Atzinums

Likuma “Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likums” 1. pantā noteikts, ka: “[…] 2) speciālā regulatīvā vide — konkrēts tiesiskais ietvars konkrētā ierobežotā teritorijā, kur darbojas no spēkā esošiem normatīvajiem aktiem atšķirīgi nosacījumi, lai komersanti un zinātniskās institūcijas varētu testēt un pārbaudīt inovatīvus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus attiecīgo risinājumu komercializācijai.[…]”. No iepriekš minētā normatīva izriet, ka attiecīgi speciālā regulatīvā vide (turpmāk – Vide) ir fiziska vieta, kurā tiek piemērots specifisks, ar lielāko varbūtību īpašs, ne vienmēr vienkāršāks, ņemot vēra inovatīvu risinājumu augstos riskus, piemēram, drošības riskus, tiesiskais regulējums.

Izvērtējot MKN projektu un tā anotāciju, pirmsšķietami secināms, ka pilnvērtīgi nav vērtēta Vides izveides un īstenošanas ietekme uz pašvaldībām un to administratīvo resursus Vides īstenošanas rezultātā izstrādātā regulējuma realizācijas nodrošināšanai (piekļuve, uzturēšana, uzraudzība, risku novēršana u.tml.), īpaši, ja šādas Vides nodrošināšana saistīta ar paaugstinātu risku un risku uzraudzību, piemēram, autonomā transporta testēšana, BVLOS (Beyond Visual Line of Sight) dronu lidojumi virs cilvēku pūļiem, intensīva transporta plūsmā, vai atkal piekļuves nodrošināšana kritiskai infrastruktūrai vai vienkārši inženiertīkliem pilsētvidē.
Tomēr pilsētu, pašvaldību teritorijas ir vietas, kas interesē inovatīvu risinājumu izstrādātājus, lai testētu TRL (technology readiness level) 6 – TRL 7 līmeņa produktus un/ vai pakalpojumus reālā pilsētvidē vai, izmantojot pašvaldību rīcībā esošos datus.

Attiecīgi ievērojot iepriekš minēto, lūdzam MKN projektā paredzēt pašvaldībām ne tikai pienākumu izpildīt no normatīviem aktiem izrietošus pienākumus, bet gan paredzēt arī finansējumu Vides realizācijas vajadzībām (visiem realizācijas aspektiem), gan nodrošināt īpašu regulējumu Vižu īstenošanai, ietverot pašvaldības.
 

-

Tā kā ar inovācijām ir iespējama attīstība abos virzienos – gan veiksmīga komercializācija un mērogošana, gan izdarīti secinājumi, ka pie tās vēl ir jāstrādā, lai varētu domāt par komercializāciju, kas sevī var ietvert arī  zaudējumus, attiecīgi lūdzam sniegt skaidrojumu, kas notiks situācijā, ja testēšanas rezultātā ir otrais scenārijs, proti, pie komercializācijas un mērošanas vēl ir jāstrādā, lai to ieviestu.
No iepriekš minētā secināms, ka visticamāk, komercializācijas potenciālam jābūt izvērtētam produkta agrīnās izstrādes stadijās, kas nozīmē, ka Vides izveide tieši ir nepieciešama produkta, pakalpojuma testēšanai reālos apstākļos, kas, savukārt, nozīmē, ka tiks iesaistīta reāla un funkcionējoša infrastruktūra, tai skaitā, pilsētvide.

-

Ņemot vērā MKN projekta 3.3. apakšpunktā minēto, secināms, ka apjomīgs darbs komersantam, lai identificētu visus iespējamos riskus, it īpaši, ja Vide tiek paredzēta vairākām jomām kopā. MKN projekta anotācijā ir minēts piemērs par droniem, ka šobrīd būtisku apgrūtinājumu un slogu uzliek uzstādījums pēc pilnīgas risku apzināšanas, kas attiecīgi nosaka piemērot praktiski neizpildāmus risku novēršanas pasākumus. Šie noteikumi tāpat paredz risku izvērtējumu un drošības pasākumu aprakstu, un nav pārliecības, ka iesniegtā informācija būs pietiekama, lai netiktu noraidīta, jo nebūs gana pilnīga. Attiecīgi tas var radīt situāciju, ka vieglāk ir nepieteikties Vides izveidei, kā pieteikties, ja atbildība tiek atstāta komersantam. Līdz ar to ierosinām, ka šāds izvērtējums ir veicams nozares ministrijai brīdī, kad tiek iesniegts pieteikums

-

Ievērojot MKN projekta 3.4. apakšpunktā minēto, lūdzam sniegt informāciju, vai ir vienošanās ar apdrošinātājiem, vai izvirzīts uzstādījums, ka jābūt iespējai šādu apdrošināšanu noformēt. Vēršam uzmanību, ka šī punkta izpilde varētu būt problemātiska, jo jau tagad ir precedenti, kad apdrošinātāji atsakās šādu apdrošināšanu sniegt.

