Atzinums

Sagatavoti grozījumi Civilprocesa likumā 594.pantā ar ietverto deleģējumu attiecībā uz summu, no kuras nevar veikt piedziņu parādniekam un kā priekšlikumus iesniedza Saeimas Juridiskajā komisijā likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr.26/Lp14) otrajam lasījumam . Atbildīgā komisija atzina, ka priekšlikumi ir konceptuāli un prasa plašāku diskusiju. Saeimas Juridiskā komisija, pirms tālākām diskusijām par šo ieceri, aicināja TM apzināt nozares pārstāvju viedokļus. Ņemot vērā minēto, kā arī lai nekavētu konkrētā likumprojekta tālāku virzību, TM iesniegtos priekšlikumus 2023.gada 9.februārī atsauca. Par grozījumiem joprojām turpinās konsultācijas un tiek precizētas redakcijas. Grozījumus iecerēts virzīt atsevišķā likumprojektā kā Juridiskās komisijas projektu. Šobrīd grozījumi ir izstrādāti un saskaņoti ar iesaistītajām institūcijām.
Papildus tam konsultāciju rezultātā ir veiktas atsevišķas izmaiņas iepriekš Saeimas Juridiskajā komisijā iesniegtajās redakcijās. Atbilstoši šobrīd plānotajam modelim iecerēts noteikt, ka no parādniekam izmaksājamās darba algas (neto) daļas, kas līdzvērtīga Ministru kabineta noteiktajam minimālās mēneša darba algas apmēram (tai skaitā darba algas, kas nepārsniedz Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu), parāda dzēšanai vispārējā gadījumā ietur 10%, bet no atlikušās darba algas daļas atbilstoši piedzenamā parāda veidam attiecīgi 30%, 40% vai 50%. 
 

Tika sagatavoti grozījumi Civilprocesa likumā 594.pantā ar ietverto deleģējumu attiecībā uz summu, no kuras nevar veikt piedziņu parādniekam un kā priekšlikumus iesniedza Saeimas Juridiskajā komisijā likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr.26/Lp14) otrajam lasījumam . Atbildīgā komisija atzina, ka priekšlikumi ir konceptuāli un prasa plašāku diskusiju. Saeimas Juridiskā komisija, pirms tālākām diskusijām par šo ieceri, aicināja TM apzināt nozares pārstāvju viedokļus. Ņemot vērā minēto, kā arī lai nekavētu konkrētā likumprojekta tālāku virzību, TM iesniegtos priekšlikumus 2023.gada 9.februārī atsauca.
Izpidot doto uzdevumu, Tieslietu ministrija organizēja  konsultācijas un izstrādātie grozījumi ir iesniegti Saeimas Juridiskajā komisijā. Saeimas Juridiskā komisija 2023.gada 13.septembra sēdē konceptuali atbalstīta piedāvāto risinājumu, bet vēl tiks organizēta sēde, lai apspriestu piedāvātās redakcijas. Konsultāciju rezultātā ir veiktas atsevišķas izmaiņas. Atbilstoši šobrīd plānotajam modelim iecerēts noteikt, ka no parādniekam izmaksājamās darba algas (neto) daļas, kas  nepārsniedz Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu parāda dzēšanai vispārējā gadījumā ietur 10%, bet no darba samaksas, kas pārsniedz minimālo mēneša darba algu atbilstoši piedzenamā parāda veidam attiecīgi ietur 30%, 40% vai 75%. 
 

Informatīvā ziņojuma tekstā ir norādīts, ka "lai mazinātu riskus neuzskaitītas, nelikumīgi vai noziedzīgi iegūtas skaidras naudas pārvietošanai pāri robežai un uzlabotu skaidras naudas kontroles iespējas gan uz ES ārējās robežas, gan uz valsts iekšējās robežas, sadarbībā ar TM tika izvērtēts tiesiskais regulējums par naudas aizturēšanu, neuzsākot administratīvo procesu vai kriminālprocesu, par skaidras naudas līdz 10 000 euro deklarēšanu, apzināta esošā situācija un piemērojamā prakse citās ES dalībvalstīs attiecībā uz administratīvo sodu piemērošanu un kriminālatbildību par skaidras naudas nedeklarēšanu, kā arī par ieviesto skaidras naudas kontroles mehānismu uz ES iekšējās robežas."

Ievērojot, ka minētais attiecas uz administratīvā pārkāpuma procesu, nevis "administratīvo procesu", lūdzam vārdus "neuzsākot administratīvo procesu" aizstāt ar vārdiem "neuzsākot administratīvā pārkāpuma procesu".

-

Informatīvā ziņojuma tekstā ir norādīts, ka "Saeimā 2023.gada 12.janvārī pieņemts likumprojekts "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā" (21-TA-976), kas  skar dzīvnieku īpašnieku atbildību, mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas un pavairošanas prasības, kā arī iestāžu kompetenci administratīvā pārkāpuma procesā. Tādējādi radīti legāli priekšnoteikumi un ietvars, lai turpmāk būtiski novērstu nekontrolētu dzīvnieku pavairošanu un atsavināšanu Latvijas teritorijā un panāktu dzīvnieku izsekojamību, vienlaikus aizsargājot potenciālos dzīvnieku pircējus un valstī mazinot ēnu ekonomiku dzīvnieku tirdzniecības jomā. Vienlaikus normatīvais regulējums nodrošinās operatīvi uzsāktu administratīvā pārkāpuma procesu, savācot pierādījumus, pieņemot liecības, tādējādi uzlabojot administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanu. Tas savukārt sekmēs klaiņojošo un patversmēs nonākušo dzīvnieku skaita samazināšanos nākotnē, kā arī ievērojami uzlabos mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību."

Vēršam uzmanību, ka minētais likumprojekts Latvijas Republikas Saeimā vēl nav pieņemts galīgajā lasījumā, bet tikai 1. lasījumā 2023. gada 25.maijā. Attiecīgi lūdzam precizēt minēto informāciju, kā arī pārbaudīt likumprojekta esošā satura atbilstību informatīvajā ziņojumā norādītajam saturam.

 

-

Informatīvā ziņojuma tekstā ir norādīts, ka "praksē jāturpina principa “Konsultē vispirms” piemērošana nodokļu saistību izpildes veicināšanas pasākumos. Savukārt, ja tiek konstatēts pārkāpums, bet maksātājs nesadarbojas, jau uzsākta kontroles (pārbaudes) pasākuma rezultātā jāierosina administratīvā pārkāpuma process un jāpiemēro sods (arī tad, ja pēc pārkāpuma konstatēšanas ir veiktas darbības tā novēršanai) vai jāprecizē nodokļu apmērs, ja nav izpildītas saistības. Konsekventas pieejas īstenošanas rezultātā VID turpinātu nodrošināt, ka piemērojamie sodi ir audzinoši un atturoši."

Vēršam uzmanību, ka  administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas pamati izriet no Administratīvās atbildības likuma un iespējama administratīvā pārkāpuma esamības, nevis tā, vai persona ir, vai nav sadarbojusies administratīvā procesā ietvaros veiktās pārbaudes laikā. Attiecīgi, lūdzam precizēt minēto apgalvojumu, lai tas nenonāktu pretrunā administratīvās atbildības pamatiem un administratīvo pārkāpumu tiesību jēgai.

 

-