Atzinums

Latvijas Dabas fonds pauž nopietnus iebildumus pret informatīvajā ziņojumā pausto pieeju un secinājumiem par valsts mežu apsaimniekošanas ietekmi uz klimata mērķu sasniegšanu. Lūdzam ņemt vērā šādus apsvērumus:

1. Klimata mērķu interpretācija ir tendencioza un īstermiņa
Ziņojumā par pamatu ņemta ekonomiskā atdeve un koksnes pieejamības nodrošināšana kā galvenais sabiedrības ieguvums. Klimata mērķu sasniegšana tiek vērtēta pārlieku sašaurināti, galvenokārt caur CO₂ piesaistes dinamiku īstermiņā, ignorējot meža ekosistēmas noturību, oglekļa ilgtermiņa uzkrājumu, bioloģiskās daudzveidības lomu un klimata pārmaiņu adaptācijas vajadzības, kā arī ieguvumus sabiedrībai no emisiju mazināšanas.

2. Ziņojuma saturs neatbilst tā mērķim
Informatīvā ziņojuma mērķis, kā norādīts tā pirmajā rindkopā, ir apskatīt esošā ciršanas apjoma ietekmi uz klimata mērķiem un iespējām palielināt pozitīvo ZIZIMM pienesumu – tieši saistībā ar ciršanas apjomu, nevis, kā minēts citviet dokumentā, ar citiem politiskiem vai saimnieciskiem lēmumiem. Piedāvātajā redakcijā vairāk tiek runāts par politikas ietekmi uz oglekļa krāju un emisijām, taču mazāk skatīta paša ciršanas apjoma ietekme. Ziņojumā iekļautie apgalvojumi un secinājumi neizriet no ziņojumam pievienotā faktu kopuma, un nav arī atsauču uz informācijas avotiem, t.sk. nav pat paskaidrots, kas ir "esošais ciršanas apjoms" – kāds koksnes daudzums ar kādiem ciršu veidiem tiek iegūts un kā attiecīgie ciršu veidi un koksnes apjomi ietekmē emisiju bilanci. Ciršanas apjomi nav analizēti arī divos piedāvātajos scenārijos.

3. Ilgtermiņa emisiju modelēšana ir selektīva un neobjektīva
Ziņojums apgalvo, ka pastiprināta dabas aizsardzība ilgtermiņā palielinās emisijas, taču šie secinājumi balstīti tikai uz vienas institūcijas (LVMI “Silava”) modelēšanu ar būtiskiem ietvertiem pieņēmumiem. Netiek iekļauti neatkarīgi dati, kā arī netiek izvērtētas klimatrisku samazināšanas priekšrocības, ko sniedz vecu un dabisku mežu aizsardzība.

4. Emisiju “bilance” neņem vērā ekosistēmas veselumu
Ziņojumā uzsvars likts uz meža pieaugumu kā CO₂ piesaistes rādītāju, ignorējot kopējo ekosistēmas oglekļa aprites bilanci. Ziņojumā tiek pretnostatīti “veci, neproduktīvi” meži un “jaunaudzes”, kaut arī zinātniski ir pierādīts, ka veci meži uzkrāj vairāk oglekļa ilgtermiņā, stabilizē ekosistēmas un nodrošina būtisku klimatnoturību. Vēl arī dažiem apgalvojumiem, piemēram, “neskarta meža dabiskais stāvoklis ir tiekties uz nulles piesaisti (emisiju)” nav norādīta pamatojuma.

5. Sociālekonomiskā ietekme vērtēta sekli
Ziņojumā apgalvots, ka pastiprināta dabas aizsardzība samazinās valsts peļņu, taču nav ņemts vērā, ka mežu ekosistēmu sniegtie pakalpojumi (ūdens regulācija, rekreācija, bioloģiskā daudzveidība u.c.) sniedz būtisku sabiedrisko labumu, kā arī ekonomisko pienesumu. Tāpat netiek analizēta iespēja radīt ilgtspējīgas darba vietas ilgtspējīgā mežu pārvaldībā, tūrisma sektorā vai ekosistēmu pakalpojumu veicināšanā, kā arī netiek skatīts iespējamais izmaksu samazinājums, samazinot intensīvu mežu izciršanu (degviela, tehniskais nodrošinājums u.c.).

