Atzinums

Lūdzam precizēt sadaļu 4.Turpmākā rīcība atbilstoši MK protokollēmumā dotā uzdevuma tvērumam. MK protokollēmums uzdod sagatavot normatīvo aktus saistībā ar Natura 2000 tīkla pabeigšanu konkrētiem biotopiem. Dotais uzdevums nav saistāms ne ar mikroliegumu veidošanu, ne dinamiskās dabas aizsardzības sistēmas izveidi. Tāpēc lūdzam svītrot 1) punktu un atbilstošo tekstu. 4.sadaļā norādīts, ka “dokumentu sagatavošana un virzība īpaši aizsargājamo dabas teritoriju noteikšanai ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas kompetencē”. Šo kompetenci nosaka likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”. Šā likuma  11. panta pirmā daļa noteic, ka priekšlikumu jaunu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju veidošanai iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldei, pievienojot pamatojumu un shēmu noteiktā mērogā. Līdz ar to nepieciešams papildināt Informatīvo ziņojumu un attiecīgi protokollēmuma projektu, nosakot uzdevumu Zemkopības ministrijai kā LVM kapitāldaļu turētājai nodrošināt, ka LVM iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē priekšlikumus īpaši aizsargājamo dabas teritoriju veidošanai un iekļaušanai Natura 2000 tīklā, pievienojot pamatojumu un kartogrāfisko materiālu (telpiskos datus). Lai Dabas aizsardzības pārvalde varētu izvērtēt iesniegtos priekšlikumus, nepieciešama visa LVM pieejamā informācija, kas apliecina konkrēto ES nozīmes biotopu atrašanos šajās teritorijās, tajā skaitā ekspertu sagatavotas biotopu anketas (par biotopiem, kas nav reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”), datus par citām šajās teritorijās sastopamajām dabas vērtībām.    

-

Sadaļā 3.Ekonomiskā ietekme lūdzam pamatot datus un skaidrot, kā tiek aprēķināti negūtie tīrie ienākumi, jo saskaņā ar akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" (turpmāk - LVM) Meža apsaimniekošanas plānu liela daļa no priekšlikumos iekļautajām teritorijām ir noteiktas kā LVM aizsargātas (brīvprātīgi), kurās nebija paredzēta (vai minimāla) koksnes ieguve, attiecīgi būtiski ieņēmumi nebija plānoti.
VARAM tāpat neredz pamatojumu 3.sadaļu saistīt ar kopējo aizsargāto teritoriju platību valstī. Natura 2000 teritoriju izveide izriet no Biotopu direktīvas un ir valsts pienākums un to nevar nodrošināt, balstoties uz brīvprātības principiem. Norādām, ka šobrīd nosacīti stingri aizsargātas teritorijas (dabas rezervāti, dabas liegumi un citu ĪADT kategoriju stingrā režīma, regulējamā režīma un dabas lieguma zonas) sastāda 6% no Latvijas sauszemes teritorijas. Tāpēc lūdzam svītrot IZ tekstu, kas neatbilst MK dotajam uzdevumam. Papildus norādām, ka jautājums par dinamisku dabas aizsardzību ir skatāms atsevišķi, vispirms panākot konceptuālu vienošanos un vienotu izpratni par brīvprātīgu un dinamisku dabas aizsardzību. Tāpat arī jautājums par mikroliegumu noteikšanu un aizsardzību, tajā skaitā  kritēriju pārskatīšanu mikroliegumu izveidei īpaši aizsargājamiem biotopiem, kā arī sēņu, ķērpju, sūnu un augu sugām, ir skatāms atsevišķi kontekstā ar ES nozīmes sugu un biotopu aizsardzības stāvokli valstī un pēc Natura 2000 tīkla pabeigšanas.
 

-

Izvērtējot saņemto kartogrāfisko materiālu ar priekšlikumiem teritorijām, daudzos gadījumos norādītās (ģeotelpisko datu atribūtu tabulā) ES nozīmes biotopu platības atšķiras (ir lielākas) no dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS reģistrētās. Tā, piemēram, zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 88540160044 (Valsts mežs Ģibuļi) ir priekšlikums teritorijai - poligons Nr.ZK181 ar teritorijas kopējo platību - 67,7 ha. Iesniegtajā priekšlikumā norādītā kopējā biotopu platība atribūtu tabulā šim poligonam - 58,1 ha (no tā 9010*- 54,9 ha), savukārt dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS reģistrēto biotopu platība ir tikai 15,9 ha (no tā 9010* - 12,7 ha).

