Atzinums

Zemkopības ministrija neatbalsta likumprojektu.
Lielākā daļa pienākumu par integritātes un interešu konflikta novēršanas principu noteikšanu un ievērošanas kontroli paredzēta iestādes vadītājam. Likumprojekts faktiski pārnes korupcijas un interešu konflikta risku identificēšanas funkciju no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – KNAB) uz pašām iestādēm. Tas rada situāciju, kurā KNAB uzdevumu izpilde tiek atvieglota uz publiskas personas institūciju administratīvās kapacitātes rēķina.
Samazinoties vienota tiesiska regulējuma esībai attiecībā uz visiem valsts pārvaldē nodarbinātajiem, kā arī specializētās iestādes – KNAB – lomai, tiek apdraudēta vienota pieeja valsts pārvaldes nodarbinātā atbildības izvērtēšanā.
Likumprojektā paredzētās padziļinātās iekšējās kontroles sistēmas izveides dēļ iestādēm būs nepieciešams piesaistīt papildus cilvēkresursus. Likumprojekta izstrādes laikā nav veikts izvērtējums par prasību un izmaksu samērīgumu pret ieguvumiem. Tiesiskā regulējuma maiņas rezultātā paredzēto uzdevumu interešu konflikta novēršanā decentralizācija var radīt būtiski lielāku administratīvo slogu iestādēm salīdzinot ar spēkā esošo uzdevumu sadalījumu starp iestādēm un KNAB. Saskaņā ar Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas īstenotā projekta “Korupcijas novēršanas ietvara stiprināšana Latvijā” pētījuma “Latvijas interešu konfliktu režīma stiprināšana: ceļā uz efektīvu īstenošanu” secinājumiem un ieteikumiem (skat. https://www.knab.gov.lv/lv/interesu-konflikts) paredzēts stiprināt KNAB preventīvo un konsultatīvo lomu interešu konflikta jautājumos. Savukārt izstrādātais likumprojekts paredz pretējo – mazināt KNAB iesaisti minēto jautājumu risināšanā – to uzdodot iestāžu vadītājiem.
Ņemot vērā minēto, Zemkopības ministrija neatbalsta likumprojektu kopumā un aicina veikt tā konceptuālu pārskatīšanu, īpaši izvērtējot institūciju vadītājiem uzliekamo pienākumu samērīgumu, kompetenču sadalījumu starp publiskas personas institūcijām un KNAB.
 

-

Blakus darba ierobežojums šādā tiesību normas redakcijā būtu svītrojams, jo tas faktiski nozīmētu liegt pamatdarba savienošanu ar amatiem, darbiem, kas likumprojektā noteikti kā pieļaujami blakus darbi.
 

-

Ņemot vērā iestādēm jau šobrīd noteikto pienākumu veikt regulāras nodarbināto apmācības vairākās jomās, ierobežoto administratīvo resursu dēļ par samērīgu un lietderīgu nav uzskatāma prasība ne retāk kā reizi gadā organizēt apmācību un zināšanu pārbaudi par institūcijas uzvedības (ētikas) principiem, godprātības, korupcijas un interešu konflikta riskiem un nodarbināto pienākumiem šo risku mazināšanā. Minētās prasības izpildei varētu noteikt trīs gadu periodu.
Tāpat par nesamērīgu uzskatāma prasība ne vēlāk kā mēneša laikā pēc nodarbinātā stāšanās amatā nodrošināt tā apmācību un zināšanu pārbaudi, ņemot vērā šīs prasības izpildes objektīvi kavējošus faktorus, piemēram, mācību kursa nepieejamība šajā laika periodā. 
Ņemot vērā KNAB piekrītošo izglītojošo funkciju interešu konflikta un pretkorupcijas jautājumos, varētu apsvērt mācību kursa un attiecīgu izglītojošu materiālu ievietošanu KNAB tīmekļvietnē, lai minētos jautājumus pēc nepieciešamības varētu apgūt valsts pārvaldes nodarbinātie.

-

Tiesību normā noteiktie pienākumi uzskatāmi par nesamērīgiem, jo to izpilde prasa piesaistīt ievērojamus administratīvos resursus. Tiesību normas mērķis jau varētu tikt sasniegts, nodrošinot likumprojekta 7.panta otrās daļas 1.punkta prasību izpildi.

-

Nepieciešams izvērtēt šīs tiesību normas nepieciešamību, ņemot vērā Trauksmes celšanas likumā jau noteikto iestāžu pienākumu izveidot trauksmes cēlēju ziņojumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību. 

-

Minētās tiesību normas izpilde iestādēm var radīt nesamērīgu slogu, ievērojot praktisko normas piemērošanas gadījumu skaitu praksē. Tādēļ būtu nepieciešams izvērtēt, vai tiesību normā iekļautā jautājuma regulējums nebūtu ietverams likumprojektā vai uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos. Tas arī nodrošinātu vienotu kritēriju attiecināšanu uz vienlīdzīga riska amatiem visās valsts institūcijās.   

-

Ņemot vērā ar amata pienākumu izpildi saistītos riskus, lūdzam speciālo subjektu uzskaitījumu papildināt ar publiskas personas iestādes vadītāja vietnieku un ministra biroja vadītāju. 

