Atzinums

Atbilstoši likumprojekta 2. panta otrās daļas 4. punktam likumprojekts, cita starpā, noteic pašvaldības, kapsētas apsaimniekotāja un kapavietas lietotāja kompetenci, vienlaikus neprecizējot šīs kompetences saturu (piemēram, kompetence kapsētu uzturēšanā vai kompetence kapavietu piešķiršanā). Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 2. panta otrās daļas 4. punkta redakciju, nodrošinot skaidru un nepārprotamu tiesisko regulējumu.
 

-

Likumprojekta 3. pants nosaka kapsētas izveidošanas, paplašināšanas un slēgšanas kārtību, taču nenoregulē kapsētu likvidēšanas jautājumus. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt 3. panta saturu un papildināt likumprojekta anotāciju ar informāciju, nosakot vai šādi kapsētas likvidēšanas gadījumi ir iespējami un pieļaujami, un kādā kārtībā tie var notikt.

-

Vēršam uzmanību, ka Administratīvā procesa likuma (turpmāk - APL) 70. panta otrā daļa jau paredz, ka administratīvo aktu paziņo atbilstoši Paziņošanas likumam. Ievērojot, ka atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 108) 3.2. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu, lūdzam izslēgt likumprojekta 3. panta ceturtās daļas otro teikumu.
 

-

Saskaņā ar likumprojekta 4. panta pirmās daļas otro punktu kapsētas teritoriju nožogo vai citādi uzskatāmi norobežo. Vēršam uzmanību uz to, ka daudzās pašvaldībās pastāv atklāta tipa kapsētas, kas nav nožogotas vai norobežotas no pārējās teritorijas, taču tas pēc būtības neietekmē to funkcionalitāti. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju, skaidrojot minētās normas nepieciešamību, kā arī izvērtējot tās ietekmi uz pašvaldībām. 
Papildus minētajam, lūdzam skaidrot likumprojekta anotācijā, kādi elementi tiek apzīmēti ar terminu "uzskatāmi norobežojošiem" - vai tie ir apstādījumi, uzbērumi, informatīvas zīmes, vai citi?

-

Lūdzam anotācijā pamatot šāda regulējuma nepieciešamību, lietderību (piemēram, uzliekot nesamērīgu slogu nelielā kapsētā visu gadu nodrošināt tualeti) un vai to visās kapsētās (ņemot vērā teritorijas lielumu) vajadzētu nodrošināt.

-

Lūdzam izvērtēt šīs normas lietderību un nepieciešamību, kā arī slogu pašvaldībām, gadījumos, ja kapsēta teritorijas ziņā ir neliela (ņemot vērā arī pārejas noteikumu 2.punktā paredzēto). Nav saprotama šādu norāžu lietderība un nevajadzīgs resursu patēriņš un attiecināšana uz visām kapsētām. Līdz ar to likumprojekts ir precizējams (piemēram, nosakot, ka šādas norādes var tikt izvietotas, ja nepieciešams vai nosakāmas saistošajos noteikumos) vai papildināma likumprojekta anotācija ar attiecīgu skaidrojumu, ietekmi uz pašvaldībām (administratīvais un budžeta slogs).

-

Saskaņā ar Būvniecības likuma 1. panta 3. punktu būve ir būvdarbu rezultātā radusies ar zemi vai gultni saistīta ķermeniska lieta (ēka vai inženierbūve), kurai ir nosakāms būves lietošanas veids. Piemēram, ar terminu "būve" tiek apzīmēti arī elektroapgādes ārējie inženiertīkli, elektronisko sakaru stabi, torņi vai masti līdz 10 m, gājēju vai velosipēdu ceļi, inženiertīklu pievadi, kanalizācijas akas, laukumi ar segumu, u.c. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt nepieciešamību kapsētas teritorijā izvietot norādes uz visām kapsētā esošajām būvēm, kā arī papildināt likumprojekta anotāciju ar skaidrojumu minētās normas nepieciešamībai, izvērtējot tās ietekmi uz pašvaldībām.