-

MK protokollēmums uzdod izveidot teritorijas konkrētu ES nozīmes biotopu veidu aizsardzībai. Lūdzam informatīvajā ziņojumā norādīt priekšlikumos iekļauto biotopu (tostarp, arī cita veida, kas nav uzdoti Ministru kabineta protokollēmumā, piemēram, purvu biotopiem) platību pa biotopu veidiem, nevis tikai kopējo ES nozīmes biotopu platību, lai varētu izvērtēt sniegto priekšlikumu atbilstību protokollēmumam.

-

Kā viens no ekoloģiskajiem kritērijiem minēts, ka teritoriju veido vismaz 5 ha (esošs mērķa biotops neatkarīgi no tā veida). Iepazīstoties ar Zemkopības ministrijas iesniegto kartogrāfisko materiālu, secināms, ka vairākas teritorijas nesasniedz 5 ha, tostarp tādas, kas nerobežojas ar Natura 2000 teritoriju (piem., poligons Nr.VD264, DL340). Lūdzam attiecīgi precizēt informatīvo ziņojumu. Tā kā lielākā daļa ieteikto teritoriju ir ar platību līdz 39 ha, lūdzam sadalīt to sīkāk, piemēram, līdz 19 ha un no 20 ha līdz 39 ha. Tāpat pēc iesniegtajiem priekšlikumiem nav saprotams, vai priekšlikumiem, kas robežojas ar esošiem mikroliegumiem (kuros arī ir ES nozīmes biotopi), Natura 2000 veidojamas, ietverot gan mikroliegumu, gan priekšlikuma platību, jo citos priekšlikumos ir ietvertas arī esošo mikroliegumu platības. Ja tomēr nav paredzēts Natura 2000 statusu piemērot esošam mikroliegumam, bet tikai pieguļošajai platībai, nepieciešams informatīvajā ziņojumā norādīt pamatojumu šādai izvēlei, kas ekoloģiski un juridiski (jau aprobežota platība) ir neizprotama.

-

Informatīvajā ziņojuma sadaļa 2.Priekšlikums jaunu īpaši aizsargājamo teritoriju Natura 2000 noteikšanai norādīti teritoriju atlases kritēriji. Kā prioritārs kritērijs minēts: “teritorijas, kas atrodas 2–3 km joslā gar Krievijas un Baltkrievijas robežu un gar Igaunijas robežu līdz šosejai A2”. Ministru kabinets 2025. gada 17. jūnijā ir akceptējis likumprojektu “Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums” (25-TA-55), kas paredz, ka “uz pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanu un infrastruktūras izbūvi neattiecas būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī meža apsaimniekošanas, koku ciršanas un vides aizsardzības prasības”. Līdz ar to šajā joslā nav lietderīgi paredzēt jaunas Natura 2000 teritorijas. Lūdzam pārskatīt iesniegtos priekšlikumus un Krievijas un Baltkrievijas pierobežā plānotās teritorijas aizstāt ar līdzvērtīgām teritorijām citās vietās.

-

Informatīvā ziņojuma "Par Ministru kabineta 2025. gada 21. janvāra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 3 28. §) "Rīkojuma projekts "Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2026.–2030. gadam"" (turpmāk – MK protokollēmums) 3. punktā dotā uzdevuma izpildi"(turpmāk – informatīvais ziņojums) sadaļā 1. Esošās situācijas raksturojums norādīts, ka  “Latvijā kopumā meža zemē pašlaik jau ir nodrošināts ES vadlīnijās noteiktais biotopu aizsardzības mērogs”. Lūdzam paskaidrot un precizēt minēto apgalvojumu, ņemot vērā, ka Natura 2000 teritorijām ir jābūt teritoriāli noteiktām un juridiski aizsargātām teritorijām, ar konkrētiem aizsardzības mērķiem. Attiecīgi, kamēr nav izveidotas nacionālās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas vai mikroliegumi (un iekļauti likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” pielikumā), aizsardzība nav nodrošināta. Tāpat arī norādām, ka protokollēmuma 3. punktā dotais uzdevums būs izpildīts tikai pēc attiecīgo normatīvo aktu grozījumu iesniegšana Ministru kabinetā.