-

Ievērojot MKN projekta 3.6. apakšpunktā minēto, pirmsšķietami secināms, ka individuāla projekta gadījumā tā īstenošana ir realizējamāka, savukārt “operatoru” gadījumā ļoti izaicinoši, par cik nav zināms, kas būs tie, kas pieteiksies. Ja pilotēšana tiek plānota starptautiska projekta ietvaros, tad vai pamatojošs dokuments skaitīsies līgums par projekta apstiprināšanu un īstenošanu?

-

Lai nodrošinātu vienotu izpratni, lūdzam sniegt informācija, kā ir gadījumos, ja pilotēšana tiek plānota starptautiska projekta ietvaros un kurš būs pamatojošais dokuments  - līgums par projekta apstiprināšanu un īstenošanu?

-

Ievērojot MKN projekta 6.punktā minēto, kāda informācija komersantam jānorāda pieteikumā, tomēr secināms, ka  MKN projekta ietvaros nav informācijas, kas izvērtē iesniegtā pieteikuma saturisko kvalitāti, piemēram, nav skaidrs, kas izvērtēšanas procesā vērtē interesējošās Vides īstenošanas iespējamību, kurā Vides īstenotājs (acīmredzot -  komersants) testēs inovatīvus produktus, tehnoloģiju vai pakalpojums, piemēram, ja šāda Vide ir pilsētvide. Vienlaikus, ņemot vērā noteikto, ka Vides īstenošana ir ierobežota laikā un telpā, nav skaidrs, cik lietderīgi ir izstrādāt specifisku tiesisku regulējumu katrai Videi atsevišķi, piemēram, Vide autonomo transportu risinājumu testēšanai, un vai citam komersantam būs tiesības īstenot savu risinājumu testēšanu analogā jomā, izmantojot jau kāda cita komersanta izveidoto Vidi? Ievērojot iepriekš minēto, lūdzam sniegt papildu informāciju par to, kas veiks izvērtējumu par projekta saturisko kvalitāti, izvērtēs interesējošās Vides īstenošanas iespējamību

-

MKN projekta anotācijā nav sniegts pietiekams vērtējums  nedz kopējam procesa garumam, nedz pilnvērtīgs ietekmes vērtējums visiem saistītajiem procesiem, atstājot ārpus, piemēram, ietekmei uz pašvaldību resursiem Vižu realizācijai.

MKN projekta anotācijā minētais piemērs ir nereprezentatīvs un nav saņemts šīs informācijas objektīvs novērtējums, lai gan Rīga, kas pieminēta ir viena no visaktīvākajām dalībniecēm ar visilgāko pieredzi inovāciju ieviešanā pilsētu izaicinājumu risināšanā. Proti, 2021. gadā Rīgas pilsēta izveidoja viedo tehnoloģiju testēšanas pilotteritorijas, Rīga ir EIT UM HUB ( EIT Urban Mobility Innovation HUB) dalībniece kopš 2022. gada un ir piedalījusies vairākos EIT UM HUB līdzfinansētos pilotprojektos, tai skaitā, testējusi vairākus produktus pilsētvidē, t.sk. viedās velo novietnes, elektro kargoskūterus, viedās stāvvietas u.c., 2022. gadā ir ieviests arī iekšējās inovācijas kultūras veicināšanas finanšu instruments – Inovāciju fonds. Līdz šim neviena ministrija nav interesējusies par Rīgas valstspilsētas pieredzi un atziņām gan par testēšanas procesu, esošajām problēmām un to iespējamiem risinājumiem, kā arī nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos.
Šobrīd esošie procesi risinājumu pilotēšanai testa vidēs, piemēram, pilsētas pilotteritorijās, ir gari un sarežģīti, bet atbildīgās valsts iestādes nav analizējušas iemeslus un identificējušas problēmas, tāpēc joprojām ir apgrūtināta inovatīvu risinājumu pilotēšana pilsētvidē un joprojām ir maz attīstīts viedo pilsētu koncepts, lai gan jau 2021. gadā ir apstiprinātas Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, kurās 4.5.2. rīcības virziens nosaka nepieciešamās rīcības, tai skaitā attīstīt viedās pilsētas mērķtiecīgi un plānveidīgi ieviešot viedos risinājumus atbilstoši izstrādātajām stratēģijām, kuras, savukārt, jāizstrādā atbilstoši vienotiem principiem, kuri līdz šim brīdim nav vēl izstrādāti. Attiecīgi jānorāda, ka šobrīd ministriju darbības ir fragmentētas un nav vienotas pieejas un izpratnes par inovāciju attīstības procesu un iesaistītajām personām inovatīvu produktu attīstībā noteiktās jomās. Tāpēc, nav pārliecība, ka MKN projektā piedāvātais regulējums būtiski atvieglos inovāciju radīšanu un būtiski saīsinās risinājumu testēšanas procesu, ņemot vērā nepieciešamās administratīvās darbības un risku izvērtēšanu šādu Vižu izveidei, kā arī ne visos gadījumos atbilde varētu būt pozitīva, vai, piemēram, ieviešanas process nebūs faktiski iespējams pilsētvidē dažādu apstākļu dēļ. Ir minēti ārvalstu piemēri, bet nav dots Latvijas ekosistēmas novērtējums, tai skaitā Vides faktiskās īstenošanas mehānisma vērtējums, kā arī skaidri identificēti sagaidāmie rezultāti.

