Atzinums

Projekta anotācijā norādīts, ka ieilgušā Ukrainas un Krievijas Federācijas kara dēļ Latvijas vēstniecības Ukrainā diplomātu un darbinieku laulāto un bērnu prombūtne pārsniedz Noteikumu Nr.602 11.punktā noteikto termiņu, sekojoši radot situāciju, ka Ukrainā strādājošie diplomāti un darbinieki šajā kalendārajā gadā nesaņems algas pabalstu par saviem laulātajiem un bērniem. Tādējādi minētie diplomāti un darbinieki no viņu gribas neatkarīgu iemeslu dēļ var nonākt nelabvēlīgākā situācijā nekā citās ārvalstīs esošie diplomāti, kuru ģimenes locekļi izmanto savu prombūtni vasaras vai cita veida atvaļinājumiem.
Taču, atbilstoši projektā norādītajam, Noteikumos Nr.602 tiek paredzēts noteikt, ka, aprēķinot laulātā vai bērna prombūtni attiecīgajā kalendāra gadā, netiek ņemts vērā ārvalstī izsludinātā karastāvokļa vai ārkārtējā stāvokļa laikposms. No minētās normas nav izlasāms, ka normas sekas būtu attiecināmas uz konkrētu personu grupu, proti uz Ukrainā strādājošajiem diplomātiem un darbiniekiem, atbilstoši konkrētiem apstākļiem (veselības, drošības, dzīvības apsvērumi). No pašreizējās redakcijas izlasāms, ka normas sekas būs attiecināmas uz visiem diplomātiem, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām un darbiniekiem, specializētajiem atašejiem, valsts tiešās pārvaldes amatpersonām (darbiniekiem), karavīriem, prokuroriem un sakaru virsniekiem (proti, uz visu personu grupu, kurai piemēro Noteikumu Nr.602 11. un 12. punktu), neatkarīgi no kādiem konkrētiem apstākļiem/ apsvērumiem, jo norma neparedz konkrētāku piemērojamību. Vēršam uzmanību, ka ja projekts paredz novērst nelabvēlīgāku situāciju Ukrainā strādājošiem diplomātiem un darbiniekiem, tad normā paredzētais būtu attiecināms uz šo konkrēto personu grupu vai normā būtu jāperdz konkrētāki apstākļi/ apsvērumi, kad īstenojas normā norādītās sekas. Ņemot vērā minēto, norādām, ka norma pašreizējā redakcijā ir pārāk plaša un nav skaidra tās piemērojamība, attiecīgi lūdzam precizēt projektu. 
 

-

Projekts paredz piemērot normu no 2022. gada 1. janvāra, proti, piešķirot tai atpakaļvērstu spēku.
Tiesību normas atpakaļvērsts spēks nozīmē, ka tiesību norma tiek attiecināta uz tām situācijām, kuras ir radušās vēl pirms tiesību normas spēkā stāšanās brīža, proti, tā tiek piemērota gan jau pagājušām tiesiskajām attiecībām, gan tādām, kas vēl turpinās. Satversmes tiesa vairākkārt norādījusi, ka no Satversmes 1. panta – kurš atzīstams par vienu no Latvijas Republikas kā demokrātiskas un tiesiskas valsts stūrakmeņiem – izriet virkne tiesiskas valsts principu, tostarp tiesiskās paļāvības princips. Šis princips noteic, ka valsts iestādēm savā darbībā jābūt konsekventām attiecībā uz to izdotajiem normatīvajiem aktiem, jāievēro tiesiskā paļāvība, kas personām varētu rasties saskaņā ar konkrēto tiesību normu. Savukārt indivīds, atbilstoši šim principam, var paļauties uz likumīgi izdotas tiesību normas pastāvību un nemainīgumu un droši var plānot savu nākotni saistībā ar tiesībām, ko šī norma piešķīrusi. Demokrātiskā tiesiskā valstī gadījumi, kad likumam tiek noteikts atpakaļejošs spēks, uzskatāmi par izņēmumu. Pamatā tiesību normai atpakaļejošu spēku nevar piešķirt, jo tas izriet no tiesiskas valsts principa, kas pieprasa nodrošināt uzticību tiesībām un tiesisko drošību. Tiesību normai izņēmuma gadījumā var paredzēt atpakaļvērstu spēku, ja tā paredz labvēlīgākas sekas nekā iepriekš bijušas noteiktas, kā arī tad, ja ir pietiekams pamats ierobežot indivīda uzticību tiesībām. Šajā gaidījumā norma paredz labvēlīgākus apstākļus attiecībā uz konkrētu personu grupu, taču lūdzam projekta anotācijā sniegt izvērstāku pamatojumu, lai pamatotu atpakaļvērsta spēka nepieciešamību.
 

-