Atzinums

Lūdzam anotācijā sniegt papildu izvērtējumu attiecībā uz projekta tvērumu saistībā ar Latvijas Republikas Satversmē noteikto. Papildus aicinām anotācijā ietvert atsauces arī uz Satversmes tiesas spriedumiem. Piemēram, Satversmes tiesas 2019.gada 13.novembra sprieduma lietā Nr.2018-22-01 23.2.punktā ir secināts, ka ES valodu apguves stiprināšana ir Latvijas mērķis, kas izriet no Satversmes ievada un starptautiskajās tiesībās pastāvošā labas ticības principa.
Vienlaikus lūdzam anotāciju papildināt ar informāciju, ka projekts neskar mazākumtautību tiesības apgūt dzimto valodu, kas izriet no Izglītības likuma 47.³ panta un Ministru kabineta 2023.gada 29.augusta noteikumiem Nr.494 "Noteikumi mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas paraugu un tās īstenošanas vadlīnijas".

-

Ņemot vērā, ka projekta anotācijā attiecībā uz mācību stundu skaitu tiek runāts par palielināšanu, proti, "tādējādi nodrošinot lielāku elastību izglītības iestādei patstāvīgi izvērtēt un reaģēt uz skolēnu vajadzībām, veicot intervenci attiecībā uz stundu skaita palielināšanu mācību priekšmetos, kur tāda nepieciešama", lūdzam skaidrot, vai izglītības iestādei būs tiesības samazināt mācību stundu skaitu par 17/25 procentiem un vai attiecīgajos pielikumos norādītais stundu skaits nav uzskatāms par minimālo stundu skaitu, kuru nav iespējams vēl vairāk samazināt.
Papildus būtu nepieciešams skaidrot, vai mācību stundu skaita samazinājums mācību priekšmetā negatīvi neietekmē apgūstamo zināšanu līmeni.

-

Lūdzam anotācijā sniegt papildu samērīguma izvērtējumu attiecībā uz pedagogiem, kas šobrīd māca krievu valodu un kuriem, sākot ar 2026.gadu, vairs nebūs iespējams turpināt darbu, ja tie nebūs pārkvalificējušies. Aicinām pamatot, ka šāda pārkvalificēšanās noteiktajā laika posmā ir iespējama un izglītības iestādes spēs nodrošināt projektā paredzētās prasības.

-

No šobrīd anotācijā sniegtās informācijas nav viennozīmīgi secināms, vai vispār būs iespējams nodrošināt nepieciešamo pedagogu skaitu, lai visās skolās varētu mācīt otro svešvalodu, kas nav krievu valoda, tāpēc lūdzam sniegt papildu informāciju par to, kā tiks risināta situācija, ja vajadzīgo pedagogu skaits nebūs pietiekams, un vai 2-3 gadu laikā ir iespējams apgūt vācu/franču/spāņu valodu tādā līmenī, lai to mācītu bērniem.

-

Projekta anotācijā minēts, ka "šobrīd neviens no izglītības jomā noslēgtajiem starpvaldību līgumiem neregulē kārtību un nenosaka, ka otras Līgumslēdzējas puses valsts valoda Latvijas skolās tiek mācīta kā otrā svešvaloda". Līdz ar to lūdzam precizēt projektu, kurā norādīts, ka otrās svešvalodas apguvi cita starpā regulē noslēgtie starpvaldību līgumi. Proti, ja līgumos tas netiek regulēts, kā izriet no anotācijas, tad projektā nevajadzētu norādīt, ka tomēr līgumi regulē valodas apguvi.

-

Lūdzam anotācijā plašāk skaidrot šīs normas saturu un izvērtēt, vai nav nepieciešams projektā noteikt konkrētākus kritērijus šo tiesību īstenošanā.

-

Lūdzam skaidrot, vai bērni, kuri līdz pamatizglītības ieguvei būs mācījušies krievu valodu, vidusskolas posmā arī varēs turpināt to darīt. Ja nē, tad kā tiks nodrošinātas bērna intereses, ja viņam 10.klasē būs no pašiem pamatiem jāsāk apgūt pilnīgi jauna svešvaloda un, iespējams, beidzot vidusskolu, jākārto eksāmens/ieskaite. Turklāt jāņem vērā, ka, piemēram, uzsākot mācības 10.klasē, tajā var būt bērni, kas jau pamatskolas posmā ir apguvuši, piemēram, vācu valodu, un bērni, kas pamatskolā ir mācījušies krievu valodu. Līdz ar to ir jābūt regulējumam, kā risināt šādas situācijas.

-