Atzinums

Iepazīstoties ar MK  noteikumu projektu un pašvaldību saņemtajām iebildēm un priekšlikumiem, Latvijas Pašvaldību savienība nesaskaņo un lūdz ņemt vērā pie atsevišķajiem punktiem norādītos priekšlikumus un iebildes, kā arī norādām,  ka pašvaldības policijai nebūs instrumentu, kā apkarot suņu klaiņošanu, jo jaunajos labturības noteikumos suņu īpašniekam vairs nav tādu  pienākumu, ka nedrīkst pieļaut suņa klaiņošanu.
MK noteikumos nr.266  ir noteikts :  50.p. Iegādājoties mājas (istabas) dzīvnieku, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs uzņemas atbildību par mājas (istabas) dzīvnieka labturības un īpašo turēšanas prasību ievērošanu un veterinārmedicīniskās palīdzības nodrošināšanu, nepieļauj tā klaiņošanu, kā arī nodrošina dzīvnieka meklēšanu un apbedīšanu.
sagatavotajā  Noteikumu projektā  ir izņemta prasība par bīstamo suņu apzīmēšanu, izvedot to ārpus īpašuma teritorijas. Šāda prasība ir ietverta MK noteikumos Nr. 428 ( Kārtība, kādā suni atzīst par bīstamu, un prasības bīstama suņa turēšanai ), bet Dzīvnieku aizsardzības likumā nav paredzēta administratīvā atbildība par šo noteikumu prasību neievērošanu. Uzskatām, ka šī prasība, kāda ir noteikta MK noteikumu nr. 266.  11 punktā, ir jāsaglabā:
11. Ja suns atrodas ārpus tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, sunim jābūt uzliktai kaklasiksnai vai citam aksesuāram, piemēram, iemauktiņiem, bet bīstamam sunim jābūt arī sarkanai atšķirības lentei, ar ko apzīmē bīstamu suni.
Par Labturības prasību neievērošanu ir paredzēta administratīvā atbildība likumā.
Nepieciešama arī diskusija,  kā rīkoties ar savvaļas dzīvniekiem, kuri ir ievainoti, piemēram, cietuši ceļu satiksmes negadījumā. Ir biežas situācijas, ka savainotie savvaļas dzīvnieki ir jāved uz dzīvnieku patversmi apkārtējo cilvēku spiediena dēļ, ka dzīvnieks ir bezpalīdzīgā stāvoklī. Savvaļas dzīvnieku nevar uzskatīt par klaiņojošu, nav pamatojuma, kuros gadījumos savvaļas dzīvnieki ir nogādājami patversmēs, kādi ir labturības nosacījumi, lai dzīvnieku atveseļotu un tas būtu atkal no jauna spējīgs dzīvot savvaļā..
 

-

Šādā redakcijā  nav saprotams, vai  radiosēta arī ir norobežojums. 
Lauku teritorijā nevar  piekrist, ka vienīgā iespēja ir norobežojums, kas pašreizējā redakcijā ir kā priekšnosacījums suņa turēšanai pagalmā. iesakām veidot redakciju  vispārīgāk, piemēram, - suņa īpašnieka pienākums ir nepieļaut dzīvnieka patvaļīgu jeb nekontrolētu iziešanu no  īpašuma.
 

-

Projekta 41.punktu papildināt ar 41.5.apakšpunktu šādā redakcijā: “Vietās, kurās suns drīkst atrasties bez pavadas (izņemot medību vai citu darba pienākumu veikšanas laikā), tas nekavējoties tiek paņemts pie pavadas, ja tam tuvojas cilvēks vai cits dzīvnieks , vai suns pats izrāda vēlmi tuvoties citam dzīvniekam vai cilvēkam.”
Papildus komentārs, ko lūdzam izvērtēt:
Punkts un tā apakšpunkti (izņemot 41.1. apakšpunktu) nevar tikt attiecināti uz suņiem, kas veic darba pienākumus (medības, ganīšana utt). Grozījumu redakcija ir pretrunā ar citos normatīvajos aktos noteikto suņu izmantošanu. Jāparedz izņēmumi attiecībā uz suņiem, kas tiek izmantoti medības reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā un, iespējams, arī citu darba vai dienesta pienākumu (ganīšana, plēsēju uzbrukumu novēršana, cilvēku meklēšana utt) veikšanā.
Lietotais termins "ārpus īpašnieka teritorijas" būtiski samazina šādu teritoriju loku. Pat vienas ģimenes/mājsaimniecības ietvaros viena persona būs zemes īpašnieks, bet suns piederēs kādam citam ģimenes/mājsaimniecības loceklim. Daļa  cilvēku dzīvo, uzturas vai saimnieko īpašumos, kas tiem nepieder (Bankas īpašumi kredītsaistību gadījumos, nomāti īpašumi, kopīpašumi, īrēti/nomāti īpašumi utt.) Aizstāt vārdus "īpašnieka teritorijas" ar vārdiem "īpašnieka vai tiesiskā valdītāja īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošās teritorijas". Nav  pamatojuma noteikt prasību par suņa vešanas pie pavadas  teritorijās, kuras  īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs to atļauj  atbrīvot no pavadas, peldināt vai veikt suņa apmācību. 
 
Pilsētās un ciemos ir cita situācija nekā lauku teritorijā. Ja suni vajag uzturēt labā fiziskā formā, saimnieks var izvest to citai personai piederošā īpašumā ar viņa atļauju utml.gadījumi.
 
