Atzinums

Tiesības uz personas datu aizsardzību ir nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk – Harta) 8. pantā, tā pirmajā daļā paredzot ikvienas personas tiesības uz savu personas datu aizsardzību. Konkretizējot Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 96.pantā ietvertās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, Satversmes tiesa ir norādījusi, ka šīs tiesības aptver dažādus aspektus. [..] Tās arī aizsargā indivīda fizisko un garīgo integritāti, godu un cieņu, identitāti un personas datus.(sk. Satversmes tiesas 2016. gada 16. jūnija sprieduma lietā Nr. 2015-18-01 10. punktu).
Lai izvērtētu pamattiesību ierobežojuma konstitucionalitāti, jānoskaidro, vai tas ir noteikts ar likumu, vai tam ir leģitīms mērķis un vai tas atbilst samērīguma principam (sk.Satversmes tiesas 2006. gada 11. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2005-24-01 secinājumu daļas 8.punktu). Vārds “likums” aptver ne tikai Latvijas Republikas Saeimas pieņemtus likumus, bet arī citus vispārsaistošus (ārējus) normatīvos aktus, ja vien tie izdoti, pamatojoties uz likumu, publicēti normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, ir pietiekami skaidri formulēti, lai adresāts varētu izprast savas tiesības un pienākumus, kā arī atbilst demokrātiskas tiesiskas valsts principiem (sk.Satversmes tiesas 2002.gada 20.maija sprieduma lietā Nr.2002-01-03 secinājumu daļa un 2016.gada 2.marta sprieduma lietā Nr.2015-11-03 20.punktu). Atbilstoši Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 1. punktam Ministru kabinets var izdot ārējus normatīvos aktus - noteikumus, ja likums Ministru kabinetu tam īpaši pilnvarojis. Pilnvarojumā norāda tā galvenos satura virzienus. Savukārt Satversmes tiesa ir norādījusi, ka tiesību normai, ar kuru likumdevējs pilnvaro Ministru kabinetu noregulēt Satversmē noteikto personas pamattiesību īstenošanas kārtību vai ierobežojumus šo tiesību īstenošanai, ir jābūt skaidrai un precīzai. Nav pieļaujama personas pamattiesību ierobežošana, atsaucoties uz neskaidru vai pārprotamu likumdevēja pilnvarojumu (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 21. novembra sprieduma lietā Nr. 2005-03-0306 10. punktu).
Iepazīstoties ar Ārstniecības likuma 9.panta trešajā daļā ietverto deleģējumu Ministru kabinetam, secināms, ka tas neparedz Ministru kabinetam noteikt pamattiesību ierobežojumu uz personas datu aizsardzību, proti, pirmās palīdzības sniegšanas apmācību pārvaldības informācijas sistēmas ietvaros apstrādājamos personas datus, personas datu apstrādes kārtību, personas datu saņēmējus. Paskaidrojam, ka, ņemot vērā, ka jebkura personas datu apstrāde ir uzskatāma par pamattiesību ierobežojumu, tā pamatā ir nosakāma ar Latvijas Republikas Saeimas pieņemtu likumu. Likumā būtu nosakāms vismaz personas datu apstrādes nolūks, tiesiskais pamats, apstrādājamo personas datu kategorijas, vienības, kurām personas dati var tikt izpausti, un mērķi, kādiem tie var tikt izpausti, paredzot Ministru kabinetam tiesības noteikt konkrētus apstrādājamos personas datus šo kategoriju ietvaros. Līdz ar to, lai izvairītos no situācijas, kad Ministru kabinets bez attiecīga likumdevēja pilnvarojuma daļēji pats nosaka sev pamattiesību ierobežošanas robežas, projekta turpmāka virzība attiecībā uz pirmās palīdzības sniegšanas apmācību pārvaldības informācijas sistēmā apstrādājamajiem personas datiem pieļaujama tikai pēc atbilstoša tiesiskā regulējuma Ārstniecības likumā.

-

Aicinām anotācijas 8.1.13. apakšpunktā, sniegt skaidru un saprotamu informāciju par projektā paredzēto personu datu apstrādi, norādot tiesisko pamatojumu personu datu apstrādei (tostarp arī spēkā esošu ārējo normatīvo aktu (-us) un tā normu (-as), no kā ir izsecināma nepieciešamība apstrādāt personu datus projektā paredzētajā veidā), kā arī sniedzot īsu un kodolīgu skaidrojumu par paredzēto personu datu apstrādi – kādu datu subjektu un kādu kategoriju datus paredz apstrādāt projekts, kādos konkrētos nolūkos, papildus norādot arī – kāds ir pamatojums glabāšanas termiņam, kā arī informāciju par to, vai dati tiks nodoti citām institūcijām un kādā nolūkā.
 

-