Atzinums

1.Ņemot vērā to, ka pašreiz šādu uzdevumu definēšana nav aktuāla, lūdzam svītrot šo daļu, kas iekļauta ziņojuma 1.sadaļā "Tieslietu ministrijas priekšlikums" kā neaktuālu: "un ieviest notariālo aktu darījumos ar nekustamā īpašuma atsavināšanu, nodrošinot, ka zvērināts notārs nostiprinājuma lūgumu iesniedz rajona (pilsētas) tiesā". 
Tieslietu ministrija norāda, ka pastāv būtiska atšķirība starp elektroniskā paraksta un notariālu paraksta apliecināšanu, kā arī elektroniskā paraksta lietošanas riski. To  apliecina arī Igaunijas, Lietuvas un citu Eiropas Savienības valstu prakse, notariālo apliecinājumu neaizstājot ar elektronisko parakstu.
Ja nostiprinājuma lūgumu sastādījis zvērināts notārs, viņam ir arī pienākums noskaidrot, vai nostiprinājuma lūgums atbilst dalībnieku gribai un nostiprinājuma lūgums nav pretrunā likumam. Līdz ar to zvērināts notārs veic dokumentu juridiskās kvalitātes un pareizības pārbaudi. Notāra apliecinājums ir publisks un tam ir saistošs pierādījuma spēks, kas izslēdz notariāli apliecināta paraksta noliegšanu un pierādījumu brīvu novērtēšanu. Samazinot zemesgrāmatu valsts nodevas apmēru un ieviešot notariāla akta darījumos ar nekustamā īpašuma - atsavināšanu, veidojot zvērinātu notāru kā vienas pieturas aģentūru. Tā samazinās administratīvais slogs, tiek stiprināts tiesiskums un  labticīgā ieguvēja aizsardzība. Igaunijā un Lietuvā, kur pēdējos 30 gadus notāra iesaiste ir maksimāla un  notariāli jāapliecina visi darījumi, ko ieraksta zemesgrāmatā, investīcijas nekustamo īpašumu jomā ir pieaugušas un tiek prognozētas par vairākām reizēm lielākas nekā Latvijā.
Priekšlikuma izvērtēšanas laikā Tieslietu ministrija papildus norādīja, ka iebildums ir iesniegts atbilstoši Latvijas Zvērinātu notāru padomes iniciatīvai. Ņemot vērā, ka nevalstiskajam sektoram noteiktu laiku  bija ierobežota pieeja tiesību aktu portālam (TAP), līdz ar ko vienīgā iespēja izteikt viedokli par kādu projektu bija ārpus TAP. Par izstrādāto ziņojumu Tieslietu ministrijā tika saņemta Latvijas Zvērinātu notāru padomes vēstule ar priekšlikumu, kas  TAP izteikts kā Tieslietu ministrijas iebildums, tā mērķis bija informēt Ekonomikas ministriju par Latvijas Zvērinātu notāru padomes pieteiktajiem apsvērumiem, neformējot to kā Tieslietu ministrijas iebildumu par izstrādāto ziņojuma projektu.
Papildus Tieslietu ministrija norādīja, ka tā vairākkārt ir informējusi, tajā skaitā, Saeimas attiecīgās komisijas, par to, ka iespēja noteikt notariālā akta obligātu formu nekustamā īpašuma darījumiem vairākkārt ir vērtēta, piedaloties plašam ekspertu lokam, taču diemžēl nav guvusi atbalstu. Kā viens no pretargumentiem tiek minēts papildu finansiālais slogs darījuma pusēm. Tieslietu ministrija ir paudusi gatavību sadarbībā ar Finanšu ministriju meklēt risinājumus valsts nodevas, par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, samazināšanai, tādā veidā līdzsvarojot papildu izmaksas, ko personām radītu nepieciešamība darījumu slēgt notariālā akta formā. Panākot vienošanos par iespēju samazināt valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, būtu jāaktualizē arī jautājums par notariālā akta obligātas formas ieviešanu darījumos ar nekustamo īpašumu.
Tieslietu ministrija informēja, ka šādi jautājumi ir risināmi ārpus izstrādātā ziņojuma, nenosakot atsevišķu uzdevumu to izpildei.
Ekonomikas ministrija norāda, ka, izstrādājot Rīcības plānu, darba grupa atbalstīja nepieciešamību veicināt plašāku elektroniskā paraksta izmantošanu, lūdzot ierakstu izdarīšanu zemesgrāmatā (rīcības plāna 8.5.sadaļa). Tieslietu ministrija ir uzsākusi darbu pie uzdevuma izpildes.".

2. Ziņojuma 1.sadaļā "Tieslietu ministrijas priekšlikums" definēts uzdevums "Ekonomikas ministrija ierosina uzdot Tieslietu ministrijai izstrādāt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā apmēra pārskatīšanai, ņemot vērā citu Baltijas valstu regulējumu.".
Informējam, ka, neskatoties uz šī gada sākumā optimistisko prognozi šāda uzdevuma izpildei tuvāko gadu laikā, pašreiz konstatējams, ka, ņemot vērā tā būtisko ietekmi uz valsts budžetu, secināms, ka tuvākajos divos/trijos gados šāds uzdevums nav realizējams, vismaz ne bez pārliecinoša Finanšu ministrijas atbalsta. Ņemot vērā minēto, kamēr šādai iniciatīvai nav panākta politiska vienošanās, lūdzam šādu ierosinājumu Tieslietu ministrijai svītrot.

-

Informējam, ka, neskatoties uz šī gada sākumā optimistisko prognozi, šāda uzdevuma izpildei tuvāko gadu laikā, pašreiz konstatējams, ka, ņemot vērā tā būtisko ietekmi uz valsts budžetu, secināms, ka tuvākajos divos/trijos gados šāds uzdevums nav realizējams, vismaz ne bez pārliecinoša Finanšu ministrijas atbalsta. Ņemot vērā minēto, kamēr šādai iniciatīvai nav panākta politiska vienošanās, lūdzam šo uzdevumu Tieslietu ministrijai svītrot.

-

Ņemot vērā, ka informatīvajā ziņojumā ir sniegts pamatojums par nepieciešamību pagarināt gan 8.1.1., gan 8.3.1. Rīcības plāna uzdevumu izpildes termiņus, bet Ministru kabineta protokollēmuma projektā ir ietverts pagarinājums tikai 8.3.1. Rīcības plāna uzdevumam, lūdzam papildināt Ministru kabineta protokollēmuma projektu ar 5.4. apakšpunktu šādā redakcijā:
“5.4.   8.1.1 punktam, kas paredz uzdevumu Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju grozīt Dzīvokļa īpašuma likumu, pieļaujot jaunbūves gadījumā iespēju piešķirt telpu grupām dzīvokļa īpašuma reģistrācijai nepieciešamos kadastra numurus un aprēķināt dzīvokļa īpašumam piesaistītās domājamās daļas no kopīpašuma vienlaicīgi ar dzīvojamās mājas un telpu grupu reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.”

“5.4.   8.1.1 punktam, kas paredz uzdevumu Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju grozīt Dzīvokļa īpašuma likumu, pieļaujot jaunbūves gadījumā iespēju piešķirt telpu grupām dzīvokļa īpašuma reģistrācijai nepieciešamos kadastra numurus un aprēķināt dzīvokļa īpašumam piesaistītās domājamās daļas no kopīpašuma vienlaicīgi ar dzīvojamās mājas un telpu grupu reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.”