Atzinums

Ceturtās daļas piekto punktu papildināt ar šādu tekstu - VID nosakot nodokļu nenomaksas riskus iespējamam “fiktīvam” apakšuzņēmējam, tiek izmantota visa VID rīcībā esošā informācija, bet VEDLUDB dati ir viens no papildu informācijas avotiem. Turklāt apakšuzņēmēju “ķēdēs” ar mērķi iegūt skaidras naudas līdzekļus aplokšņu algām var tikt izmantoti gan iekšzemes, gan pārrobežu darījumi ar komersantiem, kuri faktiski nav iesaistīti būvniecības procesos un par kuriem nav EDLU datu, bet kuri, piemēram, veido materiālu piegāžu ķēdes, ja normatīvo aktu regulējums nav ierobežojis “starpnieku” iesaistīšanos apakšuzņēmēju “ķēdēs”. VID līdzšinējā praksē, veicot EDLU pārbaudes būvobjektos un aptaujājot darbiniekus, nav identificējis gadījumus, kuros pārbaudes brīdī EDLU būtu reģistrētas apakšuzņēmumu nodarbinātas personas, kas faktiski pārbaudes brīdī neveic darbu būvobjektā, un kuri liecinātu par apakšuzņēmuma darbības fiktīvu raksturu. VID ieskatā šādu izvērtēšanu varētu veikt, uzraugot būvniecības procesu, Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošais Būvniecības valsts kontroles birojs.

-

Ceturtās daļas ceturtajā punktā svītrot pēdējo rindkopu “Lai kompleksi novērtētu EDLU sistēmas darbību, ir nepieciešams analizēt un vērtēt VID konstatētos EDLU regulējuma pārkāpumus kopsakarā ar piemēroto administratīvo atbildību.“ Pamatojums - VID ieskatā likumā “Par nodokļiem un nodevām” iekļautajai normai, kas paredz administratīvo atbildību par EDLU regulējuma pārkāpumiem, ir skaidra piemērošanas politika. Informatīvā ziņojuma projekta 2.1. sadaļā ir sniegta informācija par pārkāpumiem EDLUS normatīvā regulējuma neievērošanā un piemēroto administratīvo sodu apmēriem.

-

Ceturtās daļas trešo punktu papildināt  - "VID VEDLUDB pieejamie dati ir nozīmīgs informācijas avots darbam ar būvniecības nozares komersantiem “aplokšņu algu” apkarošanā. Ievērojot, ka EDLUS dati var tikt izmantoti kā pierādījums samazinātā ar nodokļiem un nodevām apliekamā objekta noteikšanā, tad datu izvērtēšanas procesā tiek vērsta liela uzmanība uz nostrādāto stundu skaita atšķirībām, kas tiek salīdzinātas ar VEDLUDB datiem un darba devēja ziņojumos deklarētajiem datiem. VID VEDLUDB dati tiek izmantoti nodarbināto personu EDLUS reģistrētā darba laika salīdzināšanai ar VID datubāzē pieejamo informāciju, kas iegūta no iesniegtajiem darba devēju ziņojumiem, un risku identificēšanas gadījumā darbam ar konkrētu nodokļu maksātāju nodokļu nomaksas administrēšanas, uzraudzības, monitoringa procesā, kā arī kontroles pasākumu veikšanai būvlaukumos".
 

-

Ceturtās daļas trešajā punktā  svītrot rindkopu “Lai novērtētu EDLU darbības efektivitāti, būtu jāsaprot būvniecības objektu griezumā cik gadījumos ir konstatētas atšķirības, kas atbilst likuma “Par nodokļiem un nodevām” 115.panta otrajā daļā paredzētai vērtībai. Tāpat būtu jāsaprot cik gadījumos atšķirība pārsniedz pieļaujamo vērtību un kādā veidā EDLU dati tika izmantoti darba spēka nodokļu administrēšanas procesā un vai VID bija radušās problēmas ar EDLU datu izmantošanu. Pamatojums - VID pieejamie VEDLUDB dati EDLU darbības efektivitātes novērtēšanai nav izmantojami būvniecības objektu griezumā, lai noteiktu, cik gadījumos ir konstatētas atšķirības, kas atbilst “Likuma  par nodokļiem un nodevām” 115. panta otrajā daļā paredzētai vērtībai, jo nodokļu maksātāji VID iesniegtajos ziņojumos pārskata mēnesī deklarē konkrēta pārskata mēneša kopējos katra darba ņēmēja ienākumus un kopējās nostrādātās stundas. Darbinieki var būt nodarbināti vairākos būvlaukumos, tai skaitā tādos, kuri neatbilst EDLUS ieviešanas kritērijiem. VID iesniegtajos ziņojumos pārskata mēnesī  netiek deklarēti darba ņēmēja ienākumi un nostrādātās stundas būvobjekta līmenī.

