Atzinums

Lūdzam saskaņot ar Tieslietu ministriju 4.6.2.pasākuma darbības rezultāta redakciju attiecībā uz stingrāku administratīvo sodu noteikšanu pārkāpuma atkārtotības gadījumā. Stājoties spēkā Administratīvās atbildības likumam, tika izslēgta administratīvā pārkāpuma atkārtotība gan kā kvalificējošā pazīme, gan kā atbildību pastiprinošs apstāklis. 

-

Labklājības ministrija atbalsta koplīguma sarunu veicināšanu, kā arī koplīgumu noslēgšanu, tomēr attiecībā uz 4.5.1.pasākumu vērā ir ņemami argumenti, kas ir minēti atzinumā pie 3.3.1.pasākuma par ģenerālvienošanās (koplīguma) noslēgšanu un iespējām šo procesu ietekmēt.

-

Labklājības ministrija atbalsta koplīguma sarunu veicināšanu, kā arī koplīgumu noslēgšanu, tomēr attiecībā uz 4.3.1.pasākumu vērā ir ņemami argumenti, kas ir minēti atzinumā pie 3.3.1.pasākuma par ģenerālvienošanās (koplīguma) noslēgšanu un iespējām šo procesu ietekmēt.

-

Attiecībā uz pasākumu plānā ietverto 3.3.1.pasākumu, kas paredz arodbiedrībām un darba devēju organizācijai aktualizēt ģenerālvienošanos būvniecības jomā, vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka atbilstoši starptautiskajam un arī Latvijas regulējumam koplīgums ir vienošanās (līgums), ko slēdz darba devējs, darba devēju grupa, darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība ar darbinieku pilnvarotajiem pārstāvjiem vai arodbiedrībām. Šādā līgumā puses vienojas par noteikumiem, kas regulē darba tiesisko attiecību saturu, it īpaši darba samaksas un darba aizsardzības organizāciju, darba tiesisko attiecību nodibināšanu un izbeigšanu, darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu, kā arī darba kārtības, darbinieku sociālās aizsardzības un citus ar darba tiesiskajām attiecībām saistītus jautājumus, un nosaka savstarpējās tiesības un pienākumus.
Atbilstoši starptautiskajam regulējumam valsts valdībai ir jāveicina sociālais dialogs un koplīgumu slēgšana, tomēr tiešu norāžu došana sociālajiem partneriem, par ko būtu jānotiek koplīguma sarunām, kādi noteikumi ir ietverami koplīgumā, kā arī konkrēta termiņa uzdevuma izpildei noteikšana ir uzskatāma par valdības iejaukšanos sociālo partneru neatkarībā.
Līdz ar to Labklājības ministrija šo uzdevumu pašreiz piedāvātajā redakcijā nevar atbalstīt. Vienlaikus gan neiebilstam, ka valdība var aicināt un mudināt Latvijas Brīvo arodbiedrību un darba devēju organizācijas (Latvijas Būvuzņēmēju partnerību, Latvijas Būvnieku asociāciju, Latvijas Ceļu būvētāju, kā arī atsevišķus uzņēmumus) turpināt sarunas par spēkā esošā koplīguma grozījumiem.
 

-

Attiecībā uz 1.3.1.pasākumu jau iepriekš Labklājības ministrija norādīja, ka kopumā neiebilst pret izteikto priekšlikumu mainīt regulējumu attiecībā uz darba samaksas izmaksas veidu (saskaņojot redakciju ar sociālajiem partneriem), ja tiktu veikts finanšu ieguvumu izvērtējums un šādas izmaiņas dotu patiesu pozitīvu ietekmi uz ēnu ekonomikas mazināšanu. Labklājības ministrijas ieskatā, neskatoties uz to, ka primārais darba samaksas izmaksas veids tiks noteikts bezskaidrā naudā ar pārskaitījumu, joprojām saglabājas t.s. aplokšņu algu risks, tiesa, iespējams, samazinoties šīs "aploksnes" lielumam. 
Plānā šobrīd ir noteikts uzdevums mainīt regulējumu attiecībā uz darba samaksas izmaksu,  tomēr vienlaikus netiek ietverti pasākumi, kas tieši vērsti uz bankas pakalpojumu pieejamību kā tādu (banku un bankomātu tīkls, pakalpojumu un preču tirdzniecība tikai skaidrā naudā u.c.), kā arī pakalpojuma dažādu izmaksu segšanu utt. Lai arī plānā ir ietverts 1.4.3.pasākumss, kura rezultāts ir veicināt pietiekamu sabiedrības atbalstu un tajā skaitā patērētāju entuziasmu, aicinot tirgotājus piedāvāt arī digitālu maksājumu iespēju, tomēr tas ir tikai veicināšanas pasākums, kas var nesniegt cerētās pārmaiņas praksē. Līdz ar to aicinām apsvērt iespēju papildināt plānu ar kādiem pasākumiem, kuri mazinātu darbiniekiem papildu radušos izdevumu riskus un nodrošinātu bankas pakalpojumu pieejamību.

-

Attiecībā uz plāna 1.1.3.pasākumu Labklājības ministrijas ieskatā kā atbildīgās iestādes par pasākuma izpildi ir jānorāda Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests, jo darba devēja pienākums informēt Valsts ieņēmumu dienestu par rīcību ar naudas līdzekļiem izriet no nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem nevis darba tiesiskās attiecības regulējošiem normatīvajiem aktiem. Ja iebildums tiek ņemts vērā, Labklājības ministrija neiebilst būt par līdzatbildīgo iestādi šī pasākuma izpildē.

-