Atzinums

Ņemot vērā, ka apstrīdētais Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumu Nr. 560 „Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību” 60.2. apakšpunkts (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2022. gada 31. martam) saistīts ar nelikumīga un nesaderīga, tai skaitā nepamatoti izlietota, komercdarbības atbalsta atgūšanu, aicinām atbildes rakstu saskaņot arī ar Finanšu ministriju.
 

-

Atbildes raksta 2.punktā norādīts, ka “striktus ierobežojumus atbalsta nosacījumos paredz arī Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmums valsts atbalsta lietā Nr. SA.43140 (2015/NN) [..]”. Lūdzam izvērstāk skaidrot minētā Eiropas Komisijas lēmuma nosacījumu sasaisti ar apstrīdētājās normās noteikto ierobežojumu un to, kā šis lēmums pamato apstrīdētajās normās noteiktā ierobežojumu samērīgumu. Šobrīd atbildes rakstā tiek vienkārši sniegta atsauce uz lēmumu un izteikts vispārīgs secinājums, tomēr no atbildes raksta un lēmuma (ņemot vērā arī lēmuma apjomu) nav viennozīmīgi skaidrs, kā lēmums pamato apstrīdētās normas.
 

-

Lūdzam izvērstāk pamatot tiesību ierobežojuma samērīgumu, jo šobrīd atbildes raksta 6.3.punktā ir izdarīts vienkārši secinājums, ka tiek sabalansētas abu pušu intereses, un atkārtoti norādīts, kāds nedrīkst būt valsts atbalsts un ko Ministru kabinets ir izdarījis.

-

Norādām, ka atbildes rakstā sniegtais skaidrojums par ierobežojuma nepieciešamību, nav līdz galam saprotams. Tiek norādīts, ka ir iespējams piemērot brīdinājumu komersantam par gada pārskata neiesniegšanu termiņā, taču uzraudzības iestādei nebija tiesību pārkāpt tai noteiktās pilnvaras. Lūdzam precizēt, vai brīdinājumu bija iespējams piemērot apstrīdēto normu piemērošanas brīdī, vai arī ministrija to ir konstatējusi, gatavojot šo atbildes rakstu. Aicinām atbildes rakstu papildināt ar skaidrojumu, kāpēc nebija iespējams piemērot brīdinājumu, ņemot vērā, ka likumā ir noteikts, ka "elektroenerģijas ražotājam ir pienākums pierādīt līdz tiesisku pierādījumu ticamības pakāpei, ka tas, saņemot valsts atbalstu, ir ievērojis normatīvajos aktos noteiktās prasības atbalsta saņemšanai". Proti, likumā tātad ir paredzēts, ka notiek pierādījumu iesniegšana, kas, iespējams, nozīmē to, ka šādi pierādījumi tiek ņemti vērā, pieņemot lēmumu atmaksāt saņemto valsts atbalstu.
Papildus lūdzam norādīt, vai ir vērtēti un vai nepastāv citi veidi, kā nodrošināt leģitīmā mērķa sasniegšanu.

-

Lūgums izvērstāk skaidrot apstrīdēto normu piemērotību leģitīmā mērķa sasniegšanā. Šobrīd atbildes rakstā tiek vienkārši citētas deleģējošās normas un izteikti vispārīgi secinājumi.

-

Lūdzam norādīt konkrētu Satversmes 116.pantā minēto leģitīmo mērķi, kura sasniegšanai apstrīdētās normas tika pieņemtas.

-

Atbildes raksta 4.punktā norādīts uz deleģējošo normu - Elektroenerģijas tirgus likuma 31.² panta trešo daļu, kas nosaka, ka pārkāpumus, par kuriem atceļamas saskaņā ar šā likuma 28., 28.1, 29. vai 30. pantu piešķirtās tiesības uz valsts atbalstu, kā arī kārtību, kādā tās atceļamas, nosaka Ministru kabinets.
Lūgums skaidrot arī Elektroenerģijas tirgus likuma 31.² panta trešās daļas otrā un trešā teikuma tvērumu un attiecināmību uz apstrīdētajām normām. Proti, kā šis regulējums tika ņemts vērā, piemērojot apstrīdētās normas.

-

Lūgums atbildes rakstā analizēt Satversmes 105.panta tvērumu sasaistē ar apstrīdētajām normām. Piemēram, šobrīd atbildes rakstā nav skaidrots, vai un kā tiek ierobežotas pieteicēja tiesības uz īpašumu.

-

Atbildes raksta 2.punktā norādīts, ka valsts atbalsts nedrīkst būt konkurenci kropļojošs, neierobežots laikā, pārmērīgs un ekonomiski nepamatots. Lūgums šīs prasības konkrēti sasaistīt ar apstrīdētajām normām.

-

Atbildes raksta 6.punktā divreiz tiek atkārtots teksts, ko Satversmes tiesa pārbauda, izvērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu. Lūdzam šo informāciju nedublēt.

-