Atzinums

Lai nelaimes gadījumu atzītu par nelaimes gadījumu darbā, izšķiroša ir darbnespējas konstatēšana, turklāt tās cēlonim jābūt nelaimes gadījumam darbā, nevis saslimšanai. Ņemot vērā, ka nelaimes gadījums darbā nodrošina personai būtiskas sociālās garantijas, turklāt Iekšlietu ministrijas sistēmā nodarbinātajiem arī pabalsta piešķiršanu, ierosinām, ka darbnespējas konstatēšanai un cēloņa (nelaimes gadījums darbā vai saslimšana) noteikšanai tiek pilnvarots tieši ārsts, kura profesionālās zināšanas un kompetence ir augstāka, nekā ārsta palīgam. Ņemot vērā minēto, svītrot projekta 3.2.apakšpunkta otro teikumu un papildināt noteikumus ar regulējumu, paredzot, ka gadījumos, ja darbnespējas cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, darbspēju zaudēšanu nosaka un darbnespējas lapu izsniedz tikai ārsts, turklāt ievērojot projekta 5.punkā noteikto. 

-

Precizēt projekta 3.3. apakšpunkta redakciju atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 24.marta noteikumu Nr.268 “Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu” 440.punktā noteiktajai zobārsta kompetencei, kā arī paredzot regulējumu, ja darbnespēja attiecīgajos gadījumos nav ilgāka par vienu dienu.  
Vienlaikus vēršama uzmanība, ka gadījumos, ja  ārstnieciskā manipulācija ir radījusi personai darbspēju zaudējumu, zobārsts var piemērot arī projekta 2.4.apakšpunktu. Tādējādi teikuma daļa par veiktām manipulācijām zobārstniecībā pēc būtības ir svītrojama.
 

3.3. zobārsts - no vienas līdz trim pirmajām darbnespējas dienām, ja darbnespēja noteikta personai ar mutes dobuma orgānu, žokļu un sejas slimību vai traumatisku bojājumu, vai veiktu manipulāciju.