-

Ierosinām sniegt skaidrojumu anotācijā, kas tiek saprasts ar kulta ēkām, ņemot vērā, ka pamatojoties uz attiecīgo normu pašvaldībām būs jāizstrādā saistošie noteikumi. Papildus lūdzam izvērtēt attiecīgā termina saskaņošanu ar likumprojekta 4.panta pirmās daļas 4.punktā lietoto terminu "būve" (vienlaikus lūdzam skatīt iebildumu arī pie attiecīgās normas).

-

Lūdzam anotācijā sniegt pamatojumu šādam regulējumam un ierobežojumam apmeklēt kapsētu sev vēlamajā laikā. Lūdzam arī izvērtēt šāda ierobežojuma attiecināšanu uz visām kapsētām un vai šo jautājumu nevarētu regulēt pašas pašvaldības atkarībā no attiecīgās kapsētas atrašanās vietas, lieluma u.c. apstākļiem.

-

Lūdzam pamatot anotācijā šāda regulējuma nepieciešamību un lietderību. Nav saprotams, kāpēc nevarētu būt arī kapsētas, kurās nav noteikts darba laiks, kā tas ir šobrīd daudzās kapsētās, īpaši lauku apvidos (sk.arī iepriekš saistīto iebildumu).

-

Tieslietu ministrijas ieskatā nav lietderīgi un pamatoti uzlikt slogu pašvaldībām, iežogot vai kā savādāk norobežot kapsētas, īpaši attālos lauku rajonos. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt šīs normas lietderību un slogu uz pašvaldībām, gadījumos, ja kapsēta nav iežogota, un papildināt likumprojekta anotāciju ar attiecīgu skaidrojumu. 

-

Normatīvā akta normas raksta nepārprotamas un skaidras, lai atvieglotu to uztveri un piemērošanu. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt 5. panta otrās daļas 7. punktu, skaidrojot, minētās normas jēgu un saturu, lai gan kapavietas lietotājs, gan apsaimniekotājs, varētu nepārprotami izprast kas tiek apzīmēts ar terminu "kapavietas labiekārtošana" un kādas ir prasības kapavietas labiekārtošanai.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 6. pantu, nosakot subjektu, kam ir pienākums vest kapsētu apbedījumu reģistru.

-

Lūdzam precizēt likumprojektu un tā anotāciju un sniegt izsmeļošu informāciju par kapsētu apbedījumu reģistru, norādot reģistra izveidošanas mērķi, datu kategorijas, kuras plānots apstrādāt, datu iegūšanas avotu, definējot katras datu kategorijas iegūšanas nepieciešamību, datu glabāšanas ilgumu, subjektu loku, kam tiks nodrošināta piekļuve datiem, subjektu loku, kam datus plānots izsniegt, kā arī informāciju par datu aizsardzības mehānismu.

-

Lūdzam precizēt tiesību normu, veidojot to nepārprotami skaidru un nosakot, ka prasība norādīt apbedīšanas dziļumu neattiecas uz urnas ievietošanu kolumbārijā, savukārt gadījumā, ja urna tiek apbedīta, par attiecīgo faktu norāda datumu, vietu (kapavietas numurs) un apbedīšanas dziļumu.

-

Lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar skaidrojumu, kāda mērķa sasniegšanai ir nepieciešams uzkrāt datus par kapavietas lietotāja personas kodu vai dzimšanas datumu un tā adresi. Saziņas nodrošināšanai ar kapavietas lietotāju pietiekams uzkrāt tā norādīto e-pasta adresi vai tālruņa numuru.

-

Lūdzam precizēt likumprojektu un tā anotāciju, skaidrojot mērķi un nepieciešamību uzkrāt informāciju par kapavietā veiktajiem labiekārtošanas darbiem un to veikšanas datumu.

