Atzinums

Noteikumu projekta anotācijas 7.1. punktā norādītas projekta izpildē iesaistītās institūcijas. Tā kā noteikumu projekts attiecas uz valsts drošības iestādēm un to amatpersonām, nepieciešams papildināt minēto punktu ar valsts drošības iestāžu uzskaitījumu (Valsts drošības dienests, Militārās izlūkošanas un drošības dienests, Satversmes aizsardzības birojs).

-

Šobrīd Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 565 “Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 565) 7.² punktā ir noteikts, ka lēmumu par pabalsta piešķiršanu valsts drošības iestāžu amatpersonām pieņem attiecīgās valsts drošības iestādes vadītājs mēneša laikā pēc ārstniecības iestādes sagatavotas izziņas saņemšanas par veselības bojājuma smaguma pakāpi vai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmuma saņemšanas par valsts drošības amatpersonai piešķirto invaliditātes grupu. Savukārt noteikumu projekta 12. punktā ietvertajā MK noteikumu Nr. 565 7.² punktā vairs nav paredzēts termiņš lēmuma par nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu pieņemšanai. Lai nodrošinātu valsts drošības iestādes amatpersonas, kura iesniegusi iesniegumu nelaimes gadījuma pabalsta saņemšanai, tiesību ievērošanu, nepieciešams precizēt noteikumu projektu, nosakot termiņu lēmuma par nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu pieņemšanai vai papildināt anotāciju ar pamatojumu minētā termiņa izslēgšanai no MK noteikumu Nr. 565 7.² punkta.

-

Noteikumu projekta 33. punktā ietvertajā MK noteikumu Nr. 565 22.⁸ punktā ir ietverta ne vien lēmuma par pabalsta sakarā ar nelaimes gadījumu, kas nav saistīts ar dienesta (amata) pienākumu pildīšanu, piešķiršanu, bet arī lēmuma par atteikumu piešķirt pabalstu pieņemšanas kārtība. Ievērojot minēto, nepieciešams precizēt noteikumu projekta 33. punktā ietverto MK noteikumu Nr. 565 22.⁸ punkta ievaddaļu, to izsakot šādā redakcijā:
“22.⁸ Lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt pabalstu pieņem šādā kārtībā:”.

“22.⁸ Lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt pabalstu pieņem šādā kārtībā:”.
 

Ar noteikumu projektu MK noteikumu Nr. 565 2. pielikumu ir plānots izteikt jaunā redakcijā. Vienlaikus anotācijā nav skaidrota šo grozījumu nepieciešamība un būtība. Turklāt noteikumu projekta 1. pielikumā ietvertā MK noteikumu Nr. 565 2. pielikuma atsevišķos punktos nav viennozīmīgi saprotams, vai tajos minētie veselības bojājumi uzskatāmi par konkrētas smaguma pakāpes veselības bojājumu, ja personai konstatēts tikai viens no konkrētajā punktā ietvertajiem veselības bojājumu veidiem vai arī ir jākonstatē visi attiecīgajā punktā uzskaitītie veselības bojājumu veidi (piemēram, 1.5., 2.3., 2.6., 2.13., 2.18., 3.3., punkts). Tāpat ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt, vai noteikumu projekta 1. pielikumā ietvertie bojājumu veidi ir nepārprotami un viennozīmīgi interpretējami (piemēram, 2.3. punkts kopsakarā ar 3.3. punktu, 3.8. punkts).
Ievērojot minēto, ir nepieciešams pārskatīt un attiecīgi precizēt noteikumu projekta 1. pielikumu (grozītais MK noteikumu Nr. 565 2. pielikums), kā arī papildināt anotāciju, pamatojot minēto grozījumu nepieciešamību.

-

Anotācijā norādīts: 
 "Saskaņā ar noteikumu Nr.565 22.⁴ punktu, ja nelaimes gadījums noticis ārpus dienesta pienākumu izpildes laika, amatpersona vienlaikus ar iesniegumu institūcijā iesniedz arī ārstniecības personas izsniegtu izziņu par nelaimes gadījumā gūtajiem veselības bojājumiem. Terminu “izziņa” nepieciešams aizstāt ar terminu “medicīniskā dokumentācija”, ievērojot Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumos Nr.265 “Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība” izmantoto terminoloģiju (izziņas kā medicīniskā dokumenta veids parasti netiek ārstniecības iestādēs izsniegtas). Tāpat  amatpersonas rīcībā esošā medicīniskā dokumentācija par nelaimes gadījumā gūto veselības bojājumu, kā arī nepieciešamā informācija, lai būtu iespējams izvērtēt nelaimes gadījuma gūtos veselības bojājumus un to smaguma pakāpi, ne vienmēr ir atspoguļota vienā konkrētā ārstniecības personas izsniegtā dokumentā, tas var būt dokumentu kopums, piemēram, medicīniskā dokumentācijas par ārstniecības iestādēs veiktajiem izmeklējumiem, manipulācijām vai dažādi ārstniecības personu slēdzieni.".

