Atzinums

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Regulators) iepazinās ar Satiksmes ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (25-TA-2406) (turpmāk – likumprojekts) un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju) un iebilst pret Regulatora noteikšanu kā centrālo iestādi Direktīvas (ES) 2023/1544 prasību īstenošanā un ar to saistīto pienākumu un tiesību piešķiršanu, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem:
1) saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” Regulatora uzdevums ir regulēt sabiedrisko pakalpojumu (enerģētikas, elektronisko sakaru, pasta, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas, depozīta iepakojuma apsaimniekošanas un ūdenssaimniecības nozarēs) sniegšanu, nodrošinot konkurenci, lietotāju interešu aizstāvību un pakalpojumu pieejamību. Savukārt Direktīva (ES) 2023/1544 aptver plašāku subjektu loku, proti, tā skar ne tikai tādus komersantus, kuri ir ieguvuši elektronisko sakaru komersanta statusu (ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji), bet arī tādus komersantus, kuri nav saistīti ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, – domēnu vārdu reģistrācijas pakalpojumu sniedzēji, interneta protokola adrešu numerācijas piešķiršanas pakalpojumu sniedzēji un informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji. Minēto pakalpojumu sniedzēju uzraudzība ir citu iestāžu kompetencē;
2) Direktīvas (ES) 2023/1544 mērķis ir uzlabot dalībvalstu tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību krimināllietās, atvieglojot elektronisko pierādījumu iegūšanu un nosakot ar to saistītus pienākumus pakalpojumu sniedzējiem, tostarp pienākumu izraudzīties komersantu vai iecelt juridisko pārstāvi, lai saņemtu, ievērotu un izpildītu dalībvalstu kompetento iestāžu izdotus lēmumus un rīkojumus ar mērķi iegūt elektroniskus pierādījumus kriminālprocesā. Līdz ar to Direktīvas (ES) 2023/1544 regulējums ir vērsts uz informācijas iegūšanu kriminālprocesa vajadzībām, nevis uz sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu;
3) atbilstoši likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajam Regulatoram ir jānodrošina institucionālā, funkcionālā, finanšu un lēmumu pieņemšanas neatkarība, kā arī jādarbojas tikai savas kompetences ietvaros sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jomā. Attiecīgi Regulatora darbību finansē no ieņēmumiem, kas gūti, iekasējot valsts nodevu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu, un šo nodevu maksā visi regulējamo nozaru sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji. Ņemot vērā, ka Direktīvā (ES) 2023/1544 ietvertie centrālās iestādes pienākumi neattiecas uz sabiedrisko pakalpojumu regulējumu, tie nevar tikt finansēti no sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju maksātās valsts nodevas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu. Proti, nodevas maksājumu izmantošana tādu funkciju veikšanai, kas kalpo pierādījumu vākšanas kriminālprocesā efektivitātes uzlabošanai, nevis sabiedrisko pakalpojumu regulēšanai, var tikt uzskatīta par nodevas maksātāju līdzekļu neatbilstošu izlietojumu un radīt tiesiskos riskus.

-

Anotācijā nav ietverts vērtējums par to, kāpēc, ievērojot Direktīvas (ES) 2023/1544 mērķi, Regulatora darbību reglamentējošos normatīvos aktus, kā arī faktu, ka Tieslietu ministrija un Ģenerālprokuratūra jau piedalās Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā krimināllietās, Regulators ir nosakāms par centrālo iestādi Direktīvas (ES) 2023/1544 prasību īstenošanai. Proti, ņemot vērā gan nacionālo regulējumu, gan Eiropas Savienības regulējumu attiecībā uz elektronisko pierādījumu vākšanu kriminālprocesā (tai skaitā Regulu ES (2023/1543)), anotācijā nav vērtēts, kura ir piemērotākā iestāde pakalpojumu sniedzēju – elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju, domēnu vārdu reģistrācijas pakalpojumu sniedzēju, interneta protokola adrešu numerācijas piešķiršanas pakalpojumu sniedzēju un informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēju – pienākuma informēt centrālo iestādi par izraudzīto iedibinājumu izraudzīšanos un juridisko pārstāvju iecelšanu uzraudzībai.
Ievērojot to, ka Direktīvas (ES) 2023/1544 prasības ir vērstas uz dalībvalstu kompetento iestāžu spēju nodrošināt efektīvu starptautisko sadarbību un pierādījumu iegūšanu kriminālprocesā, uzskatām, ka šo uzdevumu izpilde būtu uzticama Tieslietu ministrijai vai tiesībaizsardzības iestādei, vai arī citai iestādei, kuras kompetencē ir starptautiskā sadarbība krimināllietās.

-