Atzinums

Šobrīd Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta (2⁵) daļa paredz, ka publiskas personas nekustamo īpašumu, kas nodots bez atlīdzības funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, ir tiesības izmantot papildinošu saimniecisku darbību veikšanai tikai tiktāl, ciktāl šī saimnieciskā darbība ir nepieciešama un saistīta ar funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanu, kā arī ievērojot nosacījumus, kas izriet no Eiropas Savienības aktiem komercdarbības atbalsta kontroles jomā. Tādējādi šobrīd šādā nekustamajā īpašumā ir pieļaujams veikt līdz 20 % no kopējās gada jaudas papildinošas saimnieciskās darbības īstenošanai.
Papildinoša saimnieciskā darbība ir tāda saimnieciskā darbība, kurai ir pamatota saikne ar ēkas galveno nesaimniecisko izmantojumu, papildinošā saimnieciskā darbība ir saimnieciskā darbība, kas tiek veikta nesaimnieciskai darbībai paredzētajā infrastruktūrā un kas tieši ir saistīta ar infrastruktūras ekspluatāciju un ir nepieciešama vai nesaraujami saistīta ar infrastruktūras galveno nesaimniecisko izmantojumu, kā arī papildinošā saimnieciskā darbībā izmanto tos pašus resursus kā pamata nesaimnieciskajai darbībai. 
Skaidrojam, ka publiskas personas nekustamajā īpašumā, kas nodots citai publiskai personai atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.pantam, var tikt veikta ne tikai papildinoša saimnieciskā darbība (piemēram, veikala darbība), bet arī sniegti papildpakalpojumi (piemēram, skolas telpas citiem izglītības pasākumiem (kursiem), vai kafejnīcas vai ēdnīcas darbība skolās, pirmsskolas izglītības iestādēs vai administrācijas ēkās), saglabājot nekustamā īpašuma izmantošanas nesaimniecisko raksturu. 
Papildpakalpojumi ir tāda saimnieciska darbība, kas tiek īstenota nesaimnieciskai darbībai paredzētajā ēkā un kura parasti neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo šie pakalpojumi diez vai piesaistītu citu dalībvalstu klientus un to finansēšana diez vai izraisītu būtisku ietekmi uz pārrobežu ieguldījumiem vai uzņēmējdarbību (Sk. Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 207.punktu).
Tādējādi gan veicot papildpakalpojumus, gan veicot papildinošu saimniecisku darbību, nekustamā īpašuma izmantošanai ir nesaimniecisks raksturs.
Ievērojot minēto, ir nepieciešams nošķirt papildinošu saimniecisko darbību no papildpakalpojumiem un attiecīgi precizēt Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta 2.⁵ daļu, izsakot šo daļu, piemēram, šādā redakcijā: 

(2⁵) Publiskas personas nekustamo īpašumu, kas nodots bez atlīdzības funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, ir tiesības izmantot  papildinošu saimniecisku darbību veikšanai tikai tiktāl, ciktāl šī saimnieciskā darbība ir nepieciešama un saistīta ar funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanu, vai papildpakalpojumu veikšanai, kā arī ievērojot nosacījumus, kas izriet no Eiropas Savienības aktiem komercdarbības atbalsta kontroles jomā.

Atbilstoši likumprojektā ietvertajai normai paredzēts papildināt likuma 5.panta 3.² daļu ar jaunu gadījumu, kurā nekustamā īpašuma pārdošanai nebūtu nepieciešama Ministru kabineta atļauja, proti, lai pārdotu bezmantinieku vai bezīpašnieku mantu, kura atzīta par konfiscētu mantu. Papildus saskaņā ar anotācijā sniegto informāciju secināms, ka šādu nekustamo īpašumu skaits pieaug un kā piemērs norādīts dzīvokļi ekskluzīvos projektos, tādējādi tie būtu uzskatāmi par vērtīgiem nekustamajiem īpašumiem.
Vēršam uzmanību, ka 2019.gada 16.jūlijā spēkā stājušies grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, kas paredzēja vairākus izņēmuma gadījumus, kad valsts nekustamā īpašuma pārdošanai nav nepieciešama Ministru kabineta atļauja, tika veikti, lai lēmumu pieņemšanas procesu par publiskas personas mantas pārdošanu padarītu efektīvāku un mazinātu administratīvo slogu Ministru kabinetam (gadījumi, kad ir ierobežots potenciālo ieguvēju loks, mazvērtīgi nekustamie īpašumi). Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar pamatojumu šāda izņēmuma noteikšanai attiecībā uz potenciāli vērtīgiem nekustamajiem īpašumiem (t.sk.vai tiks noskaidrotas citu institūciju vajadzības pēc konkrētā nekustamā īpašuma).
Vienlaikus attiecībā uz šo likumprojekta normu lūdzam precizēt anotācijā ietverto informāciju, jo ne visos gadījumos konfiscētā manta, kas ir dzīvokļa īpašums vai dzīvojamā māja (to domājamās daļas), tiek nodots SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”, proti, šādi nekustamie īpašumi vispirms tiek piedāvāti pašvaldībām.

-

No likumprojektā piedāvātā grozījuma 47.pantā nav saprotams, kad veicama atsavināšanā iegūto līdzekļu ieskaitīšana valsts budžetā, t.i. vai tas ir paredzēts viena gada ietvaros (attiecīgajā gadā, kad nekustamais īpašums ir atsavināts) vai arī attiecīgā gada ietvaros iegūtos atsavināšanas ieņēmumus paredzēts izmantot arī turpmākajos gados. Vēršam uzmanību, ka normas saglabāšana piedāvātajā redakcijā radītu risku, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtos līdzekļus varētu izmantot tikai attiecīgā gada ietvaros (tāpat kā šobrīd atbilstoši kārtējā gada likumam par valsts budžetu), tādējādi nesasniedzot mērķi - finansējumu novirzīt VAS "Valsts nekustamie īpašumi" un SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu uzturēšanai. Līdz ar to lūdzam atkārtoti izvērtēt Finanšu ministrijas 2022.gada 19.maija atzinumā piedāvāto redakciju, kā arī anotācijā skaidrot, kad paredzēta līdzekļu ieskaitīšana valsts budžetā. Vienlaikus aicinām šo jautājumu pārrunāt starpministriju sanāksmē.
Vienlaikus lūdzam precizēt normā ietvertos vārdus "valsts īpašumā un atsavināšanu veicošās institūcijas"", aizstājot tos ar atsauci uz VAS "Valsts nekustamie īpašumi" un privatizāciju veicošo institūciju (t.i. SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor") atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā lietotajiem apzīmējumiem.

-

Lūdzam svītrot 3. sadaļā pie citas informācijas norādīto, ka ietekme uz budžetu var izrādīties arī neitrāla, ņemot vērā, ka likumprojektā paredzētais regulējums īstermiņā ir ar negatīvu ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem, jo samazināsies valsts budžetā ieskaitāmo atsavināšanas rezultātā iegūto līdzekļu apmērs.

-