Atzinums

Lūdzam izslēgt vai precizēt likumprojekta "Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums" (turpmāk – projekts) 1. panta 4. punktu, ņemot vērā to, ka šādā redakcijā Meža likuma 3. panta pirmajā daļā noteikts, kas ir Meža likuma objekts.

-

Projekta 9. panta trešā daļa paredz, ka neplānotās ugunsdrošības pārbaudes veic, pamatojoties uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta rakstveida lēmumu. Savukārt, ja ugunsdrošības pārbaudi ir ierosinājusi objekta atbildīgā persona, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests rakstveida lēmumu nesagatavo. No projekta 1. panta 7. punkta izriet, ka ugunsdrošība ir atbilstība noteiktām prasībām. Tādējādi secināms, ka ugunsdrošības pārbaudes gadījumā tiek novērtēts, vai attiecīgais objekts atbilst ugunsdrošības prasībām. Atbilstoši projekta 10. panta pirmās daļas 4. punktā noteiktajam objekta atbildīgā persona tiek informēta par ugunsdrošības pārbaudes rezultātiem, savukārt atbilstoši minētās normas 5. punktā noteiktajam objekta atbildīgajai personai var tikt uzdots novērst ugunsdrošības prasību pārkāpumus. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (turpmāk – anotācija) par minētajās projekta normās paredzētā procesa norisi, tostarp, norādot, vai šajā gadījumā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests īsteno administratīvo procesu. Vēršam uzmanību uz to, ka atbilstoši projekta 10. panta otrās daļas 4. punktā un 11. pantā noteiktajam, ja ir konstatēti būtiski ugunsdrošības prasību pārkāpumi, var apturēt objekta ekspluatāciju vai būvdarbus. Lēmums par objekta ekspluatācijas vai būvdarbu apturēšanu, ievērojot projekta 11. pantā noteikto, ir administratīvais akts. Tādējādi, ja ugunsdrošības pārbaudes process noris administratīvā procesa ietvaros, lūdzam ievērot turpmāk minēto:
1) saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 55. pantā noteikto administratīvo lietu iestādē var ierosināt uz personas iesnieguma pamata vai uz iestādes iniciatīvas pamata. Ievērojot projekta 9. panta trešajā daļā noteikto, var izdarīt secinājumu, ka lēmums par neplānotās pārbaudes veikšanu varētu būt lēmums par lietas ierosināšanu iestādē. Ņemot vērā to, ka saskaņā ar projekta 8. panta pirmajā daļā noteikto Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic valsts ugunsdrošības uzraudzību, lūdzam izvērtēt projekta 10. panta pirmās daļas 3. punktu, kas paredz pienākumu uzrādīt lēmumu par neplānotās ugunsdrošības pārbaudes veikšanu;
2) administratīvā lieta noslēdzas ar lēmumu par lietas izbeigšanu vai administratīvā akta izdošanu. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta otrajā daļā noteikto administratīvo aktu paziņo adresātam. Tādējādi, ja ugunsdrošības pārbaudes rezultātā tiek izdots administratīvais akts, adresātam tas ir paziņojams. Ievērojot minēto, attiecīgi ir nepieciešams precizēt projekta 10. panta pirmās daļas 4. punktu. Vienlaikus izvērtējama iespēja projekta 10. panta pirmās daļas 4. un 5. punktu apvienot vienā normā, ņemot vērā to, ka gadījumā, ja ugunsdrošības pārbaudes rezultātā tiks konstatēti ugunsdrošības prasību pārkāpumi, tiks uzdots šos pārkāpumus novērst.
 

-

Projekta 11. panta astotā daļa paredz, ka lēmuma par darbības apturēšanu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma darbību. Norādām, ka Administratīvā procesa likuma 80. panta pirmā daļa un 185. panta pirmā daļa paredz vispārīgo principu, ka administratīvā akta apstrīdēšana un pārsūdzēšana aptur tā darbību. Speciālajā likumā var tikt noteikts atšķirīgs regulējums, ja tam ir atbilstošs pamatojums. Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt anotāciju ar pamatojumu projekta 11. panta astotajā daļā noteiktā no Administratīvā procesa likuma atšķirīgā regulējuma nepieciešamībai.

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar projekta 21. panta piektajā daļā minētās piespiedu izpildes kārtību, norādot, kas tiks izpildīts piespiedu kārtā un kādā veidā tas tiks izpildīts.