-

Vēršam uzmanību, ka no likumprojekta un anotācijā sniegtās informācijas nav saprotams, kāpēc būtu publicējams mirušā personas kods (ja tāds ir), miršanas apliecības izsniegšanas datums un numurs, kā arī apbedīšanas dziļums. Nav saprotama lietderība un nepieciešamība šādu informāciju publicēt. Līdz ar to lūdzam precizēt likumprojektu vai sniegt detalizētu pamatojumu anotācijā normas nepieciešamībai.

-

Lūdzam precizēt likumprojektu, nodrošinot iespēju kapavietu piešķirt lietošanā arī gadījumā, ja iesniedzēja lietošanā nav brīvas kapavietas, bet iesniedzējs vēlas saņemt lietošanā kapavietu attiecīgajā kapsētā un kapsētā ir pieejamas brīvas kapavietas.

-

Lūdzam anotācijā sniegt informāciju, kas normas izpratnē tiek saprasta ar citu valsts kompetento institūciju.

-

Norma paredz, ka kapavietas tiek piešķirtas secīgi, izņemot gadījumus, kad tiek veikts virsapbedījums. Lūdzam precizēt likumprojektu vai papildināt anotāciju ar informāciju, kā attiecīgā prasība tiks izpildīta jau esošajās kapsētās, kas ir izveidotas līdz likumprojekta spēkā stāšanās.

-

Vēršam uzmanību, ka APL 64. panta pirmā daļa jau noteic, ka, ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš vai citā normatīvajā aktā — īsāks termiņš administratīvā akta izdošanai. Ievērojot, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 108 3.2. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 7. panta septītās daļas pirmo teikumu.

-

Lai novērstu liekvārdību, lūdzam izslēgt likumprojekta 7. panta sestajā daļā vārdus "(administratīvo aktu)".

-

Likumprojektā noteikta kārtība arī gadījumiem, ja kapavietas lietotājs ir miris, tādā gadījumā vienam no kapavietas lietotāja piederīgajiem (sākot ar laulāto vai pirmās pakāpes radiniekiem) ir tiesības turpināt lietot kapavietu, iesniedzot pašvaldībai attiecīgu iesniegumu. Ja līdz pašvaldības lēmuma pieņemšanai attiecīgu iesniegumu iesnieguši vairāki kapavietas lietotāja piederīgie, priekšroka ir laulātajam, bet, ja tāda nav, piederīgajam ar tuvāko radniecības pakāpi vai, ja iesniegumu iesnieguši vairāki vienas pakāpes radinieki, tam, kurš iesniegumu iesniedzis pirmais. Lūdzam anotācijā sniegt šādai normai satversmības izvērtējumu, tai skaitā, informāciju, kā tiks risināti strīdi, gadījumos, kad vienlaikus ir iesniegti iesniegumi no vienas pakāpes radiniekiem un kāda puse nepiekrīt šādam lēmumam.

-

Lūdzam vērtēt nepieciešamību papildināt likumprojekta 7. panta astoto daļu ar subjektu, kas pieņem lēmumu par tajā minēto administratīvo aktu vai faktisko situāciju, vienlaikus tiesiskās noteiktības nolūkā papildinot likumprojekta 7. panta astoto daļu ar atsaucēm uz likumprojekta vienībām, kurās minēti administratīvie akti un faktiskā rīcība, uz kuru attiecināms tajā ietvertais regulējums.

-

Vēršam uzmanību, ka APL 76. panta pirmā daļa un 3. panta trešā daļa jau noteic, ka iestādes izdotu administratīvo aktu un faktisko rīcību var apstrīdēt, vienlaikus nosakot subjektu loku, kam šīs tiesības piemīt. Ievērojot, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 108 3.2. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu, lūdzam izslēgt likumprojekta 7. panta astotās daļas pirmo teikumu.

-

Informējam, ka atbilstoši APL 105. pantam administratīvajā lietā ir trīs tiesvedības instances. Projekta anotācijas 1.3. sadaļā skaidrots, ka likumprojekta 7. panta devītajā daļā minētais Administratīvās rajona tiesas spriedums nav pārsūdzams, jo mirušā apbedīšana jāveic pēc iespējas ātrāk. Paskaidrojam, ka administratīvās lietas izskatīšanas steidzamība pati pēc sevis nav uzskatāma par tādu objektīvu apsvērumu, kas pamatotu noteikt speciālu regulējumu attiecībā uz tiesvedības instancēm administratīvajā lietā.