Norādāms, ka ārstniecības iestādes prot precīzi noteikt traumas smaguma pakāpi un izsniegt nepieciešamo izziņu. CMEK nepieciešamības gadījumā (ja trauma ir vidēji smaga vai smaga) var izskatīt ārstniecības iestādes izsniegto izziņu un izteikt par to viedokli lēmuma pieņēmējam. Lēmuma pieņēmējs, balstoties uz CMEK atšķirīgo viedokli var lūgt ārstniecības iestādei pārskatīt izsniegto izziņu vai to plašāk pamatot.
Arī VDEVK var un spēj noteikt invaliditātes cēloņa saistību ar tiešo dienesta pienākumu izpildi.

-

Anotācijā ir nepieciešams veikt analīzi un precīzi norādīt, cik nelaimes gadījumu pēdējo četru gadu laikā ir notikuši un uzrādīt pa gadiem katrā no uzskaitītajām institūcijām (kuras var šādus datus uzrādīt):
- cik katrā no institūcijām ir notikuši nelaimes gadījumi,
- cik katrā gadā ir notikuši nelaimes gadījumi dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus un gūti:
viegli veselības bojājumi;
vidēji smagi veselības bojājumi;
smagi veselības bojājumi;
III grupas invaliditāte;
II grupas invaliditāte;
I grupas invaliditāte;
persona mirusi.
Un kopējās izmaksas pa katru no šīm pozīcijām.
   
- cik katrā gadā ir notikuši nelaimes gadījumi, kas nav saistīti ar dienesta pienākumu izpildi un gūti:
viegli veselības bojājumi;
vidēji smagi veselības bojājumi;
smagi veselības bojājumi;
III grupas invaliditāte;
II grupas invaliditāte;
I grupas invaliditāte;
persona mirusi.
un kopējās izmaksas pa katru no šīm pozīcijām.

-

Normatīvā akta piedāvātajā redakcijā katrā punktā, kurā ir nepieciešama atsauce uz tiesību subjektu, katru reizi tiek uzskaitītas visas iestādes “Iekšlietu ministrijas sistēmas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, valsts drošības iestādes un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas….” , tas ļoti apgrūtina tiesību normas lasīšanu un izprašanu. Piemēram, noteikumu projekta 4. punktā šis uzskaitījums atkārtojas vairākkārt līdz ar ko vairs nav saprotama  5.¹ punkta jēga. Tas pats attiecināms kopumā uz visu projektu, tāpēc priekšlikums to aizstāt ar piemērotu vienu apzīmējumu – piemēram “speciālās amatpersonas” .

-

Iesniedzot dokumentus pabalstu saņemšanai, uzskatām, ka nepamatoti no personas tiek prasīta tāda informācija, kura ir pieejama iestāžu datubāzēs, tostarp Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu bāzē “Personu datu pārlūks”, un dienestu personāla uzskaites programmās. Uzskatām, ka iesniegumā personai ir jānorāda tikai personas kods, vārds uzvārds un kontaktinformācija: tālrunis, e-pasts. Radniecības un laulību apliecinošie dokumenti jebkurā gadījumā būs jāpārbauda PMLP PDP datu bāzē un tas rada nepamatotu slogu pabalsta saņēmējiem un neatspoguļo lietu faktisko stāvokli – piemēram, bērniem, kurus persona ir pametusi un par tiem nav pienācīgi rūpējusies, būs grūtības saņemt pienākošos kompensāciju nāves gadījumā, turklāt var būt alimentu parādi utt. un tas viss veicot izmaksas ir jāņem vērā.

-

Noteikumu projekta 8. punktā tiek liegta iespēja saņem valsts pabalstu tikai tāpēc, ka persona nav iesniegusi dokumentus, kas ir valsts rīcībā – radniecība, laulība utt. Tā kā šīs attiecības ir likumiskas tikai tad, ja tās ir reģistrētas valstī noteiktā kārtībā  PMLP PDP datu bāzē, tad šo informāciju personai izprasīt no reģistrētāja (valsts institūcijas), lai to atkārtoti iesniegtu reģistrētājam (citai valsts institūcijai) ir prettiesiski.

-

Izvērtēt vienošanās slēgšanas nepieciešamību ar kādu ārstniecības iestādi par veselības bojājuma smaguma pakāpes noteikšanu, jo veselības bojājuma smaguma pakāpi ir spējīga noteikt jebkura ārstniecības iestāde un ārsts speciālists.

-

Traumas smaguma pakāpes maiņai vai invaliditātes grupas maiņai noteikts termiņš 5 gadi ir nesamērīgi garš. Veselības bojājuma izmaiņas, ja tās saistītas ar dienesta laikā gūto traumu, ir nosakāmas gada laikā, un tad šādam atzinumam ir izsekojamība un pamatotība. 5 gadu laikā uz jebkuru cilvēku iedarbojas dažādu ārējo faktoru kopums un izmaiņas vairs nav objektīvi novērtējamas un saistāmas ar dienesta laikā gūto traumu. Līdz ar ko, 5 gadu termiņš traumas smaguma seku izmaiņām un ar to saistītajām izmaksām ir uzskatāms par valsts līdzekļu nelietderīgu un nepamatotu izšķērdēšanu. Tā kā par šīm speciālajām amatpersonām tiek maksāts pilns sociālais nodoklis, tad valsts jau nodrošina sociālās garantijas arī šīm personām tāpat kā jebkuram valsts iedzīvotājam.

-