-

Lūdzam izvērtēt projekta 22. panta pirmās daļas 3. punktā paredzēto, ka atbildīgā persona tiek informēta par ugunsdrošības prasību pārbaudes rezultātiem un nepieciešamības gadījumā to precizēt. Vēršam uzmanību uz to, ka, ja ugunsdrošības pārbaude tiek veikta administratīvā procesa kārtībā, tās rezultātā ir izdodams administratīvais akts vai lēmums par lietas izbeigšanu. Savukārt Administratīvā procesa likuma 70. panta otrā daļa paredz, ka administratīvais akts adresātam ir paziņojams Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā. Ievērojot minēto, atbildīgajai personai ir paziņojami ugunsdrošības prasību pārbaudes rezultāti.

-

Lūdzam izvērtēt projekta 22. panta otrās daļas 6. punkta pēdējo teikumu un nepieciešamības gadījumā to precizēt. Projekta 22. panta otrās daļas 6. punkta pēdējais teikums paredz, ka Valsts meža dienesta amatpersonām, kas aptur transportlīdzekļus, ir jābūt atšķirības zīmei. Ja šāda regulējuma mērķis ir nodrošināt, ka personām, kuru transportlīdzekļi tiks apturēti, ir zināms, ka konkrētās Valsts meža dienesta amatpersonas ir tiesīgas to darīt, nepieciešams noteikt, kādas būs šīs atšķirības zīmes un kas tās noteiks. Vēršam uzmanību uz to, ka, piemēram, Ministru kabineta 2019. gada 1. oktobra noteikumi Nr. 464 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm formas tērpa un atšķirības zīmju aprakstu" nosaka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm formas tērpa un atšķirības zīmju aprakstu.

-

Lūdzam precizēt projekta 23. panta pirmo daļu, neatsaucoties uz Valsts meža dienesta struktūrvienību. Vēršam uzmanību uz to, ka konkrēto uzdevumu veiks Valsts meža dienests. Savukārt organizatorisko kārtību un uzdevumu sadali starp iestādes struktūrvienībām nenorāda ārējā normatīvajā aktā.

-

Projekta 15. pants paredz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja tiesības objektā. Savukārt projekta 24. pants paredz Valsts meža dienesta ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja tiesības meža objektā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonām un Valsts meža dienesta amatpersonām ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu laikā jābūt līdzvērtīgām tiesībām. Vienlaikus konstatējams, ka projekta 24. pantā ir noteikts no projekta 15. pantā paredzētā atšķirīgs regulējums. Ievērojot minēto, lūdzam pamatot anotācijā atšķirīgā regulējuma noteikšanas mērķi un nepieciešamību, piemēram, kāpēc Valsts ugunsdzēsības un dienesta amatpersonas tikai ar īpašnieku (valdītāju) piekrišanu var izmantot darbu veikšanā fizisko un juridisko personu kustamo un nekustamo īpašumu, savukārt Valsts meža dienesta amatpersonām šāda piekrišana nav nepieciešama. Vienlaikus projekta 15. panta otrā daļa paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi izdevumi un zaudējumi, kas radušies, ugunsgrēka dzēšanā vai glābšanas darbos iesaistot fizisko un juridisko personu resursus. Savukārt projekta 24. pantā šāds regulējums nav paredzēts.

