Atzinums

Norādām, ka noteikumu projekta 3.1. apakšpunktā minēti jēdzieni “ievērojami” un ”būtiski” ir ļoti subjektīvi un šo jēdzienu interpretācijai ir tieša ietekme uz finansējuma saņēmēju. Lai nodrošinātu minētā apakšpunkta nepārprotamu izpratni un vienveidīgu piemērošanu praksē, lūdzam precizēt minēto apakšpunktu, izsmeļoši norādot, kāds inovācija ir uzskatāma par ievērojami uzlabotu vai par būtiski mainītu.

-

Vēršam uzmanību, ka jēdziena “jauns produkts” noteikumu projektā sniegtais skaidrojums ir neloģisks, jo aptver gan pilnīgi jaunu produktu, gan ievērojami uzlabotu produktu. Rezultātā noteikumu projekta 3.2. apakšpunkta otrais teikums paredz, ka pilnīgi jaunam produktam ir jābūt ar būtiskiem specifikācijas uzlabojumiem. Tādējādi nav saprotams gadījumos, ja produkts ir pilnīgi jauns, attiecībā pret ko tiks vērtēta būtisko specifikācija uzlabojumu izpilde. Pamatojoties uz iepriekš minēto, lūdzam izvērtēt nepieciešamību izdalīt jēdzienus “jauns produkts” un “ievērojami uzūbots produkts” vai atbilstoši precizēt noteikumu projekta 3.2. apakšpunktu skaidri izdalot attiecīgo jēdzienu tvērumu.
Norādām, ka noteikumu projekta 3.2. apakšpunktā minēts jēdziens “būtiski uzlabojumi” ir ļoti subjektīvs un šī jēdziena interpretācijai ir tieša ietekme uz finansējuma saņēmēju. Lai nodrošinātu iepriekš minētā punkta nepārprotamu izpratni un vienveidīgu piemērošanu praksē, lūdzam precizēt minēto punktu, precīzāk norādot, kāds uzlabojums ir uzskatāma par būtisku, jo minētais jēdziens ir subjektīvs un neskaidrs.
 

-

Norādām, ka noteikumu projekta 3.2.2. apakšpunktā minēti jēdzieni "nebūtiski" un "būtiski" ir ļoti subjektīvi un šo jēdzienu interpretācijai ir tieša ietekme uz finansējuma saņēmēju. Lai nodrošinātu minētā apakšpunkta nepārprotamu izpratni un vienveidīgu piemērošanu praksē, lūdzam precizēt šo apakšpunktu, izsmeļoši norādot, kādi paplašinājumi ir uzskatāmi par nebūtiskiem un kādi ir paplašinājumi ar būtiskiem specifikācijas uzlabojumiem, jo minētie jēdzieni ir subjektīvi un neskaidri.

-

Lūdzam izvērsti skaidrot un pamatot, kāpēc noteikumu projekta 29. punkta apakšpunktos noteiktā atbalsta apmēri šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā pretendentiem ir noteikti atšķirīgos apmēros. Vēršam uzmanību, ka privātpersonām paredzētais atbalsta apmērs ir noteikts būtiski mazāks (29.2. un 29.3. apakšpunktā). Izsakām bažas, ka šāds regulējums pirmšķietami varētu būt diskriminējos attiecībā pret privātpersonām.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 91. pantu visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Kā atzinusi Satversmes tiesa (lietā Nr. 2003–04–02), ierobežojumiem ir jābūt ar leģitīmu mērķi un samērīgiem. Atšķirīga attieksme ir pieļaujama to pamatojot ar leģitīma mērķa sasniegšanu (lietā Nr.  2005-08-01). Attiecīgi lūdzam izvērtēt šāda regulējuma atbilstību tiesiskās vienlīdzības un diskriminācijas aizlieguma principa prasībām un veikt atbilstošus precizējumus noteikumu projektā vai tā anotācijā sniegt izvērstu pamatojumu šāda ierobežojuma nepieciešamībai.
Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt noteikumu projekta 29. punkta apakšpunktus, nosakot jaunus atbalsta apmēra sliekšņus, kas ir samērīgi un nediskriminē noteiktas atbalsta pretendentu grupas.
 

