Projekta ID
25-TA-140Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
03.03.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Pirms administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas ir nepieciešams izvērtēt, vai ir pietiekams pamatojums administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanai.
Informatīvā ziņojuma par deklarēto ziņu anulēšanas procedūras vienkāršošanu (turpmāk - informatīvais ziņojums) 4. un 5. lapā ir minēts, ka "...gadījumā, ja anulēšanas iemesls ir bijis, ka, deklarējot dzīvesvietu, persona ir sniegusi nepatiesas ziņas, tad tai šajā e-pakalpojumā tiek paziņots, ka deklarēt dzīvesvietas adresi var, tikai vēršoties pašvaldībā, un pakalpojums tiek pārtraukts. Šāda uzraudzības mehānisma izveide ir saistīta ar to, ka persona, deklarējot savu dzīvesvietu un tās ietvaros sniedzot nepatiesas ziņas, ir ietekmējusi savu reputāciju, līdz ar to dzīvesvietas deklarēšanas iestāde turpmāk attiecīgu laika posmu individuāli veiks pārbaudi par turpmākā Dzīvesvietas deklarēšanas likumā 6. pantā noteiktā izpildi un arī izvērtējumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu saistībā par nepatiesas informācijas sniegšanu iestādei, gan arī ar prevencijas veicināšanu, lai atturētu personas no nepatiesu ziņu sniegšanas, deklarējot savu dzīvesvietu...".
Lemjot par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu, amatpersonai ir jāizvērtē, vai tā ir kompetenta šo lēmumu pieņemt. Ja amatpersona ir kompetenta lemt par procesa uzsākšanu, tai ir jāizvērtē procesa uzsākšanas pieļaujamība un lietderība. Amatpersonai vispirms ir jāizvērtē, vai nepastāv procesu nepieļaujošie apstākļi, ko nosaka Administratīvās atbildības likuma 119. pants. Ja amatpersona konstatē, ka pastāv kaut viens no likumā minētajiem apstākļiem, tā procesu neuzsāk. Lemjot par procesa uzsākšanu, amatpersonai ir jāņem vērā, ka administratīvā pārkāpuma procesam nepiemīt obligātuma princips. Tas nozīmē, ka ne visos gadījumos, pat ja administratīvais pārkāpums ir noticis, process ir jāuzsāk. Amatpersonai ir jāizvērtē, vai notikušais pārkāpums nav maznozīmīgs, proti, tāds, kas konkrētajos apstākļos nav radījis tādu apdraudējumu tiesiski aizsargātajām interesēm, lai par to piemērotu sodu. Tāpat amatpersonai ir jāizvērtē procesa uzsākšanas un veikšanas lietderīgums. Tāpat amatpersonai ir jāizvērtē, vai nepastāv apstākļi, kas izslēdz administratīvo atbildību. Šie apstākļi ir jānošķir no apstākļiem, uz kuru pamata personu var atbrīvot no administratīvās atbildības. Administratīvo atbildību izslēdzošie apstākļi (Administratīvās atbildības likuma 10. pants) nepieļauj administratīvā pārkāpuma procesu. Savukārt regulējums par personas atbrīvošanu no administratīvās atbildības (Administratīvās atbildības likuma 11. pants) atsevišķos gadījumos paredz amatpersonas rīcības brīvību un pieļauj procesa veikšanu. (Laveniece-Straupmane N. 15. nodaļa. Administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšana. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 382.-384. lpp.).
Informatīvajā ziņojumā ietverts arguments, ka persona, deklarējot savu dzīvesvietu un tās ietvaros sniedzot nepatiesas ziņas, ir ietekmējusi savu reputāciju diezvai var kalpot par pietiekamu pamatojumu administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanai. Ir jāizvērtē administratīvā pārkāpuma uzsākšanas pieļaujamība un lietderība. Tāpat nav norādīta tiesību norma, kas noteic administratīvo atbildību šādā gadījumā, kuras kontekstā vērtējama administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšana.
Tā kā informatīvais ziņojums nav tieši saistīts ar administratīvās atbildības regulējumu, aicinām apsvērt iespēju tajā neiekļaut šāda rakstura informāciju.
Informatīvā ziņojuma par deklarēto ziņu anulēšanas procedūras vienkāršošanu (turpmāk - informatīvais ziņojums) 4. un 5. lapā ir minēts, ka "...gadījumā, ja anulēšanas iemesls ir bijis, ka, deklarējot dzīvesvietu, persona ir sniegusi nepatiesas ziņas, tad tai šajā e-pakalpojumā tiek paziņots, ka deklarēt dzīvesvietas adresi var, tikai vēršoties pašvaldībā, un pakalpojums tiek pārtraukts. Šāda uzraudzības mehānisma izveide ir saistīta ar to, ka persona, deklarējot savu dzīvesvietu un tās ietvaros sniedzot nepatiesas ziņas, ir ietekmējusi savu reputāciju, līdz ar to dzīvesvietas deklarēšanas iestāde turpmāk attiecīgu laika posmu individuāli veiks pārbaudi par turpmākā Dzīvesvietas deklarēšanas likumā 6. pantā noteiktā izpildi un arī izvērtējumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu saistībā par nepatiesas informācijas sniegšanu iestādei, gan arī ar prevencijas veicināšanu, lai atturētu personas no nepatiesu ziņu sniegšanas, deklarējot savu dzīvesvietu...".