-

Administratīvās atbildības likuma 10. panta pirmā daļa nosaka, ka administratīvo atbildību izslēdzošie apstākļi, kaut arī šajos apstākļos izdarītās darbības atbilst administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmēm, ir galējā nepieciešamība, nepieciešamā aizstāvēšanās, personas aizturēšana, radot tai kaitējumu, un attaisnojams profesionālais risks. Saskaņā ar minētā panta piekto daļu attaisnojams profesionālais risks ir profesionālās darbības veikšana, radot personai kaitējumu, ja šī darbība veikta, lai sasniegtu sociāli derīgu mērķi, kuru nav iespējams sasniegt citādā veidā. Profesionālais risks uzskatāms par attaisnojamu, ja persona, kas pieļāvusi risku, ir darījusi visu, lai novērstu kaitējumu tiesiski aizsargātajām interesēm. Risks nav atzīstams par attaisnojamu, ja tas ir apzināti saistīts ar vairāku personu dzīvības apdraudējumu vai ar draudiem izraisīt ekoloģisku katastrofu vai sabiedrisku postu.
Krimināllikuma 28. pants nosaka, ka apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību, kaut arī šajos apstākļos izdarītās darbības atbilst šajā likumā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, ir nepieciešamā aizstāvēšanās, aizturēšana, nodarot personai kaitējumu, galējā nepieciešamība, attaisnojams profesionālais risks un noziedzīgas pavēles vai noziedzīga rīkojuma izpildīšana. Krimināllikuma 33. panta pirmā daļa nosaka, ka kriminālatbildība neiestājas par kaitējumu, kas nodarīts ar profesionālu darbību, kurai ir noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, ja šī darbība izdarīta, lai sasniegtu sociāli derīgu mērķi, kuru nebija iespējams sasniegt citādā veidā. Ar šo darbību saistītais profesionālais risks uzskatāms par attaisnojamu, ja persona, kas pieļāvusi risku, ir darījusi visu, lai novērstu kaitējumu tiesiski aizsargātām interesēm. Minētā panta otrā daļa nosaka, ka risks nav atzīstams par attaisnotu, ja tas ir apzināti saistīts ar vairāku personu dzīvības apdraudējumu vai ar draudiem izraisīt ekoloģisku katastrofu vai sabiedrisku postu.
Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumi Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.1. apakšpunkts nosaka, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu. Ņemot vērā to, ka attaisnojams profesionālais risks ir noteikts kā administratīvo atbildību un kriminālatbildību izslēdzošs apstāklis Administratīvās atbildības likumā un Krimināllikumā, lūdzam izslēgt projekta 34. panta ceturto daļu. Vienlaikus attiecīgi lūdzam pārskatīt un precizēt anotāciju daļā par attaisnojamu profesionālo risku.

-

Projektu un anotāciju attiecībā uz jautājumiem, kas skar administratīvo atbildību nepieciešams būtiski pilnveidot.