-

Ceturtās daļas pirmo punktu papildināt ar šādu tekstu -  “VID rīcībā nav pieejama informācija par nepieciešamo (prognozēto) cilvēkstundu apjomu (darbietilpību) objektu griezumā, kā arī  nodokļu maksātāji VID iesniegtajos darba devēja ziņojumos nedeklarē nodarbinātajiem aprēķināto atalgojumu un nodokļus objektu griezumā. Nodokļu maksātāju nodarbinātie, lielākoties vienlaicīgi darbu veic vairākos būvobjektos, tai skaitā var būt nodarbināti objektos, kuri neatbilst EDLUS ieviešanas kritērijiem un VID deklarē pārskata mēneša kopējos datus. Līdz ar to VID analizējot un vērtējot VEDLUDB datus, pārbaudēs konstatēto par nodarbināto darba stundām, atalgojuma likmēm, virsstundām un EDLUS datus, nereģistrēšanās gadījumus, iegūtos rādītājus salīdzina ar konkrētu nodokļu maksātāju VID iesniegtajos darba devēja ziņojumos deklarēto kopējo pārskata mēneša atalgojumu un aprēķinātajiem nodokļiem. Ņemot vērā, ka VID rīcībā nav informācijas par nepieciešamo cilvēkstundu apjomu objektu griezumā, turklāt VID kompetencē nav ekonomisko rādītāju  izvērtēšana, VID uzskata, ka minētajā gadījumā par padziļinātu vērtējumu būvobjektu līmenī jāvērtē iespēja deleģēt šādu uzdevumu lietpratējiem būvniecības jomā, piemēram Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošajam Būvniecības valsts kontroles birojam. VID nodokļu uzskaite netiek veikta būvobjektu līmenī, VID nav pieejama arī informācija par būvobjektu izmaksām, līdz ar to VID var veikt analīzi un aplēses par ēnu ekonomikas un nodokļu nemaksāšanas riskiem vienīgi nodokļu maksātāju līmenī. Ņemot vērā šobrīd VID pieejamo informācijas apjomu, ar pietiekami augstu ticamību VID spēs identificēt nodokļu maksātājus, kuru darījumu lielāko daļu veido VEDLUDB režīmā būvējamie objekti, un izdarīt secinājumus par šiem nodokļu maksātājiem raksturīgiem nodokļu saistību izpildes riskiem. VID no savas puses ir gatavs sniegt visu tā rīcībā esošo informāciju, kurai būtu nozīme EDLU efektivitātes izvērtēšanā”.

-

Trešās daļas  trešās rindkopas 2.punktā aizvietot vārdus ’’kuri attiecīgi nav deklarējuši”  ar vārdiem “kuriem attiecīgi nav deklarēti”.

-

2.4.sadaļas otrās rindkopas 8.rindā izslēgt vārdus “(skatīt 9.attēlu)”.

-

2.1. sadaļas 4.tabulā izslēgt kolonnu “Izmaiņas (2021.gads – 2019.gads)” .
Pamatojums - 2021.gadā nodokļu kontroles skaita samazinājumu ietekmēja ārkārtējās situācijas izsludināšana valstī, tādējādi  vērtēt konstatētos pārkāpumus salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem nav korekti.

-

Lūdzu pievērst uzmanību attēlu secīgai numerācijai un attiecīgajām atsauksmēm tekstā.

-

Lūdzu informatīvā ziņojuma 17.lpp. pie 3.attēla nosaukuma “3.attēls. Ēnu ekonomikas indekss Latvijā un būvniecības nozarē 2015.– 2020. gadā, % no IKP.” norādīt arī datu avotu.

-

Lūdzu precizēt protokollēmuma 2.punktu, svītrojot dublējošo tekstu "līdz 2024.gada 1.martam".

-