-

Informatīvā ziņojuma 5. lappuses pēdējais teikums paredz: 2) Zemkopības ministrijai uzdots nodrošināt, lai Valsts meža dienests līdz protokollēmuma 4. punkta izpildei nenosaka jaunus mikroliegumus, izņemot īpaši aizsargājamām putnu un dzīvnieku sugām.
Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk – Pārvalde) norāda, ka ar šo tiek pārsniegtas Ministru kabineta pilnvaras, dodot uzdevumu, kas ir pretrunā normatīvo aktu prasībām. Proti, nav juridiski pamatoti noteikt aizliegumu jebkādu mikroliegumu veidošanai biotopu aizsardzībai, bet, lai samazinātu administratīvo slogu attiecībā uz mikroliegumu veidošanas procesu, tas ir attiecināms uz platībām, kuras akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” (turpmāk - LVM) ir noteikusi kā potenciālās Natura 2000 teritorijas un kurām jau ir ieplānota aizsardzība, t.i., tikai šajās teritorijās ir nosakāms, ka Valsts meža dienests (turpmāk - VMD) neveido mikroliegumus. Tāpat norādāms, ka ZM virza izmaiņas Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu", ar ko jau tiek paredzēti vēl citi pasākumi administratīvā sloga samazināšanai un par kuriem Pārvalde ir sniegusi pozitīvu saskaņojumu.
Lai garantētu LVM apņemšanos, papildus nosakāms, ka VMD līdz protokollēmuma 4. punkta izpildei neizsniedz apliecinājumus koku ciršanai teritorijās, kuras LVM noteikusi kā potenciālās Natura 2000 teritorijas.

Zemkopības ministrijai uzdots nodrošināt, lai Valsts meža dienests līdz protokollēmuma 4. punkta izpildei neizsniedz apliecinājumus koku ciršanai, kā arī nenosaka jaunus mikroliegumus platībās, kuras akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" noteikusi kā potenciālās Natura 2000 teritorijas.

Informatīva ziņojuma 1. lappuse: Tādējādi Latvijā kopumā meža zemē pašlaik jau ir nodrošināts ES vadlīnijās noteiktais biotopu aizsardzības mērogs. 
Nav pamata informatīvajā ziņojumā norādīt, ka ar tajā minēto pasākumu jau ir nodrošināts biotopu aizsardzības mērogs. Attiecīgi lūdzam teikumu precizēt.

 

Tādējādi tiek veikti pasākumi, lai meža zemē nodrošinātu ES vadlīnijās noteikto biotopu aizsardzību. 

Lūdzam papildināt protokollēmumu ar jaunu punktu šādā redakcijā:
"Zemkopības ministrijai kā akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" kapitāldaļu turētājai nodrošināt, ka akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē priekšlikumus īpaši aizsargājamo dabas teritoriju veidošanai un iekļaušanai Natura 2000 tīklā, pievienojot pamatojumu un kartogrāfisko materiālu (telpiskos datus), tajā skaitā visu akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" rīcībā esošo  informāciju par ES nozīmes biotopiem un citām teritorijā satopamajām dabas vērtībām”.

Pamatojums sniegts iebildumos par informatīvā ziņojuma 4. sadaļu.
 

Zemkopības ministrijai kā akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" kapitāldaļu turētājai nodrošināt, ka akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē priekšlikumus īpaši aizsargājamo dabas teritoriju veidošanai un iekļaušanai Natura 2000 tīklā, pievienojot pamatojumu un kartogrāfisko materiālu (telpiskos datus), tajā skaitā visu akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" rīcībā esošo  informāciju par ES nozīmes biotopiem un citām teritorijā satopamajām dabas vērtībām”.

