Atzinums

Lūdzam saglabāt vienotas atlīdzības noteikšanas principus attiecībā par amatiem, kas noteikti likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 6. panta ceturtās daļas 2. punktā, proti – pedagoga, zinātnieka, ārsta, veterinārārsta, profesionāla sportista vai radošo darbu veikšanai.
Īpaši būtiski tas ir veselības jomas kapitālsabiedrībām,  kurās  valdes sastāvs nav pilnvērtīgs bez pārstāvja ar medicīnas kompetenci. Šādu profesionāļu klātbūtne valdē (ar medicīnas izglītību un pieredzi) nodrošina stratēģiski svarīgu lēmumu pieņemšanu, ņemot vērā izpratni par nozari, vienlaikus veicinot ārstniecības procesa, pacientu drošības un veselības aprūpes kvalitātes attīstību.
Tajā pašā laikā ārstiem, kuri ieņem amatus valdes sastāvā, ir būtiski saglabāt ārsta sertifikātu, ko saskaņā ar normatīvajiem aktiem iespējams uzturēt praktizējot ārsta profesijā. Tādējādi amatu savienošana nav tikai personīga izvēle, bet nepieciešama, lai nodrošinātu profesionālās kvalifikācijas saglabāšanu. Nereti kapitālsabiedrības valdē darbojas valdes loceklis, kurš ir ārstniecības persona konkrētajā kapitālsabiedrībā vai arī līdz valdes locekļa amatam vadījis kādu no šīs kapitālsabiedrības struktūrvienībām. 
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam saglabāt iespēju veselības aprūpes nozares profesionāļiem savienot valsts kapitālsabiedrības valdes locekļa amatu ar darba pienākumu veikšanu, kas saistīti ar ārstniecību, ievērojot jau pastāvošos interešu konflikta novēršanas noteikumus, un par to saņemot mēneša atlīdzību vienotās atlīdzības ietvarā. 
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka šobrīd SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” valdes loceklis, kā arī VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” valdes locekļi savieno valdes locekļa pienākumus ar ārsta darbu minētajās kapitālsabiedrībās.
 

-

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” ir Latvijas lielākā slimnīca, un viens no valstī lielākajiem uzņēmumiem,  kura neto apgrozījums sasniedz 260 997 739 eiro, bilances kopsumma – 244 829 007 eiro, un darbinieku skaits – 5079. Šādi rādītāji uzliek ārkārtīgi augstu pārvaldības atbildību. Tik lielas organizācijas efektīva vadība ar trīs valdes locekļiem rada potenciālus riskus stratēģiskajā vadībā, operacionālajā izpildē un kvalitātes nodrošināšanā.
Turklāt šādas kapitālsabiedrības ne tikai sniedz medicīniskos pakalpojumus, bet vienlaikus īsteno arī izglītības un zinātnes funkcijas, nodrošina nepārtrauktu neatliekamās palīdzības pieejamību, īsteno Eiropas Savienības un valsts finansētus infrastruktūras projektus, kā arī funkcionē kā kritiskās infrastruktūras objekti. Šo uzdevumu dažādība un intensitāte prasa specializētus kompetenču virzienus valdē, proti, finanses, ārstniecība, cilvēkresursi, pārmaiņu vadība, lielie infrastruktūras projekti, ko objektīvi ne vienmēr ir iespējams nodrošināt trīs valdes locekļu sastāvā. 
Lai arī noteikumu projektā paredzēti pieci padomes locekļi (maksimālais skaits), jāņem vērā, ka padome darbojas nepilna laika režīmā un tās locekļi bieži vien pilda arī citus pienākumus, tostarp amatus citās institūcijās. Tādējādi ne vienmēr ir iespējams nodrošināt padziļinātu ikdienas stratēģisko uzraudzību, kas būtu līdzsvarota ar pienācīgu izpildinstitūcijas kapacitāti.
 Nepietiekams valdes locekļu skaits būtiski apgrūtina arī risku pārvaldību, krīzes vadību un operatīvu lēmumu pieņemšanu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam pārskatīt valdes locekļu skaita noteikšanu nevis pēc formālas klasifikācijas, bet balstoties uz kapitālsabiedrības faktisko apjomu, funkciju sarežģītību un ietekmi uz sabiedrību, it īpaši veselības aprūpes nozarē.
 Veselības ministrija aicina Valsts kanceleju minēto noteikumu izstrādes (šobrīd – saskaņošanas) procesā iesaistīt nozares profesionāļus no pašām kapitālsabiedrībām, kuri visprecīzāk spēs atspoguļot veselības nozares kapitālsabiedrību strukturālo sarežģītību un pamatot nepieciešamību lielajās kapitālsabiedrībās nodrošināt vismaz četru valdes locekļu sastāvu, kā arī lūdzam izvērtēt iespēju samazināt padomes locekļu skaitu.
Valsts kanceleja vērš uzmanību Ministru kabineta lēmuma projektam par kapitālsabiedrības reorganizāciju par tiešās pārvaldes iestādi (25-TA-817). Veselības ministrijas ieskatā SIA "Latvijas Vēstnesis" nav salīdzināms ne darbības, ne apjoma, ne radītāju kategorijā ar veselības jomas kapitālsabiedrībām. 
Attiecībā par Valsts kancelejas norādi, ka "apskatot privātu īpašnieku uzņēmumus, nav novērojama prakse visu darbības jomu vadītāju iekļaušanai valdes sastāvā", vēršam uzmanību, ka, piemēram, klīniskās universitātes slimnīcas īpaši izceļas ar intensīvu darbību – tās ikdienā apkalpo lielu pacientu skaitu, nodrošina būtiskus neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus augstas noslodzes apstākļos, vienlaikus nodrošinot izglītību, zinātni un pētniecību. Ņemot vērā šo kapitālsabiedrību darbības mērogu un sarežģītību, tās nav tieši salīdzināmas ar līdzīga lieluma privātā sektora uzņēmumiem vai citiem veselības aprūpes nozares dalībniekiem.
 