1. Administratīvās atbildības kritēriju izvērtējums.
Lai gan daļa projektā iekļauto normu, kas paredz administratīvo atbildību, tiek pārņemtas no šobrīd spēkā esošā Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55. panta, kā arī Meža likuma 51. panta, anotācijā attiecībā uz katru administratīvā pārkāpuma sastāvu jāveic pienācīgs administratīvās atbildības kritēriju izvērtējums, jo pirmsšķietami administratīvo pārkāpumu sastāvi, kas tiek pārņemti no citiem likumiem, neatbilst administratīvā akta prioritātes principam un/vai aizliegumam paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu nepildīšanu. 
Informējam, ka pirms noteikt jaunu administratīvās atbildības pamatu, jāizvērtē vismaz šādi kritēriji:
1) administratīvā akta prioritātes princips;
2) sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte;
3) problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām;
4) problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums;
5) aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 54. lpp.). Nozīmīgs rādītājs ir arī problēmsituācijas aktualitāte, proti, vai attiecīgi pārkāpumi faktiski tiek izdarīti pietiekami bieži, lai par to būtu nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību, vai esošais regulējums nav novecojis (sal. Informatīvais ziņojums "Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmas īstenošana", 03.03.2020., 2. lpp. Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/).
Administratīvā akta (rīkojuma, procesa) prioritātes princips nozīmē to, ka, ja ir nepieciešams panākt, lai persona izpilda noteiktas normatīvo aktu prasības, prioritāte ir administratīvā akta izdošanai, nosakot pienākumu atbilstošā termiņā novērst neatbilstības un izpildīt prasības. Administratīvais sods paredzams tikai tajos gadījumos, kad nepieciešams reaģēt uz kādu personas izdarītu pārkāpumu, kurš vairs nav novēršams un ir ar augstu bīstamības pakāpi (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 55. lpp.). Latvijā valsts pārvaldei ir raksturīgi meklēt iespēju personu sodīt par pienākumu nepildīšanu, bet nereti netiek saskatīta iespēja panākt pienākumu izpildi ar administratīvā procesa līdzekļiem (Laveniece-Straupmane N., Briede J., Liholaja V., Judins A., Ziemane I. Ārkārtējā situācija: juristu viedokļi par tiesisko regulējumu un tā piemērošanu. Jurista Vārds, 17.03.2020., Nr. 11). Tādējādi, ja pienākuma īstenošanu var panākt izdodot administratīvo aktu vai ar citiem nesodoša rakstura administratīvi tiesiskiem līdzekļiem, tad administratīvā atbildība pamatā nav paredzama.
Sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte nozīmē, ka ar administratīvās atbildības noteikšanu var sasniegt attiecīgo mērķi (citiem vārdiem, atrisināt konstatēto problēmsituāciju). Šajā aspektā nepieciešams izvērtēt, vai administratīvais sods spēs mazināt konstatēto problēmsituāciju skaitu, apmēru un izplatību sabiedrībā, kā arī vai ar administratīvā pārkāpuma procesā esošajiem līdzekļiem būs iespējams šādas situācijas konstatēt, izmeklēt un pierādīt (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 55. lpp.).
Administratīvās atbildības regulējums nav paredzēts civiltiesisku strīdu risināšanai. Ja privātpersonai ir iespējams savas aizskartās tiesības aizstāvēt ar civiltiesiskās aizsardzības līdzekļiem, tad par attiecīgu privāttiesiskās attiecības regulējošo normu neievērošanu administratīvā atbildība nav paredzama. Tādējādi pārkāpumam jābūt saistītam ar publiski tiesiskām attiecībām. Ir atsevišķi izņēmuma gadījumi, kad administratīvie sodi tradicionāli tiek piemēroti arī par tādiem pārkāpumiem, kas pēc savas tiesiskās dabas attiecas uz privāttiesiskām attiecībām, piemēram, ja pārkāpuma rezultātā tiek skarts plašs sabiedrības loks (patērētāju tiesības) (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 56.-57. lpp.).
Izvērtējot nepieciešamību noteikt administratīvo atbildību konkrētas problēmsituācijas risināšanai, jākonstatē tās bīstamība vai kaitīgums sabiedrības interesēm. Proti, jāizvērtē, vai iespējamais pārkāpums var aizskart sabiedriskās intereses tādā mērā, ka nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību par to (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 57. lpp.). Šajā aspektā nozīmīga var būt arī administratīvās atbildības un kriminālatbildības norobežošana. Likumdevēja izvēle starp noziedzīgu nodarījumu un administratīvo pārkāpumu nedrīkst būt patvaļīga. Administratīvie pārkāpumi izpaužas kā noteiktas pārvaldības kārtības neievērošana, un tie nav saistīti ar sociālu stigmatizāciju vai publisku kaunu (Smiltēna A. Administratīvās atbildības norobežošanas no kriminālatbildības problemātika. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 23. lpp.). Šie pārkāpumi ir vienkārši traucējoši labai pārvaldībai vai sabiedriskajai kārtībai, bet tie neietver sevī kādu īpašu ļaunumu vai pilnīgu sabiedrības vai valsts vērtību ignoranci (Kalniņa V. Administratīvo pārkāpumu tiesību sistēmas reforma – domāšanas reforma. Jurista Vārds, 15.11.2016., Nr. 46). Citiem vārdiem sakot, ja noziedzīgs nodarījums ir ļaunums pats par sevi, tad administratīvais pārkāpums ir morāli neitrāla rīcība un tā izdarītājs – nevērīga vai bezrūpīga persona (Foundations of European Criminal Law. Norel Neagu (Ed.). Bucureşti: Editura C.H. Beck, 2014, p. 67).
Tāpat ir aizliegts paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu. Ja lieta ir uzsākta administratīvajā procesā, tad šajā procesā tā arī ir jāpabeidz, ja nepieciešams, izmantojot administratīvā akta piespiedu izpildes līdzekļus (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 57.-58. lpp.).

Ievērojot minēto, lai varētu izvērtēt administratīvās atbildības nepieciešamību un pieļaujamību projektā paredzētajos gadījumos, anotācijā jāietver argumentēts visu iepriekš minēto kritēriju izvērtējums,  īpašu uzmanību pievēršot administratīvā akta (procesa) prioritātes principam un aizliegumam paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu. 

2. Anotācijā iekļaujams paredzētā pārkāpuma satura skaidrojums, tostarp jānorāda korespondējošās tiesību normas, par kuru neievērošanu būs paredzēts pārkāpums.