Pārvalde lūdz ņemt vērā izteiktos iebildumus informatīvā ziņojuma projektam un atbilstoši tiem precizēt arī Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu.

-

LVM un ZM priekšlikumi par platībām, kurām nosakāmi saimnieciskā darbības ierobežojumi, lai tiktu saglabāti ES nozīmes meža biotopi un izveidotas papildus nepieciešamās Natura 2000 teritoriju platības, Pārvaldē saņemti tikai 2025. gada 10. jūlijā, līdz ar to Pārvaldei nav bijusi iespēja ar tiem detalizēti iepazīties. Sākotnējo priekšlikumu izvērtējums liecina par to, ka priekšlikumos nav ietvertas platības, kas rekomendētas kā esošu īpaši aizsargājamu dabas teritoriju paplašinājumi, kas jau ir analizēti un pamatoti apstiprinātos dabas aizsardzības plānos. Tāpat daļā priekšlikumos norādīto platību LVM sniegtā informācija rāda, ka tajās ir ES nozīmes biotopi, lai gan dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols" reģistrētajos datos šādas biotopu platības nav reģistrētas. Tā kā dabas datu pārvaldības sistēma "Ozols" ir oficiālā valsts datu bāze, kuras dati ir atvērtie dabas dati un tiek izmantoti starptautisko saistību izpildē, lūdzam LVM iesniegt Pārvaldei informāciju - ģeotelpiskos datus un kartēšanas anketas par ES nozīmes biotopiem, jo pretējā gadījumā piedāvātās platības nav atbilstošas saistību izpildei. 
Ņemot vērā lielo un sadrumstaloto priekšlikumu skaitu, lūdzam arī noteikt saprātīgu termiņu, līdz kuram priekšlikumus iespējams izvērtēt un saskaņot ar LVM un ZM, pirms tie tiek virzīti tālāk apstiprināšanai Ministru kabinetā.


 

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi līdz 2026.gada 30.jūnijam izskatīt akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" sagatavotos priekšlikumus un priekšlikumu, kas neatbilst Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumos Nr.199 "Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) izveidošanas kritēriji Latvijā" noteiktajiem ekoloģiskajiem un zinātniskajiem kritērijiem, vietā rosināt noteikt citas ekoloģiski piemērotākas platības akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" valdījumā esošās platībās, nepārsniedzot  iesniegtā piedāvājuma kopējo platību.
 

Lūdzam svītrot protokollēmuma projekta 4.punktu, pamatojums ietverts iebildumos par informatīvā ziņojuma 3.un 4. sadaļu.

-

Pārvalde norāda, ka ar Ministru kabineta protokollēmumu ir jānosaka, ka Valsts meža dienests noteiktās platībās neizsniedz apliecinājumus koku ciršanai, lai garantētu LVM apņemšanos, kā arī ir nosakāms, ka  mikroliegumu noteikšana netiek veikta tikai tajās platībās, kuras LVM noteikusi kā potenciālās Natura 2000 teritorijas. Šobrīd protokollēmumā noteiktais uzdevums pārsniedz Ministru kabineta pilnvaras, un paredz dot uzdevumu, kas ir pretrunā normatīvo aktu prasībām. Proti, nav juridiski pamatoti noteikt aizliegumu jebkādu mikroliegumu veidošanai biotopu aizsardzībai, bet, lai samazinātu administratīvo slogu attiecībā uz mikroliegumu veidošanas procesu, tas ir attiecināms uz platībām, kurām jau ir ieplānota aizsardzība, t.i., tikai šajās teritorijās ir nosakāms, ka Valsts meža dienests neveido mikroliegumus. Tāpat norādāms, ka ZM virza izmaiņas Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu", ar ko jau tiek paredzēti vēl citi pasākumi administratīvā sloga samazināšanai un par kuriem Pārvalde ir sniegusi pozitīvu saskaņojumu.

Zemkopības ministrijai uzdots nodrošināt, lai Valsts meža dienests līdz protokollēmuma 4. punkta izpildei neizsniedz apliecinājumus koku ciršanai, kā arī nenosaka jaunus mikroliegumus platībās, kuras akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" noteikusi kā potenciālās Natura 2000 teritorijas.