Iesakām Vides veidot katrai prioritārām jomām, lai šādu Vižu pieejamība iespējotu inovāciju ienākšanu konkrētā nozarē. Nosakot Vižu nepieciešamību konkrētai jomai iesakām izmantot, piemēram, quadruple-helix, modeli, lai identificētu galvenos attīstības virzienus prioritārās jomās, kurās Latvija, Latvijas inovāciju ekosistēma, tai skaita komersanti, ir visspējīgākā radīt inovācijas un modernus risinājumus. Lai atbalstītu pilnvērtīgu inovatīvu produktu izstrādi, atbildīgajam valsts institūcijām jāparedz ilgtermiņa regulējums, nevis ad hoc risinājums, vienlaikus izstrādājot pilnvērtīgu pilotteritoriju izveides regulējumu pašvaldībās – pilsētvidē attiecībā uz tām jomām, kur pašvaldību iesaiste ir būtiska, lai nodrošinātu pilnvērtīgu produktu, pakalpojumu izstrādi un izvērtētu komercializācijas potenciālu, testējot inovācijas reālos apstākļos.
Tas ļaus mērķtiecīgi ieguldīt konkrētās un konkurētspējīgās nozarēs un izveidot sistēmisku pieeju inovāciju ieviešana, un izveidot efektīvu realizācijas mehānismu, tai skaitā pašvaldībās, lai nodrošinātu pilnu produktu un/vai pakalpojumu izstrādes procesu līdz tā pilnvērtīgai nonākšanai tirgū.

Atbalstām vēlmi veicināt uzņēmumu eksportspēju, bet ir nesaprātīgi izmantot valsts resursus, nedomājot par pašvaldību spēju un kapacitāti iesaistīties vai nodrošināt Vides ieviešanu, vai neapmierinot pašu vajadzības – proti, lai risinājumi arī tiktu ieviesti un mērogoti Latvijas pilsētās un pašvaldībās. Pretējā gadījumā var rasties risks, ka izmantojam Latviju kā vietu, kur testējam un tērējam administratīvo resursu, bet nodokļu maksātāji negūst nekādu labumu no inovācijām un moderniem risinājumiem.
 

-

Ir jārod risinājums, ka inovatīvu, modernu risinājumu izstrādes rezultātā, īpaši, ja tajā tiek ieguldīts valsts pārvades administratīvais resurss un finansējums, piemēram, pašvaldības ir bijušas dalībnieces projektā un līdzdarbojušās risinājuma izstrādē visdažādākos veidos, tai skaitā ar līdzfinansējumu, pašvaldības varētu būtu pirmais klients šādu risinājumu iegādei ar atvieglotiem nosacījumiem, proti, nepiemērojot iepirkuma procedūras

-

Priekšlikums pie 3.1. punkta 
Norādām, ka valstiski svarīgi ir nodrošināt, ka inovācijas vai radītie risinājumi vienlaikus atrisina arī Latvijas problēmas, kas turpmāk tiek mērogoti citās valstīs. Īpaši tajās jomās, kas skar pašvaldību autonomās funkcijas un pašvaldību pienākumus nodrošināt, ka šajās jomās tiek digitalizēti un/vai uzlaboti pakalpojumi, kā arī ieviesti inovatīvi risinājumi. Pilsētu problemātika ir līdzīga daudzās valstīs, attiecīgi, atrisinot vai radot inovatīvu risinājumu vienas pilsētas problēmas risināšanai, to veiksmīgi var mērogot gan Latvijas, gan Eiropas, gan pasaules līmenī, nodrošinot salīdzinoši lielu komercializācijas potenciālu radītajai inovācijai.
Papildus norādām, ka daudz gadījumos Eiropas Savienības fondu finansējuma saņemšanai tiek prasīta arī pilsētu, pašvaldību līdzdalība, kā obligāts nosacījums finansējuma piesaistei, ar mērķi ka tiek nodrošināta tiešām aktuāla un lielam segmentam (cilvēku, ekonomikas nozares) būtisku problēmu risināšana. Tāpēc ir jāizpēta arī pilsētu un pašvaldību izaicinājumi to atbildībā esošajās jomās, lai inovācijas būtu balstītas reālajās vajadzībās un risinātu reālas problēmas, īpaši gadījumos, ja tiek izmantota pašvaldību infrastruktūra.
 

-