Ievērojot, ka atbilstoši projekta anotācijas 1.3. sadaļai piedāvātā regulējuma mērķis ir nodrošināt ātrāku mirušā apbedīšanu, lūdzam precizēt likumprojekta 7. panta devīto daļu, nosakot, ka pašvaldības lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību, tādējādi nodrošinot personas tiesības vērsties visās trīs tiesvedības instancēs.

Vienlaikus lūdzam atbilstoši precizēt projekta anotācijas 1.3. sadaļu.
 

-

Lūdzam izvērtēt tiesību normas nepieciešamību, kā arī papildināt likumprojekta anotāciju ar skaidrojumu aizliegumam kapavietā stādīt kokus un kokkrūmus, jo valstī ir iesakņojusies tradīcija kapavietas labiekārtot ar dažāda veida apstādījumiem, tai skaitā kokiem un nožogojošiem kokkrūmiem.

-

Lūdzam saskaņot tiesību normu ar likumprojekta 8. panta pirmajā daļā noteikto aizliegumu kapavietā stādīt kokus un kokkrūmus.

-

Normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē pašā normatīvā akta projektā ietverto normatīvo regulējumu. Ievērojot minēto, lūdzam saskaņot likumprojekta 9. panta otrās daļas 2. un 3. punktu.

-

Lūdzam izvērtēt tiesību normas nepieciešamību, jo nedz no esošā likumprojekta, nedz no tā anotācijas nav skaidri saprotams minētās normas mērķis. Papildus minētam, norādām, ka Tieslietu ministrijas ieskatā, šādas informēšanas noteikšana par pienākumu radīs lieku slogu gan kapavietas lietotājam, gan apsaimniekotājam.

-

Lūdzam precizēt tiesību normu, nosakot, kad ir veicama kapavietas apsekošana - reizi kalendārajā gadā vai ik gadu laika posmā no 1. aprīļa līdz 1. novembrim.

-

Vēršam uzmanību, ka pašvaldības lēmuma par kapavietas atzīšanu par nekoptu primārais adresāts ir attiecīgās kapavietas lietotājs, līdz ar to lēmums kapavietas lietotājam būtu paziņojams Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā, turklāt lēmuma publiskas paziņošanas lietderība nav saskatāma.

Ievērojot minēto, lūdzam vērtēt likumprojekta 10. panta trešajā daļā ietvertā regulējuma lietderību, nepieciešamības gadījumā to precizējot, vai papildināt likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļu ar skaidrojumu, kas pamato šāda regulējuma noteikšanu.

-

Vēršam uzmanību, ka normas otrajā teikumā veidojas pretruna ar pirmo teikumu, jo tas jau paredz apbedīšanas dziļumu. Ja ir domāts, ka pašvaldība var noteikt arī citu dziļumu, tad otrais teikums ir attiecīgi redakcionāli precizējams.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 11. panta ceturtajā daļā ietvertās atsauces uz normatīvajiem aktiem atbilstoši Noteikumu Nr. 108 3.7. nodaļā noteiktajam.