 

-

Prasība turēt suni pavadā ārpus pilsētas un ciemu teritorijas atrodoties ārpus īpašnieka teritorijas ir nesamērīga. Pietiktu ar to, ka dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nodrošina dzīvnieka uzraudzību un kontroli.
Lūgums papildināt 41.2. punktu ar samērīgiem nosacījumiem suņu vešanai pie pavadas ārpus ciema un pilsētas robežām.

-

Izteikt apakšpunktu sekojošā redakcijā: “jābūt līdzi suņa ekskrementu savākšanai nepieciešamajam iepakojumam un suņa defekācijas gadījumā ekskrementi nekavējoties ir jāsavāc.”

-

Dzīvnieka turēšanas vieta  labvēlīgi ietekmē dzīvnieka labturību un veselību un atbilst šādām prasībām: […] Nav pat aptuveni noteikta  6 mēnešus sasniegušam sunim nepieciešamā dzīves telpa iekštelpās (piemēram, dzīvoklī vai privātmājā), no kā būtu atkarīgs, cik suņus šajā platībā var turēt, nekaitējot dzīvnieka labturībai. Voljēra platība uz vienu dzīvnieku laikam nav attiecināma, bet, ja ir - nepieciešams norādīt 13. punktā (kas būtu secīgs pēc 7.punkta, nevis zemāk. )

-

 Nepieciešami minimāli kritēriji, lai konstatētu, ka trokšņa līmenis ir neatbilstošs labturībai.

-

Būtu attiecināms arī uz suņu būdām - ar iekšēju atsauci attiecīgajā punktā.

-

Lai kontrolētu noteikumu izpildi, normām jābūt saprotamām, nedrīkst pieļaut iespēju katram saprast atšķirīgi! Kurā normatīvā šādi parametri noteikti?

-

Lūdzu,  precizēt - ...,ja dzīvnieks tiek turēts iekštelpās vai voljerā.

-

[…] izgatavots no materiāliem, kuri ir izturīgi, droši, ilgtspējīgi, kurus var uzturēt labā stāvoklī un kuru iekšējās virsmas ir viegli tīrāmas un pēc nepieciešamības dezinficējamas. Papildināt ar tekstu: “kā arī nevar radīt savainojumus.”

-

Aizstāt vārdus “fizisko aktivitāti” ar vārdiem “un citas fiziskās aktivitātes”.

-

lai šo normu varētu izkontrolēt, nepieciešams noteikt minimāli nepieciešamo laiku socializācijai ar cilvēku diennaktī - gan suņiem, gan kaķiem un seskiem. Dzīvnieku var atstāt vienu 23 h diennaktī (ja ir automātiskā barības un ūdens padeve).

-

Vārdus “ja tas apdraud” aizstāt ar vārdiem “var apdraudēt”. Pieņēmuma forma ir nepieciešama, jo atstāšanas brīdī viss ir labi, bet vasarā auto sakarst, ceļas temperatūra līdz kritiskai un tikai tad rodas apdraudējums.

-

[…] Pārvadājot dzīvnieku sabiedriskajā transportlīdzeklī: Aiz vārda “transportlīdzeklī,” papildināt ar vārdiem “arī - taksometrā un vieglajā automobilī, ar ko tiek sniegti pasažieru komercpārvadājuma pakalpojumi”

-

 Vārdus “atsevišķi nodalītā” aizstāt ar vārdiem “atsevišķi no salona nodalītā”.

-

Aiz vārdiem “norobežotās teritorijas” papildināt ar vārdiem “izrokot eju”

-

iesakām mainīt teikuma konstrukciju – “neiekļaujot šo noteikumu 32.1. apakšpunktā minētās būdas vai mītnes platību”.

-

 Papildināt tekstu “vai klonu”, kā arī iekļaut tekstu “nevar būt grants, šķembas u.tml. traumējoša virsma”.

-

[…] teritoriju bez šķēršļiem, lai nav iespējas aptīties un savainoties. Vārdu “un” aizstāt ar vārdu ”vai”. Saiklis “un” paredz abu nosacījumu iestāšanos.

-

Papildināt ar vārdiem “vai pie veikala u.c. īslaicīgas turēšanas vietās”.

-

Vārda “neapdraud” locījumu mainīt ar “neapdraudētu”

-

Priekšlikums: sabiedriskās vietās, kur ir atļauts atrasties ar dzīvnieku, jāievēro katras konkrētās vietas iekšējās kārtības noteikumi, nevis visur uzlikt par pienākumu turēt pavadā vai būrī.

-

Projekta 36.punktu apvienot ar 40.punktu, jo abi punkti ir papildinoši viens otram.

-

 Arī specializētajiem suņu pastaigu laukumiem var būt kāda sava, iekšējā kārtība, kad suns ir tomēr jāpaņem pavadā. Vēlams precizēt, kādiem - par labturības prasībām vai konkrētās publiskās vietas lietošanas noteikumiem. Izņēmums var būt arī nožogota privāta teritorija, kuras īpašnieks ir īpašnieku kopība (nožogots daudzdzīvokļu nama pagalms), tur nosacījumus - atļaut bez pavadas vai nē, var noteikt iekšējos īpašuma lietošanas noteikumos.

-

 Vārdus “kurā aizliegts atrasties ar suni pie pavadas” aizstāt ar vārdiem “kurā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem par dzīvnieku labturību vai konkrētas vietas lietošanas kārtību, vai vietas īpašnieka norādījumiem (piktogrammas vai citā formā) ir aizliegts ievest suni.”

-

nepieciešams 42.punktu papildināt ar tekstu,  kāda kārtība par kaķiem, kuriem nav īpašnieka. 

 

-