-

Atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 5. pantam liela sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura bilances datumā pārsniedz vismaz divas no trim šādu kritēriju robežvērtībām: 1) bilances kopsumma — 25 000 000 euro; 2) neto apgrozījums — 50 000 000 euro; 3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250.
Vēršam uzmanību, ka, piemēram - SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" (turpmāk - RAKUS), kas ir publiskas personas atkarīga nekomerciāla kapitālsabiedrība, ir viens no valstī lielākajiem uzņēmumiem (neto apgrozījums sasniedz 261 milj.eiro, bilances kopsumma – 245 milj. eiro, un darbinieku skaits – 5079). Tādējādi RAKUS kā liela kapitālsabiedrība vairāk kā piecas reizes pārsniedz lielas kapitālsabiedrības neto apgrozījuma robežvērtību, gandrīz 10 reizes pārsniedz bilances robežvērtību un vairāk kā 20 reizes pārsniedz darbinieku skaita robežvērtību. Lielas kapitālsabiedrības robežvērtības pārsniedz arī VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" (bilances robežvērtību 11,1 reizes, neto apgrozījuma robežvērtību 4 reizes, darbinieku skaita robežvērtību 13,5 reizes) un VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" (bilances robežvērtību 5 reizes, neto apgrozījuma robežvērtību 1,7 reizes, darbinieku skaita robežvērtību 8,2 reizes).
Klīniskās universitātes slimnīcas īpaši izceļas ar intensīvu darbību – tās ikdienā apkalpo lielu pacientu skaitu, nodrošina būtiskus neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus augstas noslodzes apstākļos, kā arī nodrošina izglītību, pētniecību un zinātni.
Ņemot vērā šo kapitālsabiedrību darbības mērogu un sarežģītību, tās nav tieši salīdzināmas ar līdzīga lieluma privātā sektora uzņēmumiem vai citiem veselības aprūpes nozares dalībniekiem.
Izvērtējot šo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzību, ir būtiski ņemt vērā šādus aspektus:
- funkciju apjomu un sabiedrisko nozīmīgumu, tostarp kritiskās infrastruktūras nodrošināšanu;
- darba intensitāti, piemēram, ārstēto pacientu skaitu gada griezumā, neatliekamās palīdzības apjomu un realizēto infrastruktūras projektu īstenošanu.
Veselības jomas kapitālsabiedrību vadībai jābūt profesionāli kompetentai, lai nodrošinātu augstu pārvaldības kvalitāti, efektīvu resursu izmantošanu un ilgtspējīgu attīstību.
Veselības ministrijas ieskatā nav  korekti  publiskas personas atkarīgas nekomerciālas kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja mēneša atlīdzības maksimālā apmēra noteikšanai (tostarp, prēmijai) piemērojamo koeficientu noteikt atšķirīgu (zemāku) salīdzinot ar publiskas personas atkarīgām komerciālām kapitālsabiedrībām. Minētais rada situāciju, ka nekomerciāla kapitālsabiedrība (VM kapitālsabiedrības) savā veidā tiek padarīta par mazāk vērtīgu, neskatoties uz tās īpaši lielajiem  mērogiem un darbības nozīmīgumu. 
Šāds atlīdzības koeficienta sadalījums ir nevienlīdzīgs un negodīgs arī tādēļ, ka augstāks mēneša atlīdzības koeficients tiek piemērots tām publiskas personas atkarīgām komerciālām kapitālsabiedrībām, kuru rādītāji tikai nedaudz pārsniedz lielas kapitālsabiedrības statusa noteikšanai paredzētās robežvērtības.
Vienlaikus atšķirīga koeficienta noteikšanā netiek ņemta vērā nozare, kurā darbojas attiecīgā kapitālsabiedrība. Lai arī veselības jomas kapitālsabiedrībās lielāko apgrozījuma daļu veido valsts budžeta līdzekļi, tajā pašā laikā tā ir nozare, kuras kapitālsabiedrību vadītājiem  jāatbilst augstas profesionalitātes un kvalifikācijas prasībām, kas neapšaubāmi  ir saistīts ar  augstu un konkurētspējīgu atalgojuma līmeni.
Veselības ministrija aicina Valsts kanceleju šo noteikumu izstrādes (šobrīd – saskaņošanas) procesā iesaistīt nozares profesionāļus no pašām kapitālsabiedrībām, kuri visprecīzāk spēs atspoguļot veselības nozares kapitālsabiedrību strukturālo sarežģītību un pamatot nepieciešamību šo kapitālsabiedrību valdēs piesaistīt augsti kvalificētus profesionāļus, tiem nodrošinot konkurētspējīgu atlīdzību.
Veselības ministrija lūdz nepiemērot atšķirīgu atlīdzības aprēķina koeficientu publiskas personas atkarīgām komerciālām un  nekomerciālām kapitālsabiedrībām. 
 

-