Atzinums

Latvijas Finanšu nozares asociācija (turpmāk - Asociācija) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (turpmāk - likumprojekts) un konceptuāli pret to neiebilst. Vienlaikus Asociācija vērš ministrijas uzmanību uz būtiskiem apsvērumiem, kurus aicina ņemt vērā turpmākajā likumprojekta virzībā.

Viens no likumprojektā paredzētās reformas deklarētajiem mērķiem ir administratīvā un uzraudzības sloga samazināšana nozarei, pārejot uz efektīvāku, konsolidētu uzraudzības modeli. Šajā kontekstā Asociācija norāda, ka likumprojektā paredzētie uzraudzības maksas griesti 100 000 euro apmērā, salīdzinot ar esošo nodevu apjomu, atsevišķiem tirgus dalībniekiem nozīmētu izmaksu pieaugumu par aptuveni 82%. Tik ievērojams pieaugums ir pretrunā reformas pamatojumā deklarētajam regulatīvā sloga samazināšanas mērķim.

Asociācija aicina ministriju pārskatīt paredzēto griestu apmēru un noteikt to ne augstāk par spēkā esošās ikgadējās uzraudzības nodevas maksimumu, proti, 55 000 euro.

Papildus iepriekšminētajam Asociācija vērš uzmanību, ka likumprojektā piedāvātais uzraudzības maksas modelis var radīt dubultu maksājumu piemērošanu vienai un tai pašai finanšu iestāžu grupai. Proti, kredītiestādes aizdevums savai meitas sabiedrībai ietilpst kredītiestādes aktīvos, par kuriem tā jau maksā uzraudzības maksu Latvijas Bankai. Meitas sabiedrība ar saņemto finansējumu izsniedz patērētāju kredītus, par kuru portfeli tā maksā uzraudzības maksu atkārtoti. Faktiski par vienu un to pašu naudas plūsmu Latvijas Banka saņem maksu divreiz. Turpretim kredītiestāde, kas patērētāju kreditēšanu veic tieši, par attiecīgo portfeli maksā uzraudzības maksu vienreiz. Tas var radīt stimulu strukturālo lēmumu pieņemšanā vadīties no regulatīviem, nevis komerciāliem apsvērumiem.

Jāuzsver, ka kredītiestāde jau tiek uzraudzīta konsolidēti un meitas sabiedrības risks ir iekļauts konsolidētajā riska novērtējumā. Atsevišķa pilna uzraudzības maksa no meitas sabiedrības par to portfeļa daļu, kas jau atspoguļota mātes kredītiestādes aktīvos, nav samērīga ar papildu radīto uzraudzības slogu.