Atzinums

Šā brīža spēkā esošā likuma 23. ⁶ panta otrās daļas redakcija paredz -  "(2) Par militāro darbību rezultātā izraisītu valsti apdraudošu situāciju uzskata arī šā panta pirmajā daļā minētās darbības, kuras, izmantojot Latvijas Republikas teritoriju, ārvalsts pretlikumīgi veic pret citu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības dalībvalsti." Tādējādi jau šobrīd likumā ir paredzēts, ka par militāro darbību rezultātā izraisītu valsti apdraudošu situāciju uzskatāma arī situācija, kad šā panta pirmajā daļā minētās darbības nav tieši vērstas pret Latvijas Republiku. Saprotams, ka projekta mērķis ir paplašināt likuma 23. ⁶ panta otrās daļas tvērumu, to attiecinot arī uz citām valsts drošību apdraudošām situācijām. Tomēr tādā gadījumā tiesiskajam regulējumam ir jābūt savstarpēji saskaņotam un tas nevar daļēji dublēt jau spēkā esošo normu, kā tas būtu piedāvātās 23. ⁶ panta 2.¹ daļas redakcijā. Piemēram, ja apdraudējumu attiecina arī uz rīcību pret trešajām valstīm, kas nav Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības dalībvalstis, tas konkrēti norādāms normā. Tā kā regulējums ir saistīts ar privātpersonu pamattiesību ierobežojumu, tam ir jābūt tiesiski skaidram un noteiktam. Ievērojot minēto, lūdzam militāro darbību rezultātā izraisītu valsti apdraudošu situāciju tvērumu paplašināt, grozot spēkā esošo likuma 23. ⁶ panta otrās daļas redakciju, novēršot normu pretrunīgumu un dublēšanos. 

-

Projekta anotācijā norādīts, ka "ja par privātpersonas īpašumā esošu nekustamo īpašumu vai tā daļu tiek pieņemts ar likumprojektu paredzētais lēmums, attiecīgi šis nekustamais īpašums iegūst militārā objekta statusu pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku likuma 4.¹ panta pirmo daļu." Vēršama uzmanība, ka Nacionālo bruņoto spēku likuma 4.¹ panta pirmā daļa noteic, ka militārais objekts ir Aizsardzības ministrijas valdījumā vai turējumā vai citas fiziskās vai juridiskās personas īpašumā, valdījumā vai turējumā esošs nekustamais īpašums (tā daļa), kas nodots lietošanā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, lai pildītu šajā likumā noteiktos uzdevumus. Proti, par militāro objektu uzskatāmi vienīgi tie nekustamie īpašumi, kas nodoti saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 4.¹ panta sesto daļu, noslēdzot rakstveida vienošanos starp Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un nekustamā īpašuma īpašnieku, valdītāju vai turētāju. Ja projekta mērķis ir noteikt, ka par militāro objektu uzskatāmi arī tie nekustamie īpašumi, kas pārņemti turējumā saskaņā ar Nacionālās drošībās likumā paredzēto lēmumu, un uz tiem attiecināmi Nacionālo bruņoto spēku likumā paredzētie nosacījumi, tas konkrēti nosakāms likumā.

-

Ministru kabinets var pieņemt materiālās tiesību normas, ja tās nerada no likuma mērķa un likumdevēja pilnvarojumu atšķirīgu regulējumu un būtiski atšķirīgas tiesiskās attiecības. Regulējumam, kuru Ministru kabinets izstrādā, ir jāsasniedz tāds pats mērķis, kādu likumdevējs vēlējies sasniegt, pieņemot minēto likumu. Tā kā projektā paredzēts privātpersonu pamattiesību ierobežojums, ierosinām tiesiskā regulējuma noteiktības nolūkā lēmuma par valsts un pašvaldību institūciju vai privātpersonu īpašuma pārņemšanu svarīgākos jautājumus, proti, tiesības pārņemt turējumā nekustamo īpašumu un turējuma termiņus, kā arī privātpersonu tiesības uz zaudējumu atlīdzību, noregulēt likumā atsevišķā normā, savukārt deleģējošajās normās saglabāt Ministru kabineta noteikumu galvenos virzienus. 

-

Aicinām izvērtēt, vai likumprojektā atsevišķi nepieciešams paredzēt Ministru kabinetam deleģējumu noteikt speciālu kārtību, kādā Nacionālo bruņoto spēku komandiera vai viņa pilnvarotas personas lēmums likumprojektā minētajos gadījumos jāpieņem. Proti, vai šobrīd jau nepastāv kaut kāda noteikta kārtībā, kādā Nacionālo bruņoto spēku komandiera (vai viņa pilnvarotas persona) var pieņemt lēmumus, un vai šī pati kārtība nebūtu jaatiecina uz likumprojektā minētajiem gadījumiem.  

-