Atzinums

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta astotā daļa noteic - ja informācija, kura nepieciešama pārvaldes lēmuma pieņemšanai, kas regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu, ir citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no privātpersonas.Tādējādi lūdzam precizēt normu, ievērojot valsts pārvaldes principus. Šis iebildums attiecināms arī uz 44. punktu. 

-

Elektronisko dokumentu likuma 6. panta ceturtā daļa noteic: "Valsts un pašvaldību iestādes izstrādā elektronisko dokumentu iekšējās aprites instrukcijas, kuras atbilst šim likumam un šā panta otrajā daļā minētajiem Ministru kabineta noteikumiem, kā arī iestādes darba specifikai un nodrošina fiziskajām un juridiskajām personām iespēju iesniegt valsts un pašvaldību iestādēm un saņemt no tām dokumentus, to kopijas, norakstus, izrakstus un dublikātus elektroniskā vai citā formā pēc personas izvēles." Lūdzam pārskatīt 6. punkta atbilstību šai likuma normai un izvērtēt iespējamos riskus, kad elektronisks dokuments var kļūt nepieejams un neatjaunojams dažādu tehnisku apstākļu dēļ. Tāpat lūdzam sniegt informāciju anotācijā, vai personai nevar rasties riski ārvalstīs, piemēram, ja jāuzrāda izglītības dokumenta oriģināls un atvasinājums (kopija) var netikt pieņemta (ne tikai Eiropas Savienības ietvaros). Vienlaikus lūdzam šo noteikumu projektu arī saskaņot ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju kā kompetento institūciju  valsts pārvaldes pakalpojumu pārvaldībā un valsts pārvaldes digitālo tehnoloģiju pārvaldībā.

-

Anotācijā norādīts: "Ar 2026.gada 12.marta grozījumiem Izglītības likumā  tika veikti grozījumi Izglītības likuma 11.pantā, kas paredz Valsts atzītu izglītības dokumentu reģistra izveidi kā Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas sastāvdaļu (2026. gada 12. marta likums "Grozījumi Izglītības likumā"  https://likumi.lv/ta/id/367178). Minētā reģistra mērķis ir ne tikai uzkrāt informāciju par izglītojamam izsniegto valsts atzīto izglītības dokumentu, bet izveidot iespēju sagatavot elektronisku izglītības dokumentu un tā pielikumus, kuri būs pieejami Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā."
Tā kā minētā likumprojekta anotācijā nav ietverta nekāda informācija par Valsts atzītu izglītības dokumentu reģistra mērķi, lūdzam papildināt anotāciju ar konkrētāku informāciju par 2026.gada 12.marta grozījumiem Izglītības likumā, jo Ministru kabineta apstiprinātajā redakcijā šis likumprojekts 25-TA-201 neparedzēja grozījumus Izglītības likuma 11. pantā. Ja šādi grozījumi likumprojektā tika ietverti Saeimā likumdošanas procesā, lūdzam to norādīt, minot priekšlikuma iesniedzēju un priekšlikuma pamatojumu, kā arī citu informāciju, kas pamato norādi, ka Valsts atzītu izglītības dokumentu reģistra mērķim atbilst kārtība, ka izglītības dokumenti un tā pielikumi būs pieejami vienīgi elektroniskā formā Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā. Tāpat lūdzam anotācijā sniegt informāciju saistībā ar izglītības dokumentu pieņemšanu ārvalstīs, īpaši ārpus Eiropas Savienības. Ir jāapzina iespējami riski pārejai uz elektroniski izsniegtiem izglītību apliecinošiem dokumentiem. Piemēram, rodas jautājums, vai papīra formāta atvasinājuma (kopija) būs pietiekama, ja ārvalstī nebūs tik attīstīta elektronisko dokumentu sistēma. Tāpat būtu jāizvērtē dokumentu legalizācijas aspekti. 
 

-

Izsakām priekšlikumu dzēst vārdu "pievieno" pirms "vispārīgas ziņas", jo tā ir liekvārdība.

6. Šo noteikumu 2. punktā  minētajiem profesionālo izglītību apliecinošiem dokumentiem pievieno pielikumu – sekmju izrakstu (8. pielikums), kā arī vispārīgas ziņas par Latvijas pamata un vidējās profesionālās izglītības sistēmu latviešu un angļu valodā (9. pielikums).

Veicām pareizrakstības labojumu šajā punktā. Ņemot vērā to, ka tulkojums tiks ģenerēts sistēmā, to būtu nepieciešams kaut kur atrunāt (piemēram, šajos noteikumos). Tāpat aicinām izvērtēt tulkojuma pareizības apliecināšanas aspektus, proti, kurš uzņemas atbildību par tulkojuma pareizību un to apstiprina (izglītības iestādes vadītājs, kurš paraksta izglītības dokumentu, sistēmas uzturētājs, vēl kāds?). Šādos gadījumos, kad ir sistēmģenerēti tulkojumi, visērtāk būtu to apliecināšanai izmantot e-zīmogu.
 

Izteikt pirmos divus teikumus šādā redakcijā:
"22. Šo noteikumu 2. punktā minētajiem profesionālo izglītību apliecinošiem dokumentiem un to pielikumam valsts atzīto izglītības dokumentu reģistrā tiek ģenerēts tulkojums angļu valodā. Tulkojuma pirmās lapas kreisajā augšējā stūrī attiecīgajā svešvalodā tiek norādīts, ka tas ir sistēmas ģenerēts tulkojums no latviešu valodas."

Aicinām vērtēt, vai šo darbību saskaņā ar valsts pārvaldes darbības principiem lietderīgāk nebūtu veikt valsts pārstāvjiem, jo tas ir valsts izdots dokuments. Pieņemams, ka persona līdz šim to darīja, jo līdz noteiktam laikam šāda publikācija bija par maksu (tagad tā ir bez maksas) un šāda kārtība ar to bija attaisnojama.
Vienlaikus lūdzam vērtēt, vai nevajadzētu veidot šādu nederīgo dokumentu reģistru līdzīgi kā Ministru kabineta 2012. gada 16. oktobra noteikumos Nr. 708 "Noteikumi par nederīgo dokumentu reģistru".

-

Lūdzam precizēt, kam izdevumi, kas saistīti ar dublikāta izgatavošanu un izsniegšanu, tiek maksāti. Tāpat aicinām izvērtēt 49.punktu, jo tas neatbilst nodaļas nosaukumam par dublikātiem.

-

Lūdzam precizēt 9. pielikumā tā nosaukumu. 

-

Ņemot vērā VVC priekšlikumu pie noteikumu projekta 22. punkta, tāpat jāapsver arī labojumi anotācijā. 

"Apliecībai par profesionālo pamatizglītību, atestātam par arodizglītību, diplomam par profesionālo vidējo izglītību  un tā pielikumam valsts atzīto izglītības dokumentu reģistrā tiek ģenerēts tulkojums angļu valodā. Minētais noteikts, ņemot vērā, ka atbilstoši 02.10.2018. Eiropas parlamenta un padomes regulas Nr. 2018/1724, ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 12. pantam un 1. pielikuma minētai jomai “Mācības vai stažēšanās citā valstī” un paskaidrojumam, ka tas attiecas uz “Izglītības sistēma citā dalībvalstī, arī pirmsskolas izglītība un aprūpe, pamatizglītība un vidējā izglītība, augstākā izglītība un pieaugušo apmācība” valsts atzītajiem izglītības dokumentiem un to pielikumiem ģenerē tulkojumu angļu valodā un pēc izglītības iestādes iniciatīvas arī citā Eiropas savienības oficiālajā valodā."