Atzinums

Iekšlietu ministrija (turpmāk – IeM) izskatīja Informatīvo ziņojumu “Par Latvijas civilo ekspertu dalību starptautiskajās misijās un operācijās 2023. - 2025. gadā”  uz lūdz veikt informatīvā ziņojuma precizēšanu. IeM informē, ka pašlaik izstrādātais informatīvais ziņojums neietver visaptverošu informāciju par Latvijas Republikas sniegto starptautisko palīdzību, jo netiek iekļautas ārkārtējo situāciju un dabas vai cilvēku radīto katastrofu seku likvidēšanas misijas.
Sagatavotajā informatīvajā ziņojumā ir atsauce uz Ministru kabineta 2021. gada 7. decembra noteikumiem Nr. 793 “Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek nosūtītas dalībai starptautiskajās misijās un operācijās, un dalības finansēšanas kārtība”, kuros ir ietvertas normas par īstermiņa misijām ārkārtējo situāciju un katastrofu seku likvidēšanai, kā arī ekspertu nominēšanu tām.
Informatīvajā ziņojumā iekļauta atsauce arī uz Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Lisabonas līguma saistībām. Līgumā par Eiropas Savienības darbību 196. pantā ir aprakstītas Eiropas Savienības pilnvaras civilās aizsardzības jomā un noteikts, ka Savienības rīcības mērķis ir sekmēt ātru un efektīvu operatīvo sadarbību Savienībā valstu civilās aizsardzības dienestu starpā, kā arī saskaņotību starptautiskajā civilās aizsardzības darbā. Lai to realizētu, 2001. gadā tika izveidots Savienības civilās aizsardzības mehānisms (turpmāk - UCPM). UCPM veidots, lai nostiprinātu sadarbību starp dalībvalstīm un Savienību, kā arī veicinātu koordināciju civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas jomā, lai uzlabotu to sistēmu efektivitāti, kuru mērķis ir novērst dabas un cilvēku izraisītas katastrofas, sagatavoties tām un reaģēt uz tām, tai skaitā organizējot reaģēšanas, palīdzības sniegšanas, novērtēšanas un padomdevēju misijas. 2013. gadā Eiropas Parlamenta un Padomes pieņēmusi lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu. Tas ir leģislatīvs tiesību akts, kurš rada tiesības un uzliek pienākumus Eiropas Savienības dalībvalstīm. Pamatojoties uz Lēmuma Nr.1313/2013 (pēdējiem grozījumi 2021/836), 9.panta 1. punktu, dalībvalstis brīvprātīgi veic darbu, lai izstrādātu moduļus, jo īpaši, lai tādējādi apmierinātu prioritāras intervences vai atbalsta vajadzības saskaņā ar Savienības mehānismu.  Dalībvalstis jau iepriekš norāda tos moduļus, cita veida reaģēšanas spējas un ekspertus savos kompetentajos dienestos, jo īpaši savos civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas vai citos ārkārtas dienestos, kurus varētu darīt pieejamus intervences nolūkā pēc prasījuma, kas iesniegts ar UCPM starpniecību.
UCPM ietvaros ir izveidota apmācību programma, lai sagatavotu ekspertus, kuri var doties misijās, lai nodrošinātu iepriekšminēto mērķu sasniegšanu. Kopš UCPM un apmācības programmas izveidošanas, Latvijā ir apmācīti 75 eksperti. Apmācītie eksperti ir piedalījušies 10 seku likvidēšanas, palīdzības sniegšanas un novērtēšanas/padomdevēju misijās. Divas no tām ir bijušas 2023. gadā, ES civilās aizsardzības vienības sastāvā IeM Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk VUGD) eksperte 7.-25.februārī piedalījās reaģēšanas uz zemestrīces radītajām sekām misijā Turcijā un 23.-29.aprīlī IeM VUGD eksperts piedalījās Moldovas civilās aizsardzības un katastrofu riska pārvaldīšanas sistēmas novērtēšanas misijā.
IeM VUGD amatpersonas ir daļa no daudznacionālā Latvijas-Lietuvas-Igaunijas augstas veiktspējas sūknēšanas moduļa BaltFloodCombat. Modulis piedalījies katastrofu seku likvidēšanās misijās Moldovā (2010.g.), Polijā (2010.g.) un Bosnijā-Hercogovinā (2014.g.). Modulis 2010. gadā tika reģistrēts Eiropas vienotajā ārkārtas komunikācijas un informācijas sistēmā (CECIS), sertificēts un 2017. gadā iekļauts Eiropas civilās aizsardzības rezervē (European Civil Protection Pool, turpmāk - ECPP). Nākotnē IeM VUGD plāno izveidot, sertificēt un ECPP rezervē nodot Tehniskās palīdzības atbalsta vienības (TAST) moduli.
Nākotnē paredzēts pēc noteiktu UCPM apmācību programmas apmācības posmu  pabeigšanas arī ekspertus sertificēt un iekļaut ECPP. Pirms sertifikācijas uzsākšanas  un iekļaušanas ECPP, kompetentajām valsts institūcijām jāizsaka par to politisko gribu.  IeM  ieskatā Ministru kabinetam būtu jāizsaka šī politiskā griba par attiecīgā eksperta, moduļa vai cita resursa nodošanu ECPP.
Ārkārtējo situāciju un katastrofu gadījumā, bieži vien, ekspertiem, moduļiem un citām spējām jābūt gataviem doties misijā dažu stundu laikā un Ministru kabineta lēmumu pieņemt nav iespējams, tāpēc izsakot politisko gribu jau pirms nodošanas ECPP, būtībā lēmums jau ir pieņemts un eksperts dažu stundu laikā var doties misijā.
Augstāk minētie mērķi ir iekļauti arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbības  stratēģijas 2023.-2027.gadam stratēģiskajās prioritātēs 1.11. un 1.12.
Papildus vēlamies atzīmēt, ka ar Ministru kabineta 2018. gada 6. novembra rīkojumu Nr. 584 “Par dalību Apvienoto Nāciju Organizācijas Katastrofu novērtēšanas un koordinācijas (UNDAC) sistēmā” VUGD īsteno UNDAC sistēmas nacionālā kontaktpunkta funkciju un sistēmas ietvaros ir apmācīti 2 eksperti, kuri var un kuriem, atbilstoši līgumam ar UNDAC, būs nepieciešams doties UNDAC organizētajās misijās. Tādejādi tiek tostarp atbalstīti Latvijas centieni kļūt par prezidējošo valsti ANO Drošības padomē. Vienlaikus, VUGD informē, ka Latvijas eksperts ir iekļauts  NATO Civilās aizsardzības grupās ekspertu sarakstā.
 

-