānismu, kā Labklājības ministrija nodrošinās minētās normas izpildi 2024.gadā un turpmāk ik gadu.

-

Lūdzam papildināt ar skaidrojumu anotācijas 2.pielikumā sniegto papildu nepieciešamā finansējuma aprēķinu vecuma pensijas aprēķina bāzes, invaliditātes pensijas, apgādnieka zaudējuma pensijas, pārdzīvojušā laulātā pabalsts pensijas saņēmēja nāves gadījumā un apbedīšanas pabalsts pensijas saņēmēja nāves gadījumā apmēra palielināšanu, ņemot vērā, ka nav saprotams tik liels plānotais minimālā atlīdzības par apgādnieka zaudējumu un atlīdzības par darbspēju zaudējumu saņēmēju skaita pieaugums 2024.gadā attiecībā pret 2023.gadu (piemēram, 2023.gadā vidēji mēnesī plānoti 1 513 minimālās vecuma pensijas saņēmēji, savukārt 2024.gadā vidēji mēnesī plānoti jau 44 969 atlīdzības saņēmēji).

-

Lūdzam papildināt anotācijas 1.1. sadaļu ar saistītās Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2021.-2026.gadam 3.komponentes “Nevienlīdzības mazināšana” reformas numuru un nosaukumu – 3.1.2.r. Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.4.sadaļā teikuma daļu "Līdz šim brīdim, t.i., 2022.gada maijam …. " , jo šobrīd ir 2022.gada jūlija beigas. Vienlaikus aicinām izvērtēt, vai minētais neskar un nebūtu aktualizējams arī izvērtējuma par 2020.gadu aktuālais statuss/ plānotais pabeigšanas laiks, un cita informācija citviet anotācijā.

 

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.4. sadaļu, norādot, ka darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām" 9.2.1.2.pasākuma "Iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi un monitorings" projekta Nr. 9.2.1.2/15/I/001 "Iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi un monitorings" ieviešanas sākuma datums bija 2015.gada 16.jūlijs, bet plānotais projekta ieviešanas beigu datums ir 2022.gada 31.decembris, tādējādi novēršot  informācijas interpretācijas iespējas vārdos un skaitļos “līdz 2022. gadam”.  
 

-

Lūdzam precizēt anotācijas 3.sadaļas 6.2.apakšpunkta (20.lpp.) pēdējā rindkopā sniegto informāciju, svītrojot otrreizēji norādīto Labklājības ministrijas speciālā budžeta 04.01.00 “Valsts pensiju speciālais budžets” nosaukumu.

-