Atzinums

Zemesgrāmatu likuma 106. panta pirmā daļa noteic, ka zemesgrāmatu lietās par rajona (pilsētas) tiesu veiktajām darbībām ņem kancelejas un valsts nodevu.
Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu, personas ieskaita zemesgrāmatu kancelejas nodevas trīs dažādos kontos (atkarībā no maksājuma mērķa) -  a) kancelejas nodeva par zemesgrāmatas veiktajām darbībām attiecībā uz mantojumu un dāvinājumu; b) kancelejas nodeva par zemesgrāmatas veiktajām darbībām, kas iekasēta no fiziskām personām, izņemot mantojumus un dāvinājumus un c) kancelejas nodeva par zemesgrāmatas veiktajām darbībām, kas iekasēta no juridiskām personām, izņemot mantojumus un dāvinājumus. Proti, konts, uz kuru pārskaitāma zemesgrāmatas kancelejas nodeva, tiek noteikta pēc tiesību ieguvēja statusa – proti, tā ir fiziska vai juridiska persona un darījuma būtības, proti, vai tas ir mantojums vai dāvinājums vai tiesību nostiprināšana un pārgrozīšana izriet no cita darījuma. Šo kritēriju identificēšanu veic vai nu paši zemesgrāmatu kancelejas nodevas maksātāji, vai attiecīgā pakalpojuma sniegšanā iesaistīti speciālisti – tiesu kancelejas darbinieki, zvērināti notāri, Valsts zemes dienesta Klienta apkalpošanas centra darbinieki, zvērināti advokāti vai citi juridiskās palīdzības sniedzēji.
Savukārt pēc tiesību akta projekta spēkā stāšanās, personām kancelejas nodeva būs jāiemaksā Tiesu administrācijas administrētā vienā kontā un attiecīgi pēc tam Tiesu administrācija šos maksājumus novirzīs uz trīs citiem kontiem atbilstoši maksājuma mērķim (augstāk minētais iedalījums). Ņemot vērā, ka paredzēts nodrošināt tikai vienu kontu, kurā personas ieskaita visus zemesgrāmatu kancelejas nodevas maksājumus, kā arī to, ka Tiesu administrācijas atbildīgā darbinieka rīcībā nebūs ar darījumu saistītā informācija, paredzams, ka praksē radīsies problēmas ar maksājumu identificēšanu, lai Tiesu administrācija tos varētu pareizi pārskaitīt tālāk uz kādu no trīs kontiem. Problēmas daļēja risināšana būtu iespējama, ja maksājumu pakalpojuma sniedzēji noteiktu kā obligātus aizpildāmus datu laukus, ne tikai to informāciju, kas maksājuma mērķi jau šobrīd ir jānorāda ievērojot Zemesgrāmatu likuma 106.pantā noteikto, bet paredzot kā obligātu aizpildāmu lauku – tiesību ieguvēja statusa un darījuma būtības norādīšana.
Tiesību akta projekta anotācijā teikts, ka valsts budžeta ieņēmumu maksājumus administrējošā institūcija ir atbildīga par saņemto nenodokļu ieņēmumu maksājumu pirms to pārskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos atpazīšanu un to attiecināšanu uz konkrēto nenodokļu maksātāju. Attiecīgi, ja Tiesu administrācija nevar atpazīt saņemto maksājumu un līdz ar to novirzīt maksājumu uz pareizo kontu, saņemtais maksājums būtu atgriežams maksājuma veicējam. Līdz ar to, kārtības maiņa var būtiski ietekmēt ar tiesību nostiprināšanu saistītā lūguma izlemšanu. Piemēram, persona pēc maksājuma veikšanas vēršas tiesā, tiesa reģistrē nostiprinājuma lūgumu, bet tā kā Tiesu administrācijai trūkst informācijas maksājuma atpazīšanā, tā maksājumu atgriezusi atpakaļ, tādējādi secīgi radot nepieciešamību tiesai atteikt tiesību nostiprināšanu. Norādāms, ka zemesgrāmatu kancelejas nodevas apmērs nepārsniedz 23 euro, un tā kā maksājuma pakalpojuma sniedzēji iekasē maksu par īsziņu nosūtīšanu, maksātājs var būt pieteicis tādu pakalpojumu, kur paziņojums par ienākošo maksājumu ir lielāks par 23 euro. Tādējādi var veidoties situācija, ka maksātājs nepamana Tiesu administrācijas atgrieztās summas ieskaitīšanu kontā, jo summa ir samērā neliela un dodas uz tiesu, jo uzskata, ka ir veikusi nepieciešamo maksājumu.
 

-

No MK noteikumu projekta un anotācijas nav saprotams, vai valsts budžeta maksājumus administrējošā institūcijai, kura būs atbildīgā par saņemtā nenodokļu maksājumu atpazīšanu un pārskaitīšanu pamatbudžeta ieņēmumos, tiks, vai tai būs iespējams atvērt jaunu kontu Valsts kasē, vai šīs funkcijas nodrošināšanai būs jāizmanto kāds no valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas esošajiem kontiem.
Ja būs jāizmanto kāds no valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas esošajiem kontiem, tad nebūs iespējams nodrošināt pilnīgu kontroli šīs funkcijas izpildei.
 