-

Likumprojektā ir būtiski atšķirīgs noteiktais pienākumu apjoms 9. pantā minētajiem speciālajiem subjektiem un 14. pantā minētajiem mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju iesniegšanas subjektiem. Ministrija aicina izvērtēt iespēju uz abām iepriekš minētajām subjektu grupām attiecināt vismaz vienādu uz tiem piemērojamo vispārīgo tiesisko regulējumu, nepieciešamības gadījumā nosakot atšķirīgu speciālo ierobežojumu un aizliegumu regulējumu.
 

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā likumprojektā nepieciešams iekļaut normu, kas nosaka, vai pieļaujama dažādu juridiskās atbildības veidu vienlaicīga piemērošana valsts pārvaldes amatpersonai par vienu un to pašu pārkāpumu izdarīšanu.
Nepieciešams precizēt tiesību normu, nosakot subjektu, kas īsteno zaudējumu atlīdzināšanas lietas vešanu (iestāde vai KNAB), kā arī precizējot, vai zaudējumu atlīdzības pienākums attiecas uz speciālajiem subjektiem vai visiem valsts pārvaldē nodarbinātajiem.
 

-

Administratīvās atbildības likuma 14.panta otrās daļas izriet, ka tiesību izmantošanas aizliegums ir papildsods. Šī paša likuma 18.panta pirmajā daļā paredzēts, ka tiesību izmantošanas aizliegums ir ierobežojums, kas personai noteiktu laiku neļauj izmantot noteiktas tiesības, ieņemt noteiktus amatus vai veikt noteikta veida darbību. Pēc tiesību izmantošanas aizlieguma termiņa beigām personai tiesības nav jāiegūst no jauna.
Administratīvās atbildības likuma 273. pantā noteikts, ka sodītajai personai piemēroto tiesību izmantošanas aizliegumu izpilda, neļaujot noteiktu laiku izmantot noteiktas tiesības, ieņemt noteiktus amatus, veikt noteikta veida darbību un izdarot par to attiecīgu ierakstu valsts informācijas sistēmā, kā arī izņem dokumentu, kas apliecina personai piešķirtās tiesības, ja tas ir iespējams.
21.panta otrajā un trešajā daļā ir paredzēta sankcija “valsts pārvaldē nodarbinātā tiesību izmantošanas aizliegumu līdz diviem gadiem vai bez tā”, ceturtajā daļā ir paredzēta sankcija “nosakot tiesību izmantošanas aizliegumu līdz diviem gadiem vai bez tā”, sestajā daļā ir paredzēta sankcija “tiesību izmantošanas aizliegumu līdz diviem gadiem vai bez tā”.
sagatavotājs nav precizējis, kādas tieši tiesības paredzēts aizliegt valsts amatpersonai, piem., ieņemt valsts amatpersonas amatu valsts pārvaldē, aizliegumu pildīt valsts amatpersonas pienākumus, ieņemt vadītāja amatu, ieņemt speciālā subjekta amatu, pildīt valsts pārvaldes uzdevumus. T.i., sankcija nav pietiekami precīza, nepieciešams to konkretizēt. Turklāt 21.panta otrās, trešās, ceturtās un sestās daļas papildsoda  sankcijas nav paredzētas pēc vienota principa (atšķiras formulējums).  

-

Zemnieku un zvejnieku saimniecības joprojām darbojas ārpus Komerclikumā noteikto komersantu loka. Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt likumprojekta pārejas noteikumus ar turpmāk norādīto tiesību normu.

Likumprojektā būtu nepieciešams paredzēt pārejas periodu, līdz kuram par spēkā esošām tiktu atzītas iepriekš izsniegtās amatu savienošanas atļaujas, kā arī paredzēt to, pēc kāda tiesiskā regulējuma izskatīt tos amatu savienošanas iesniegumus, kas iesniegti mazāk kā mēnesi pirms likumprojekta spēkā stāšanās.

 

“Ar terminu “individuālais komersants” šajā likumā tiek saprasts arī individuālais uzņēmums likuma "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību" izpratnē.”

Atbilstoši izteiktajam iebildumam pie likumprojekta 7.panta trešās daļas 6.punkta kritērijus attiecīga lēmuma pieņemšanai par atdzišanas perioda termiņa saīsināšanu būtu jānosaka vispārējā tiesiskā regulējuma līmenī. Turklāt nepieciešams izvērtēt, vai šajā tiesību normā nav jāskaidro vai jāsniedz atsauce uz attiecīgu precizējošu tiesību normu par to, kas atsevišķiem amatiem uzskatāma par augstāku amatpersonu (tiesību normā - publiskas personas institūcijas vadītājs).  Nav skaidrs, kas var lemt par atdzišanas perioda termiņa samazinājumu pašam publiskas personas institūcijas vadītājam, kā arī citām ārpus tiešas pakļautības esošām amatpersonām, piemēram, Valsts prezidentam. Vienlaikus izvērtējams jautājums, vai šeit atbilstoši anotācijā norādītajam nav jānorāda amatpersonu loks, kurām nav pieļaujams samazināt atdzišanas periodu. 

-