Atzinums

Ziņojuma 5.nodaļā 4.punkts paredz, ka būtu nepieciešams pārskatīt darba devēja lielāku iesaisti un atbildību nodarbināto veselības veicināšanā un saglabāšanā. Ņemot vērā to, ka ziņojumā šis jautājums nav detalizētāk apskatīts, nav skaidrs šī secinājuma, kā arī 4.priekšlikuma saturs. Lūdzam atbilstoši precizēt ziņojumu.
Vienlaikus secinājumu daļā ministrijas ieskatā uzmanība būtu vēršama arī uz izglītojošā darba veikšanu ģimenes ārstu lokā, lai viņi spētu atpazīt agrīnas veselības stāvokļa izmaiņas un līdz ar to darbiniekiem būtu efektīvi un ātri pieejama rehabilitācija un ārstēšana. Veselības aprūpes un rehabilitācijas pakalpojuma pieejamība ir svarīga savlaicīgai veselības traucējumu risināšanai, lai jau preventīvi novērstu arodslimību vai citu slimību attīstību. Tāpat būtiska būtu e-veselības sistēmas pilnveide, lai ārstiem (gan ģimenes, gan arodslimību ārstiem) būtu pieejama pilna informācija par pacientu (slimību vēsture, izmeklējumi), lai to varētu vērtēt kopumā, nevis tikai pēc orgānu sistēmām vai ķermeņa daļām. Svarīga ir arī obligāto veselības pārbaužu digitalizācija, lai vienotā sistēmā ir dati par nodarbināto veselības pārbaudēm un to rezultātu, kā arī lai ģimenes ārsts saņemtu informāciju par obligātās veselības pārbaudes laikā konstatēto, kas bieži vien ir ģimenes ārsta kompetences jautājums un nav ar arodslimību saistīts. Jāatzīmē, ka obligātā veselības pārbaude ir kā sava veida skrīnings nodarbinātajai sabiedrības daļai.

 

-

Ziņojuma 2.nodaļā pie apraksta par Valsts darba inspekciju lūdzam precizēt tekstu. Vēršam uzmanību uz to, ka sadarbība notiek ne tikai gadījumos, kad ir jālabo cēlonis - nelaimes gadījums darba vietā, bet gan arī tad, kad tas ir labots no nelaimes gadījuma darba vietā uz citu cēloni. Vienlaikus jānorāda, ka Valsts darba inspekcijai nav lomas darbnespējas lapu izsniegšanās kārtības uzraudzībā.

-

Lūdzam papildināt 1.nodaļas pirmajā rindkopā 1.zemsvītras atsauci ar norādi uz likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 36.pantu, jo tieši šajā regulējumā ir noteikts darba devēja pienākums izmaksāt darbiniekam no saviem līdzekļiem slimības naudu.

-

Informatīvā ziņojuma otrajā daļā "Kārtība, kādā Inspekcija uzrauga DNL izsniegšanu" tiek minēts: “2023. gadā Inspekcija kopumā izskatīja 404 iesniegumus, no kuriem korektīvas darbības tika veiktas 79 gadījumos, pilnībā anulētas tika 7 DNL jeb vien 1.7%. Saistībā ar DNL izsniegšanas pamatotību tika saņemti 287 iesniegumus, no kuriem korektīvas darbības tika veiktas 50 jeb 17,4% gadījumos, bet saistībā ar izsniegšanas kārtību tika saņemti 29 iesniegumi, no kuriem korektīvas darbības veica 14 jeb 48,3% DNL.” Aicinām papildināt informatīvi rindkopu ar informāciju par to, kādu īpatsvaru veido 2023.gadā Inspekcijā izskatīto iesniegumu skaits pret 2023.gadā kopumā reģistrētajām DNL.

-

Ziņojuma 3. grafiks  sniedz informāciju par DNL skaitu dalījumā pēc lapas saņēmēja vecuma 2020.-2023. gadā. Lai objektīvāk gūtu izpratni par DNL skaita izmaiņām,  aicinām grafikā DNL skaitu pa vecuma grupām atspoguļot kā skaita attiecību pret valstī kopējo iedzīvotāju skaitu attiecīgajā vecuma grupā.

-

Ziņojuma 9. tabulā  ir ietverta informācija par vidējo DNL dienu skaitu uz vienu cilvēku. Šobrīd nav skaidri saprotams, vai vidējais DNL dienu skaits ir tikai par apmaksātām dienām (katrā valstī apmaksas nosacījumi atšķiras), vai visām darbnespējas dienām, sākot jau ar pirmo dienu (apmaksas nosacījums netiek ņemts vērā). Ņemot vērā, ka katrā valstī DNL apmaksas nosacījumi atšķiras, aicinām precizēt ziņojuma tekstu, lai skaidrāk izprastu darbnespējas ilguma salīdzināmību starp valstīm.
Tā pat aicinām 9. tabulai pievienot atsauci par statistikas datu avotu.

-

Izstrādājot E-veselības sistēmas funkcionalitātes paplašināšanu, lūdzam ņemt vērā, ka SSK-10 diagnozi un precīzu DNL cēloni būs nepieciešams nodot arī Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai, kuras kompetencē saskaņā ar Noteikumu Nr. 409 22.punktu ir izsniegt atzinumu par darbnespējas lapas pagarināšanu darbnespējas periodā, kas turpinās ilgāk par 26 nedēļām, bet ne ilgāk par 52 nedēļām, ja darbnespēja turpinās ilgāk par 26 nedēļām.

-