Lūdzam precizēt MK noteikumu projektu, papildinot ar iebildumā minēto, nosakot, ka valsts budžeta maksājumus administrējošā institūcijai, kura būs atbildīgā par saņemtā nenodokļu maksājumu atpazīšanu un pārskaitīšanu pamatbudžeta ieņēmumos, tiks atvērts konts Valsts kasē, 2. punktā minēto ieņēmumu veidu maksājumiem pirms to pārskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos uzskaites nodrošināšanai.

No MK noteikumu projekta un anotācijas nav saprotams, vai iestādei, kura būs atbildīgā par saņemtā nenodokļu maksājumu atpazīšanu un pārskaitīšanu uz pamatbudžeta līdzekļiem, tiks izveidots jauns konts, vai šī funkcija tiks izmantota kādā no iestādes esošajiem kontiem.

Lūdzam precizēt MK noteikumu projektu, papildinot ar iebildumā minēto.

Nav saprotams, kā tiks organizēta nenodokļu maksājumu pirmspārbaude pirms pārskaitīšanas uz pamatbudžeta līdzekļiem, ja atmaksas pienākumu var uzlikt vairākas iestādes. Piemēram, valsts kompensācija cietušajiem.
Izmaksā Juridiskās palīdzības adminstrācija, savukārt valsts kompensācijas atmaksas pienākumu var noteikt Juridiskās palīdzības administrācija, prokuratūra, tiesa, policija, kā arī parādnieks var labprātīgi atmaksāt izmaksāto valsts kompensāciju. Līdz šim tika noteikts, lai arī kāda no  iestādēm uzliek par pienākumu personai atmaksāt valsts kompensāciju, konts, kurā maksājums veicams bija nemainīgs LV68TREL1060001239300. Tāpat arī neskaidra cietušajiem izmaksāto valsts kompensāciju valsts budžetā atgūto līdzekļu uzskaites iespēja, par ko atbildīga ir Juridiskās palīdzības administrācija.
 

Lūdzam MK noteikumu projekta papildināšanu vai precizēšanu.

No tiesību akta projekta "Nenodokļu ieņēmumu ieskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos un atmaksas kārtība" (turpmāk – projekts) 6.1. apakšpunkta izriet privātpersonas tiesību ierobežojums, proti, trīs gadi iesnieguma iesniegšanai. Lūdzam skaidrot, vai šis termiņš ir plānots kā materiāltiesisks prekluzīvs termiņš (bet tādā gadījumā tam nav deleģējuma, jo ar jēdzienu "kārtība" saprot procesuālās normas) vai procesuāls termiņš un lūdzam attiecīgi precizēt projektu vai projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.3. sadaļu "Problēmas apraksts" un 2.1. sadaļu "Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt", ņemot vērā, ka lietot terminus "nenodokļu maksātājs", "Fizikās personas, kas ir nenodokļu maksātāji" vai "Juridiskās personas, kas ir nenodokļu maksātāji", lai skaidrotu projekta normas ir nekorekti, aicinām arī anotācijā izmantot Likumā par finanšu un budžeta vadību lietoto terminu "nenodokļu ieņēmumu maksājums", attiecīgi iesaistot to tekstā.

-

Attiecībā uz zvērinātiem tiesu izpildītājiem un zvērinātiem notāriem, tiesību akta projekta anotācija ir papildināma ar informāciju, ka projekts pēc būtības neietekmē zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu notāru darbību.
 

-

Kancelejas nodevas par darbību veikšanu zemesgrāmatā šobrīd tiek iesaitītas vairākos (3) kontos, kuriem izveidota sasaiste ar Valsts vienoto datorizēto zemezgrāmatu sistēmu, tādējādi nodrošinot uzskaiti pēc naudas plūsmas, vienalikus spējot identificēt maksātāju un pakalpojumu saņēmēju. Pārejot uz viena konta sistēmu un grāmatvedības kārtošanu pēc uzkrāšanas principa ir nepieciešams veikt papildinājumus Valsts vienot\ajā datorizētajā zemezgrāmatas sistēmā, nodrošinot rēķinu apriti, to sasaistot ar ienākošo maksājumu un attiecināmo maksājumu pārskaitīšanu uz Valsts kasi. Apzinot iespējamās izmaksas ir secināts, ka tam būtu nepieciešami 42 350 EUR un ieviešanas termiņš prognozējams 5-6 mēneši.
Ja papildus finansējums pielāgojumu veikšanai netiek piešķirts, tad normatīvā akta izpildes nodrošināšanai no 2024.gada 1.janvāra Tiesu administrācijā ir nepieciešamas 2 papildus grāmatvežu amata vietas un finansējums 46 200 eur ik gadu. 

-

Vēršam uzmanību, ka Likuma par budžetu un finanšu vadību 25. panta 1.² daļa stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī. Lūdzam attiecīgi precizēt anotācijas 1.1. sadaļu "Apraksts", iekļaujot pilnīgu informāciju par Likuma par budžetu un finanšu vadību attiecīgo normu spēkā esamību. Vienlaikus lūdzam papildināt anotācijas 1.2. sadaļu apraksts, ar informāciju, ka Likuma par budžetu un finanšu vadību Pārejas noteikumu 102. punkts paredz, ka šā likuma 25. panta 1.² daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2023. gada 30. jūnijam.
 

-

Lūdzu papildināt anotāciju ar informāciju par to, ka no 01.01.2024. tiek slēgti visi esošie nenodokļu ieņēmumu konti, un visi maksājumi, kas pēc šī datuma tiek maksāti iepriekšējos kontos tiek atgriezti tās maksātājam nekavējoties.

-