6. Alternatīvas nav reāli apskatītas
Ziņojumā tiek radīta ilūzija par "neitrālu emisiju" sasniegšanu, balstoties uz intensīvu mežizstrādi un koksnes izmantošanu, taču netiek piedāvātas reālas alternatīvas vai scenāriji ar samērīgu apsaimniekošanu vai samazinātiem ciršanas apjomiem. Pie scenārijiem tiek izskatīts tikai bāzes scenārijs un dabas aizsardzības scenārijs, kas neattiecas uz ziņojuma pirmajā rindkopā noteikto mērķi.

7. Bioloģiskās daudzveidības aspekti ir ignorēti
Ziņojums formāli piemin bioloģisko daudzveidību, taču tās vērtība mežos tiek pretnostatīta ekonomiskajiem mērķiem. Aizsargājamo biotopu paplašināšana tiek attēlota kā ekonomisks zaudējums, neraugoties uz to, ka Latvijas pienākumi ES vides politikā, īpaši Dabas direktīvu (Putnu direktīva (2009/147/EK), Dzīvotņu direktīva (92/43/EEK), Vides atbildības direktīva (2004/35/EK)) un Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas kontekstā prasa biotopu atjaunošanu un kvalitātes uzlabošanu.

8. Ziņojums satur pretrunas un neprecizitātes
Ziņojumā pastāv vairākas pretrunas, kuras vai nu būtu vēlams novērst vai arī paskaidrot. Piemēram, ietekmīgo faktoru tabulā (1. tabula) pie faktora “nobiras” tiek skaidrots, ka tās ir būtisks elements meža ekosistēmā, tomēr blakus kolonnā tiek aicināts tās izvākt. Grafikos 1. un 2. attēlā skaidri parāda būtiski atšķirīgas emisijas no augsnes, kas ir mazākas dabas aizsardzības scenārijā, un tas neatbilst apgalvojumam, ka "Emisijas apjoms no meža zemes augsnes rodas neatkarīgi no pieļaujamās mežistrādes intensitātes vai normatīvās vides." (šāds apgalvojums ir nepatiess). Sadaļā “Koksnes apjoma pieaugums mežā pirms mežizstrādes un dabiskā atmiruma” minētie skaitļi nesakrīt ar institūta “Silava” jaunāko publicēto informāciju. Tāpat šajā sadaļā tiek lietoti neprecīzi jēdzieni. Sadaļā “Jaunradītā atmirusī koksne” trūkst informācijas pēdējā kolonnā un nav paskaidrots, ar ko tā atšķiras no "Mežā uzkrātā atmirusī koksne, kas ir sadalīšanās procesā". Nav saprotams, kas ir "nobiras" ziņojuma izpratnē, jo, runājot par tām, tiek minēti arī zari un meža šķelda. ⁠1. un 2. attēlā lietots atšķirīgs laika mērogs 2026.–2030. (desmitgades) un 2086.–2090. (gadi) periodam, turklāt grafikos norādīts 2096.-2100. gadu periods.

Latvijas Dabas fonds aicina pārstrādāt informatīvo ziņojumu un tā secinājumus tā, lai tas atbilstu faktiem, zinātnes konsensam un labākajām zinātnes praksēm, kā arī informatīvā ziņojuma mērķim, iekļaujot saprotamu, skaidrotu datu analīzi, reālus, pamatoti izvēlētus scenārijus, ciršanas apjomus un ciršu veidus. Tāpat aicinām pārtraukt tālāko virzību uz intensīvāku mežizstrādi, kas ilgtermiņā ir sabiedrībai nelabvēlīga. Ir nepieciešams sagatavot zinātniski pamatotu izvērtējumu, kurā vienlīdz skrupulozi skatīti gan klimata mērķi, gan bioloģiskā daudzveidība, gan arī sabiedriskais labums ilgtermiņā, kā arī drošības, tostarp, dabas kapitāla drošības, jautājumi ilgtermiņā.


Sagatavoja:
M. Merle: madara.merle@ldf.lv
L. Eņģele: lelde.engele@ldf.lv
 

-