Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar Labklājības ministrijas izstrādātiem grozījumiem par 2008.gada Ministru kabineta noteikumu Nr.723 „Noteikumi par prasībām kompetentām institūcijām un kompetentiem speciālistiem darba aizsardzības jautājumos un kompetences novērtēšanas kārtību“ (turpmāk - Likumprojekts).
Esošā likumdošana par darba aizsardzības sistēmas izveidi un uzturēšanu bīstamos uzņēmumos nav uzskatāma par pilnvērtīgu, kā arī nav uzraugāma un tādejādi nepilda preventīvu funkciju, rezultātā rodas sekojoši jautājumi, piemēram:
* kādēļ darba aizsardzības speciālistiem (DAS), nav jāveic resertifikācija?;
* kādēļ netiek pārskatīts bīstamo nozaru saraksts, lai gan pēc Valsts darba inspekcijas statistikas ir nozares ar paaugstinātiem nelaimes gadījumu un arodslimību rādītājiem, kuras šajā sarakstā nav iekļautas?

LTRK priekšlikumi, lai rastu risinājumu esošai situācijai: Resertifikācija ir nepieciešama visiem – arī speciālistiem, kā arī būtu pārskatāmas resertifikācijas prasības un termiņi;Nepieciešams pārskatīt bīstamo nozaru sarakstu, tādējādi pastiprinot darba aizsardzības prasības, ja darba vidē ir augsti riski. Aktuālo sarakstu publicēt Valsts darba inspekcijas vai Labklājības ministrijas mājaslapā.Vienlaikus aicinām pārskatīt MK noteikumu Nr.723 (2008) 74. panta obligāto prasību par arodveselības un arodslimības ārsta iesaisti darba vides iekšējā uzraudzībā un darba vides riska vērtējumā. Pirmkārt, prakstiski ne vienmēr tas ir nepieciešams, ir gadījumi, kad lietderīgāk ir piesaistīt citus speciālistus, piemēram, psihologu, ergoterapeitu utml. Otrkārt, tas ir liels administratīvais un finansiālais slogs darba devējam pret iegūstamo rezultātu. Treškārt, arodveselības un arodslimības ārstu pieejamība šobrīd ir ļoti ierobežota speciālistu trūkuma dēļ. Darba aizsardzības speciālistam ir jābūt pietiekami kompetentam izvērtēt konkrēto situāciju un pēc nepieciešamības darba vides riska vērtēšanā iesaistot papildus speciālistus, ja viņa kompetence nav pietiekama kādu faktoru izvērtēšanā vai pasākumu plānošanā, un tam ne vienmēr ir jābūt arodveselības un arodslimības ārstam.