3. Tāpat anotācijā iekļaujams pamatojums izvēlētajam soda veidam un apmēram.
Viens no soda samērīguma un soda veida un apmēra izvēles pamatkritērijiem ir pārkāpuma smagums un tā iespējamās sekas (Cafaggi F., Iamiceli P. The Principles of Effectiveness, Proportionality and Dissuasiveness in the Enforcement of EU Consumer Law: The Impact of a Triad on the Choice of Civil Remedies and Administrative Sanctions. European Review of Private Law, 2017, Vol. 25, Iss. 3, p. 599). Lai to izvērtētu, citstarp nozīmīgs ir ar attiecīgajām tiesību normām aizsargātā tiesiskā labuma (interešu) svarīgums un pārkāpuma sabiedriskais nosodījums (Ģenerāladvokāta Damaso Ruisa-Harabo Kolomera 2005. gada 26. maija secinājumu lietā C-176/03 46. punkts). Protams, šie kritēriji neļauj precīzi noteikt (aprēķināt) pārkāpumam atbilstošu soda veidu vai apmēru, tie vairāk vērtējoši raksturo pārkāpumu salīdzinājumā ar citiem pārkāpumiem (Evaluation Study on the Implementation of Directive 2008/99/EC on the Protection of the Environment through Criminal Law by Member States. Brussels: 2014, p. 81). Soda samērīgumu ietekmē arī citi kritēriji, piemēram, pārkāpuma rezultātā iespējamais iegūtais labums (ekonomiskais izdevīgums), kā arī tas, vai sods nerada pārmērīgu apgrūtinājumu personai, kurai tas tiek piemērots.

Tipiskā gadījumā, ja par pārkāpumu ir paredzēts piemērot brīdinājumu, naudas soda īpašs minimālais apmērs nebūtu paredzams. Sodam ir jāatbilst pārkāpuma smagumam, kas saistīts ar tā iespējamajām izpausmēm. Ir grūti iedomāties, ka pārkāpuma smagums vienmēr atbildīs vai nu brīdinājumam, vai uzreiz sešām vai piecpadsmit naudas soda vienībām.

-

Aicinām izvērtēt, vai nepieciešams atsevišķi kā administratīvo pārkāpumu izdalīt kūlas dedzināšanu, proti, vai kūlas dedzināšanu nevarētu iekļaut projekta 35. panta pirmajā un otrajā daļā. Tāpat vēršam uzmanību, ka projektā netiek noteiktas kūlas dedzināšanas pamatprasības. Ievērojot minēto, lūdzam attiecīgi precizēt projektu.

-

Projekta 35. panta pirmā un otrā daļa, kā arī 36. panta pirmā un otrā daļa ir blanketas normas, jo tās ietver norādi uz citos normatīvos aktos iekļautajām tiesību normām (priekšrakstiem) (sk. Normatīvo aktu projektu izstrādes rogasgrāmata. Pieejama: https://tai.mk.gov.lv/book/1/chapter/81). Izmantojot blanketo normu, likumdevējs formulē vispārinātu pazīmi, kas kopā ar citās normās noteikto šīs pazīmes detalizāciju veido pārkāpumu. Tomēr jāievēro, ka arī blanketā norma definē visas pārkāpuma pazīmes, vienīgi daļu no šīm pazīmēm sīkāk konkretizē citas normas (sal. Leja M. Krimināltiesību aktuālie jautājumi un to risinājumi Latvijā, Austrijā, Šveicē, Vācijā. Noziedzīga nodarījuma uzbūve; cēloņsakarība; vaina; krimināltiesību normu interpretācija un spēks laikā. I daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 95.-96. lpp.). Ievērojot minēto, likumprojektā ietvertajam pārkāpuma aprakstam, lai arī ļoti vispārīgi, bet ir jāsatur pārkāpuma pazīmes. Prasība pēc tiesību normas skaidrības ir nostiprināta gan Latvijas Republikas Satversmē, gan Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumos. Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7. pants vispārējā formā satur principu, ka krimināltiesībās atbildībai par tiesībpārkāpumu un sodam jābūt noteiktiem saskaņā ar likumu (lat. val. – nullum crimen, nulla poena sine lege). Nostiprinātā prasība tiek atzīta par izpildītu, ja apsūdzētajam ir iespēja no tiesību normas teksta zināt (nepieciešamības gadījumā arī izmantojot interpretāciju, kas ietverta tiesu nolēmumos), par kādu tieši darbību vai bezdarbību noteikta kriminālatbildība. Arī gadījumos, kad personai likumā tiek paredzēta sodoša rakstura administratīvā sankcija, darbojas iepriekš minētais princips.

