Atzinums

Atbilstoši Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2014. gada 23. oktobra sanāksmes protokola Nr. 2 1.§ 2. punktam konsultatīvās padomes nolikumā neiekļauj detalizētu informāciju par padomes darba organizēšanu, termiņiem un amatpersonu pienākumiem – par to padomes locekļi savstarpēji vienojas ar ierakstu padomes sēdes protokolā. Minētais nodrošinātu, ka nebūtu jāvirza grozījumi Ministru kabineta noteikumos katru reizi, kad ir nepieciešami grozījumi, kas saistīti ar padomes darba organizācijas jautājumiem, jo šādus grozījumus varētu veikt iekšējā normatīvajā aktā (padomes reglamentā) vai padomes protokollēmumā. Minētais ietaupītu gan resursus, gan  patērēto laiku grozījumu skaņošanai un apstiprināšanai Ministru kabinetā. Līdz ar to lūdzam pārskatīt noteikumu projektu un attiecīgi veikt precizējumus.

-

Lūdzam precizēt projekta II nodaļu atbilstoši Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2014. gada 23. oktobra sanāksmes protokola Nr. 2 1.§ 1.punktam, kas paredz, ka konsultatīvās  padomes nolikumā nosaka arī uzdevumus.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši projekta 20.punktā ietvertajam regulējumam, personas datu apstrāde video un audio ierakstā tiek veikta, ja padomes sēde notiek attālināti tiešsaistes platformā, savukārt, no kā secināms, ja padomes sēde notiek klātienē, sēdes gaita tiek protokolēta, papildus neveicot personas datu apstrādi video un audio ieraksta veidā. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt 20.punktā ietvertā regulējuma samērīgumu, pamatojot nepieciešamību padomes sēdēs, kas notiek attālināti tiešsaistes platformā, veikt papildu personas datu apstrādes darbības, salīdzinoši ar sēdēm, kas notiks klātienē.
 

-

Tiesības uz personas datu aizsardzību ir nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk – Harta) 8. pantā, tā pirmajā daļā paredzot ikvienas personas tiesības uz savu personas datu aizsardzību. Konkretizējot Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 96. pantā ietvertās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, Satversmes tiesa ir norādījusi, ka šīs tiesības aptver dažādus aspektus. [..] Tās arī aizsargā indivīda fizisko un garīgo integritāti, godu un cieņu, identitāti un personas datus.(sk. Satversmes tiesas 2016. gada 16. jūnija sprieduma lietā Nr. 2015-18-01 10. punktu).
Lai izvērtētu pamattiesību ierobežojuma konstitucionalitāti, jānoskaidro, vai tas ir noteikts ar likumu, vai tam ir leģitīms mērķis un vai tas atbilst samērīguma principam (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 11. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2005-24-01 secinājumu daļas 8. punktu). Vārds “likums” aptver ne tikai Latvijas Republikas Saeimas pieņemtus likumus, bet arī citus vispārsaistošus (ārējus) normatīvos aktus, ja vien tie izdoti, pamatojoties uz likumu, publicēti normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, ir pietiekami skaidri formulēti, lai adresāts varētu izprast savas tiesības un pienākumus, kā arī atbilst demokrātiskas tiesiskas valsts principiem (sk.Satversmes tiesas 2002.gada 20.maija sprieduma lietā Nr.2002-01-03 secinājumu daļa un 2016.gada 2.marta sprieduma lietā Nr.2015-11-03 20.punktu). Atbilstoši Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 1. punktam Ministru kabinets var izdot ārējus normatīvos aktus, ja likums Ministru kabinetu tam īpaši pilnvarojis. Pilnvarojumā norāda tā galvenos satura virzienus. Savukārt Satversmes tiesa ir norādījusi, ka tiesību normai, ar kuru likumdevējs pilnvaro Ministru kabinetu noregulēt Satversmē noteikto personas pamattiesību īstenošanas kārtību vai ierobežojumus šo tiesību īstenošanai, ir jābūt skaidrai un precīzai. Nav pieļaujama personas pamattiesību ierobežošana, atsaucoties uz neskaidru vai pārprotamu likumdevēja pilnvarojumu (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 21. novembra sprieduma lietā Nr. 2005-03-0306 10. punktu).
Projekta ietvaros tiek plānots veikt padomes locekļu un citu sēdes dalībnieku attēla, balss, surdotulkojuma un sēdes laikā paustās informācijas apstrādi video un audio ieraksta veidā, pēc tam to publicējot Labklājības ministrijas oficiālajā tīmekļa vietnē sabiedrības informēšanas nolūkā. Minētās darbības saprotamas kā padomes locekļu tiesību ierobežojums uz personas datu aizsardzību. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt vai likumdevēja pilnvarojumā ir iekļauts deleģējums Ministru kabinetam noteikt personas pamattiesību īstenošanas kārtību un ierobežojumus šo tiesību īstenošanai.

-

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa Regulas (ES) 2016/679 Par fizisku personu datu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula)5. panta 1. punkta "e" apakšpunktā ietvertajam glabāšanas ierobežojuma principam, personas datus glabā tikai tik ilgi, kamēr tie ir nepieciešami nolūkiem, kuros to apstrādā. Papildus norādāms, ka Datu regulā nav noteikti konkrēti termiņi datu glabāšanai, tomēr šie termiņi ir saistīti ar pārziņa datu apstrādes nolūkiem un to sasniegšanai nepieciešamo datu apjomu. Vēršam uzmanību, lai gan projekta anotācijā ir norādīts iespējamais pamatojums padomes sēdes videoierakstu ar audioierakstu glabāšanai, tomēr pašā projektā nav noteikts skaidrs personas datu glabāšanas termiņš. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projektu kopumā, skaidri nosakot projekta ietvaros apstrādājamo personas datu glabāšanas termiņu, attiecīgi papildinot anotāciju ar skaidrojumu, kas to pamatotu.

-

Iepazīstoties ar projekta 21.punktā ietverto regulējumu, pirmsšķietami tas nešķiet samērīgs, proti, ja persona nevēlas, lai padomes sēdes laikā tiktu veikta tās attēla, balss, surdotulkojuma un sēdes laikā paustās informācijas apstrāde video un audio ieraksta veidā (tiek veikta personas datu apstrāde), tai tiek liegta iespēja piedalīties padomes sēdē. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt 20.punktā ietvertā regulējuma samērīgumu kopsakarā ar 21.punktu, nepieciešamības gadījumā precizējot projektu kopumā.
 

-

Lūdzam precizēt anotāciju, jo projektam ir ietekme uz padomes sastāvā esošajām institūcijām (projekta 5. un 6.punktā minētām valsts iestādēm).

-

Ja spēkā esošā tiesību akta atzīšana par spēku zaudējušu ir paredzēta izstrādātajā tiesību akta projektā, to norāda nevis šajā apakšpunktā, bet anotācijas 1.sadaļā. Ierosinām precizēt anotāciju.

-