-

Lūdzam paredzēt noteikt kārtību, kādā pašvaldība jēgpilni apzina mirušas personas piederīgos, uzticības personas vai norādījumus apbedīšanai (piem., pie zvērināta notāra testaments vai īpaša pilnvara vai pašas personas norādījumus dzīves laikā (t.sk. rezervēta apbedīšanas vieta, finanses bērēm utt.)) līdz nodošanai pakalpojuma izpildei kā bezpiederīgu mirušo apbedīšanas pakalpojuma sniedzējam. Uzskatam, ka šādi fakti ir jāapzina pašai pašvaldībai, jo pašvaldības rīcībā ir valsts un pašvaldību reģistru dati par mirušo personu (tiek sniegta piekļuve) un pilnvaras iegūt arī citu informāciju, kas nav apbedīšanas pakalpojuma sniedzējam, kurš ir savā ziņā subjektīvi ieinteresēts pakalpojuma sniegšanā.
Mūsuprāt, būtu jāizveido vienota procedūra, kuras ietvaros persona dzīves laikā var sniegt nepieciešamos norādījumus apbedīšanas jautājumos (ne vienmēr būs testaments), piem., jau rezervēta un apmaksāta apbedīšanas vieta, uzticības personas šajos jautājumos (t.sk. cits jau apmaksāts apbedīšanas pakalpojuma sniedzējs, kam ir sniegti norādījumi dzīves laikā), rīcība ar urnu (kam atļaut to paņemt), kā pašvaldība apzina apbedīšanā ieinteresētos piederīgos (kas ir tas loks, lai pašvaldībai nav jāanalizē viss dzimtas koks un biogrāfija, apzināt nepieciešamo reģistru informāciju), it sevišķi, ja nāve ir negaidīta vai piederīgie nedzīvo vienā mājsaimniecībā vai novadā/valstī vai nesazinās vai sazinās reti. Lai nesanāk, ka dēļ nesakārtotām procedūrām personu kremē kā bezpiederīgu.

Vēršam uzmanību uz to, ka ir apbedīšanas pakalpojuma sniedzēji, kas bez tiesiska pamata sniedz paziņojumus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" ar zemāk minēto saturu. Oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē tādu informāciju, kuras publicēšanu paredz ārējais normatīvais akts.

"Paziņojums
"Nacionālais Apbedīšanas Dienests" paziņo par turpmāk minēto personu nāvi un kremāciju:
Vārds Uzvārds, 30.04.1982. - 01.04.2023., informācija saņemta 25.04.2023.
Vārds Uzvārds, 27.04.1973. - 02.04.2023., informācija saņemta 25.04.2023.
Mirušās personas nodotas kremācijai 3 (trīs) darba dienu laikā no informācijas saņemšanas brīža.
Piederīgajiem, tuviniekiem, paziņām vai draugiem, kuriem būtu vēlme saņemt urnu, lūgums pieteikties pa tālr.+37122082088.
Nacionālā Apbedīšanas Dienesta kā sociālā uzņēmuma pamatuzdevums ir nelaiķu apbedīšana, kremēšana un saistīto jautājumu risināšana, radot sociālā labuma ietekmi un kopumā uzņemoties un nodrošinot apbedīšanas procesa pabeigšanu - www.bezpiederigie.lv, www.nad.lv, www.krematorijajelgava.lv, www.repatriacija.lv, www.humanrepatriation.eu."
(Oficiālais paziņojums (OP 2023/82.DA6): dažādi sludinājumi. Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 27.04.2023., Nr. 82 https://www.vestnesis.lv/op/2023/82.DA6)

Kā redzams no paziņojuma, kremācija notiek trīs darba dienu laikā no informācijas saņemšanas dienas. Ja informācija saņemta 25.aprīlī, paziņojums nopublicēts 27.aprīlī, tad reaģēšanai uz to paliek viena darba diena, tāpēc atrast ar šādu paziņojumu tik īsā termiņā personas, kas uzņemtos mirušas personas apbedīšanu vēl pirms kremācijas nav iespējams. Šādam paziņojumam arī nav tiesiskā pamata, jo neviens ārējais normatīvais akts neparedz tiesības komersantam (tas ir SIA, kas nenorāda pilnu firmu un reģistrācijas numuru un pirmšķietami var radīt priekšstatu, ka ir valsts dienests) šādu un šāda satura paziņojumu sniegt, arī ne Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija noteikumi Nr. 600 "Kremācijas noteikumi".
Ja paziņojuma mērķis ir nodot urnu jebkuram, kas to vēlās saņemt, lai nevajadzētu apbedīt, tad, kas notiek, ja ieinteresēti ir vairāki subjekti.
Tāpat nav saprotams, ar kādu mērķi tiek paziņots par personu nāvi un kādas ir tiesiskās sekas šādam paziņojumam. Nāves konstatēšanu veic saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem, proti, Ministru kabineta 2007. gada 27. marta noteikumiem Nr. 215 "Kārtība, kādā veicama smadzeņu un bioloģiskās nāves fakta konstatēšana un miruša cilvēka nodošana apbedīšanai", kas neparedz šādu paziņošanu.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt minētos aspektus un rast risinājumu sakārtot šo jautājumu, cik tas iekļaujas šī likumprojekta tvērumā.
 