Ņemot vērā minēto, projektu nepieciešams precizēt līdz tādai pakāpei, lai būtu skaidri saprotams par kādu darbību vai bezdarbību personai var piemērot sodoša rakstura sankcijas, līdz ar to projektā ir jāiekļauj regulējums, kas nosaka ugunsdrošības pamatprasības. Šobrīd projektā netiek noteiktas ugunsdrošības pamatprasības. Saskaņā ar projekta 6. panta otro daļu prasības, kas fiziskajām un juridiskajām personām jāievēro, lai novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu to sekas, neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas, nosaka Ministru kabinets. Nav pieļaujama situācija, ka pārkāpuma saturu būtībā noteiktu Ministru kabinets.

-

Lūdzam precizēt fiziskajai personai piemērojamo naudas soda vienību apmēru pēc līdzības ar projekta 36. panta pirmo daļu. Ja fiziskai personai par pārkāpumu var piemērot brīdinājumu, tad vajadzētu atstāt soda piemērotājam iespēju piemērot fiziskai personai arī minimālo naudas soda apmēru.

-

Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 2.8. apakšnodaļa nosaka kārtību, kādā likumprojektā ietver atsauces uz normatīvajiem aktiem. Ievērojot minētajās normās noteikto, lūdzam attiecīgi precizēt projekta 1. panta 7. un 10. punktu, 5. panta pirmās daļas 1. punktu, otrās daļas 1. punktu un trešās daļas 1. un 6. punktu, 6. panta pirmās daļas 1. punktu, 7. panta trešās daļas 1. punktu, 10. panta otrās daļas 5. punktu, 11. panta otrās daļas ievaddaļu un septītās daļas 2. punktu, 13. panta pirmo daļu, 17. panta otro daļu, 21. panta trešo daļu, 22. panta otrās daļas 1. un 3. punktu, 26. panta pirmās daļas 4. un 5. punktu, 27. panta pirmo daļu.

-

Aicinām precizēt projekta 2. pantu, ņemot vērā to, ka atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 1. pantā noteiktajam šis regulējums ir likuma darbības joma, nevis mērķis.

-

Aicinām izvērtēt un nepieciešamības gadījumā attiecīgi precizēt projekta 6. pantu, ņemot vērā to, ka tajā nav noteikti juridisko personu pienākumi. Vēršam uzmanību uz to, ka no projekta 6. panta otrās daļas izriet, ka tiks noteiktas prasības, kas jāievēro juridiskajām personām, nevis pienākumi.

-

Aicinām projekta 10. panta pirmās daļas 4. punktā un 11. panta septītās daļas 1. punktā vārdu "rakstiski" aizstāt ar vārdu "rakstveidā", tādējādi projektā izmantojot vienotu terminoloģiju.

-

Aicinām papildināt anotāciju ar informāciju par to, kādos gadījumos Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ir tiesības atbilstoši projekta 10. panta otrās daļas 5. punktā noteiktajam izsniegt atzinumu par atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām ugunsdrošības prasībām. Tieslietu ministrijas ieskatā, šāds atzinums varētu būt nepieciešams noteiktu pakalpojumu sniedzējiem, lai tie varētu saņemt atļauju attiecīgo pakalpojumu sniegšanai. Tādējādi visticamāk šāds atzinums varētu tikt izsniegts, ja persona ir lūgusi tādu izsniegt. Ievērojot minēto, izvērtējams, vai šajos gadījumos Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam nav pienākums šādu atzinumu izsniegt, nevis tiesības.

-

Aicinām precizēt projekta 11. panta pirmajā daļā ietverto atsauci uz minētā panta ceturto daļu, ņemot vērā to, ka atsaucei būtu jābūt uz projekta 11. panta piekto daļu.

-

Aicinām precizēt projekta 17. panta pirmās daļas 1. punktu, ņemot vērā to, ka projektā lietots termins "objekts", nevis "teritorija".

-

Aicinām papildināt anotāciju ar informāciju par to, kādos gadījumos tiks izsniegts projekta 22. panta otrās daļas 5. punktā minētais atzinums.

-