Lemjot par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu, amatpersonai ir jāizvērtē, vai tā ir kompetenta šo lēmumu pieņemt. Ja amatpersona ir kompetenta lemt par procesa uzsākšanu, tai ir jāizvērtē procesa uzsākšanas pieļaujamība un lietderība. Amatpersonai vispirms ir jāizvērtē, vai nepastāv procesu nepieļaujošie apstākļi, ko nosaka Administratīvās atbildības likuma 119. pants. Ja amatpersona konstatē, ka pastāv kaut viens no likumā minētajiem apstākļiem, tā procesu neuzsāk. Lemjot par procesa uzsākšanu, amatpersonai ir jāņem vērā, ka administratīvā pārkāpuma procesam nepiemīt obligātuma princips. Tas nozīmē, ka ne visos gadījumos, pat ja administratīvais pārkāpums ir noticis, process ir jāuzsāk. Amatpersonai ir jāizvērtē, vai notikušais pārkāpums nav maznozīmīgs, proti, tāds, kas konkrētajos apstākļos nav radījis tādu apdraudējumu tiesiski aizsargātajām interesēm, lai par to piemērotu sodu. Tāpat amatpersonai ir jāizvērtē procesa uzsākšanas un veikšanas lietderīgums. Tāpat amatpersonai ir jāizvērtē, vai nepastāv apstākļi, kas izslēdz administratīvo atbildību. Šie apstākļi ir jānošķir no apstākļiem, uz kuru pamata personu var atbrīvot no administratīvās atbildības. Administratīvo atbildību izslēdzošie apstākļi (Administratīvās atbildības likuma 10. pants) nepieļauj administratīvā pārkāpuma procesu. Savukārt regulējums par personas atbrīvošanu no administratīvās atbildības (Administratīvās atbildības likuma 11. pants) atsevišķos gadījumos paredz amatpersonas rīcības brīvību un pieļauj procesa veikšanu. (Laveniece-Straupmane N. 15. nodaļa. Administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšana. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 382.-384. lpp.).
Informatīvajā ziņojumā ietverts arguments, ka persona, deklarējot savu dzīvesvietu un tās ietvaros sniedzot nepatiesas ziņas, ir ietekmējusi savu reputāciju diezvai var kalpot par pietiekamu pamatojumu administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanai. Ir jāizvērtē administratīvā pārkāpuma uzsākšanas pieļaujamība un lietderība. Tāpat nav norādīta tiesību norma, kas noteic administratīvo atbildību šādā gadījumā, kuras kontekstā vērtējama administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšana.
Tā kā informatīvais ziņojums nav tieši saistīts ar administratīvās atbildības regulējumu, aicinām apsvērt iespēju tajā neiekļaut šāda rakstura informāciju.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Informatīvā ziņojuma 3. nodaļas 2. punktā kā risinājums, lai pēc iespējas efektivizētu nekustamā īpašuma īpašnieka informētību par tām personām, kas ir deklarējušās viņa īpašumā, un nodrošinātu viņam iespējas ātrāk vērsties pašvaldībā ar iesniegumu par deklarētās adreses anulēšanu, paredzēts paplašināt arī Tiesu administrācijas kā Valsts vienotās Datorizētās Zemesgrāmatas turētājas izstrādātā elektroniskā pakalpojuma "Pieteikt manu īpašumu uzraudzību" tvērumu. Vienlaikus turpat informatīvajā ziņojumā redakcionāli minēts un saprotams, ka aprakstītais risinājums ieviešams, lai nodrošinātu tieši informatīvā ziņojuma 3. nodaļas 1. punktā ietverto automātisko pārbaudi par deklarētās dzīvesvietas anulēšanu trīs gadu laikā, nevis, lai sasniegtu kopējo ar informatīvo ziņojumu sasniedzamo mērķi, t.i., deklarēšanās (anulēšanas) procedūru vienkāršošanu. Ņemot vērā minēto, lūdzam attiecīgi precizēt informatīvā ziņojuma redakciju.
Papildus vēršam uzmanību, ka Tiesu administrācijas izstrādātajā īpašuma uzraudzības funkcionalitātē ir gan bezmaksas gan maksas pakalpojumi, tādējādi lūdzam redakcionāli nenorādīt informatīvā ziņojuma 3. nodaļā konkrētu pakalpojuma nosaukumu vai ar to saistītās izmaksas (uzsvērt to neesamību), bet tikai vispārēju informāciju par to, ka ir pieejami monitoringa pakalpojumi, kuru ietvaros iespējama īpašumu uzraudzība.
Papildus vēršam uzmanību, ka Tiesu administrācijas izstrādātajā īpašuma uzraudzības funkcionalitātē ir gan bezmaksas gan maksas pakalpojumi, tādējādi lūdzam redakcionāli nenorādīt informatīvā ziņojuma 3. nodaļā konkrētu pakalpojuma nosaukumu vai ar to saistītās izmaksas (uzsvērt to neesamību), bet tikai vispārēju informāciju par to, ka ir pieejami monitoringa pakalpojumi, kuru ietvaros iespējama īpašumu uzraudzība.
Piedāvātā redakcija
-