-

Vēršam uzmanību, ka no likumprojekta 12. panta pirmās daļas nav saprotams, kā tiek nodrošināts tajā minētais kapavietas lietotāja saskaņojums. Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 12. panta pirmo daļu, nodrošinot skaidru tiesisko regulējumu.

-

Lūdzam vērtēt nepieciešamību papildināt likumprojekta 12. panta otro daļu ar termiņu, kura laikā kapavietas lietotājam ir pienākums sakopt kapavietu.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.2.apakšpunktu atbilstoši vienotā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portāla funkcionalitātei, jo projekts paredz jebkādus citus nosacījumus (atrunātus tiesību aktā).

-

Lūdzam atbilstoši vienotā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portāla funkcionalitātei aizpildīt informāciju par nozarēm un to ietekmes aprakstu, jo projekts ietekmēs juridiskās personas (piemēram, tai skaitā, komersantus, kas veic kremāciju). Attiecīgi ir aizpildāms arī anotācijas 2.2.apakšpunkts.

-

Lūdzam papildināt anotāciju, jo projekts ietekmēs arī kapsētu apsaimniekotāju, kas var būt arī pašvaldības pilnvarota persona. Attiecīgi ir aizpildāmi 2.sadaļas pārējie apakšpunkti.

-

Atbilstoši vadlīnijām tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā anotācijā ir jāsniedz informācija, kā projekts ietekmēs katru no mērķgrupām  – tieši vai netieši, kāds ir mērķgrupas lielums (ja to ir iespējams novērtēt), kā arī jebkādu citu skaidrojošu informāciju par mērķgrupu. Lūdzam precizēt informāciju par sabiedrību kopumā, jo nav sniegts ietekmes apraksts, proti, kā tieši projekts to ietekmēs (kādas veicamās darbības būs jāveic).
 

-

Lūdzam papildināt anotāciju vai papildināt likumprojekta pārejas noteikumus, paredzot, līdz kuram termiņam ir izstrādājami attiecīgi grozījumi. Vēršam uzmanību, ka grozījumiem ir jāstājas spēkā vienlaikus ar likumprojektu.

-

Lūdzam anotācijas 6.sadaļā atspoguļot reliģisko organizāciju sniegto viedokli par likumprojektu (iesūtīti no Tieslietu ministrijas darba grupas ietvaros). Tāpat lūdzam sniegt informāciju par rezultātiem anotācijas 6.3. apakšpunktā (proti, kādi ierosinājumi ir ņemti vērā, un ja nav ņemti vērā, kāpēc).

-

Lūdzam precizēt anotācijas 7.1.apakšpunktu, jo projekts netieši skars arī tiesas, pašvaldību dzimtsarakstu nodaļas vai citas valsts kompetentās institūcijas (projekta 7. pants). Attiecīgi papildināmi arī pārējie sadaļas apakšpunkti.

-

Lūdzam aizpildīt anotācijas 7.3.apakšpunktu, jo projekts rada atbilstības izmaksas, īpaši, kas attiecas uz prasību izpildi, kas attiecas uz pašvaldībām.

-

Lūdzam aizpildīt anotācijas 8.1.13.apakšpunktu, jo projektam ir ietekme uz personas datiem.

-

Skaidrojot terminus atsevišķā likuma pantā, parasti tos skaidro alfabēta secībā. Līdz ar to ierosinām precizēt likumprojektu.

-

Normatīvā akta normas veido nepārprotami skaidras un saprotamas. Ievērojot minēto, izsakām priekšlikumu precizēt likumprojekta 1. panta 8. punktu, izsakot to šādā redakcijā:

8) virsapbedījums – mirušā apbedīšana kapavietā, kurā jau apbedīts cits mirušais.

Ar terminu "kompetence" saprot, ka tā ir piekritība, tiesīgums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā), pilnvaru kopums (piemēram, iestādei, tās vadītājam); sfēra, par ko uzdota atbildība, ņemot vērā personas izglītību, spējas, zināšanas un pieredzi attiecīgajā jautājumā. Ņemot vērā minēto, ierosinām precizēt attiecīgo redakciju, kas attiecas uz kapavietas lietotāja (kā fizisku personu) kompetenci.

-

Lūdzam izvērtēt Latvijas Dievturu sadraudzes jau iepriekš gan Tieslietu ministrijai, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai iesniegto priekšlikumu ar lūgumu papildināt 4.pantu ar jaunu daļu.
Anotācijā attiecīgi norādāms pamatojums "līdzīgi kā kapsētu pieejamība svecīšu vakaros un kapu svētkos".

Veļu vakariem Dievainēs (no Apjumībām līdz Mārtiņiem atbilstoši latviskās dzīvesziņas tradīcijām) jāparedz kapsētas pieejamība ārpus tās ierastā darba laika un atļauja rituālās uguns iedegšanai kapsētā.

Normatīvā akta normas raksta nepārprotami skaidras. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 4. panta trešo daļu, nosakot pret ko personai ir jāievēro cieņpilna attieksme. 

-

Lūdzam izvērtēt Latvijas Dievturu sadraudzes jau iepriekš gan Tieslietu ministrijai, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai iesniegto priekšlikumu ar lūgumu papildināt 5.pantu ar jaunu daļu.
Anotācijā attiecīgi norādāms pamatojums "Nav pieļaujams, ka cilvēkam reliģiskās tiesības jāizkaro tādā brīdī kā tuvinieka apbedīšana. Izaicinājums ir jārisina, kad sēru reize vēl nav pienākusi. Kad jāapbedī, tad vairs papildus nav vaļas aizdomāties, ka telpā līdzās ir uzspiesta reliģiskajiem uzskatiem neatbilstoša simbolika."

Koplietojamo ēku, telpu un aprīkojuma noformējumam jābūt neitrālam un universālam — tādam, kas pielāgojams dažādām reliģiskajām tradīcijām (un to simbolikai).

Vēršam uzmanību, ka saturiski esošais pants par reģistru neiederas attiecīgajā nodaļā (ņemot vērā nodaļas nosaukumu). Līdz ar to ierosinām precizēt projektu.

-

Miršanas apliecības uzrādīšana var būt nepieciešama ne tikai, ja miršanas apliecību izsniegusi citas pašvaldības dzimtsarakstu nodaļa, bet arī tad, ja miršanas apliecību izsniegusi tās pašvaldības dzimtsarakstu nodaļa, kurā piešķirta kapavieta, jo ne visiem pašvaldības darbiniekiem, kuri piešķir kapavietu, ir pieeja mirušās personas datiem.
 

-

Ierosinām izvērtēt nepieciešamību izvērtēt vārdu "triju dienu laikā" aizstāšanu ar vārdiem "triju darba dienu laikā", jo, ja pašvaldība brīvdienās nestrādā vai strādā tikai vienu dienu brīvdienās (piemēram, sestdien), tad atliek tikai viena vai divas dienas lēmuma pieņemšanai.

-

Lūdzam izvērtēt iespēju noteikt virsapbedījumiem mazāku apbedījumu dziļumu, nekā to paredz 11. panta trešā daļa.

-

Ierosinām papildināt informāciju, kādā formātā ir jāveido pašvaldības kapsētu apbedījumu reģistrs.

-