-

Lūdzam izvērsti skaidrot un pamatot, kāpēc noteikumu projekta 30. punkta apakšpunktos noteiktā atbalsta apmēri šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā pretendentiem ir noteikti atšķirīgos apmēros. Vēršam uzmanību, ka privātpersonām noteiktas atbalsta apmērs ir noteikts būtiski mazāks. Izsakām bažas, ka šāds regulējums pirmšķietami varētu būt diskriminējos attiecībā pret privātpersonām.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 91. pantu visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Kā atzinusi Satversmes tiesa (lietā Nr. 2003–04–02), ierobežojumiem ir jābūt ar leģitīmu mērķi un samērīgiem. Atšķirīga attieksme ir pieļaujama to pamatojot ar leģitīma mērķa sasniegšanu (lietā Nr.  2005-08-01). Attiecīgi lūdzam izvērtēt šāda regulējuma atbilstību tiesiskās vienlīdzības un diskriminācijas aizlieguma principa prasībām un veikt atbilstošus precizējumus noteikumu projektā vai tā anotācijā sniegt izvērstu pamatojumu šāda ierobežojuma nepieciešamībai.
Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt noteikumu projekta 30. punkta apakšpunktus, nosakot jaunus atbalsta apmēra sliekšņus, kas ir samērīgi un nediskriminē noteiktas atbalsta pretendentu grupas.

-

Lūdzam skaidrot, kāpēc noteikumu projekta 31. punktā ir noteikts attiecināmo izmaksu apmēra izņēmums, kā arī nav noteikta attiecināmo izmaksu maksimāla atbalsta summa (attiecībā uz noteikto izņēmumu).
Izsakām bažas, ka šāda attiecināmo izmaksu izņēmuma (nenosakot šo izmaksu maksimālo slieksni) rezultātā ir iespējams attiecināt neproporcionāli augstas būvniecības izmaksas, kas savukārt var rezultēties neproporcionālā attiecināmo izmaksu sadalījumā attiecībā pret izmaksām, kas tieši vērstas uz inovācijām.
 

-

Lūdzam izvērsti skaidrot un pamatot, kāpēc noteikumu projekta 32. punkta apakšpunktos noteiktā atbalsta apmēri šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā pretendentiem ir noteikti atšķirīgos apmēros. Vēršam uzmanību, ka privātpersonām paredzētais atbalsta apmērs ir noteikts būtiski mazāks. Izsakām bažas, ka šāds regulējums pirmšķietami varētu būt diskriminējos attiecībā pret privātpersonām.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 91. pantu visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Kā atzinusi Satversmes tiesa (lietā Nr. 2003–04–02), ierobežojumiem ir jābūt ar leģitīmu mērķi un samērīgiem. Atšķirīga attieksme ir pieļaujama to pamatojot ar leģitīma mērķa sasniegšanu (lietā Nr.  2005-08-01). Attiecīgi lūdzam izvērtēt šāda regulējuma atbilstību tiesiskās vienlīdzības un diskriminācijas aizlieguma principa prasībām un veikt atbilstošus precizējumus noteikumu projektā vai tā anotācijā sniegt izvērstu pamatojumu šāda ierobežojuma nepieciešamībai.
Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt noteikumu projekta 32. punkta apakšpunktus, nosakot jaunus atbalsta apmēra sliekšņus, kas ir samērīgi un nediskriminē noteiktas atbalsta pretendentu grupas.

-

Lūdzam skaidrot, kas vērtēs apakšlīgumus un pēc kādiem kritērijiem tiks noteikts, vai apakšlīgums mākslīgi un nepamatoti palielina projekta izmaksas.
Papildus lūdzam atbilstoši papildināt noteikumu projektu, nosakot, kas vērtēs apakšlīgumus un pēc kādiem kritērijiem tiks noteikts, vai apakšlīgums mākslīgi un nepamatoti palielina projekta izmaksas.

-

Lūdzam papildināt noteikumu projektu ar kartību, kādā Lauku atbalsta dienests veic novērtējumu, un pēc kādiem kritērijiem, datiem tiks vērtētas “vidējās izmaksas”.

-

Noteikumu projekta 49.7. apakšpunktā noteikts, ka sadarbības līgumā papildus jānorāda informācija par projekta rezultāta komercializācijas iespējām. Līdzīgs nosacījums tiek minēts arī noteikumu projekta 49.8. apakšpunktā.
Arī no noteikumu projekta mērķa izriet pastarpināta nepieciešamība projekta rezultātu komercializēt. Ja praksē projekta rezultāts (projekta rezultātā radītā inovācija) netiek komercializēts, tad pēc būtības netiek sasniegts projekta mērķis un piešķirtais atbalsts tiek nelietderīgi izmantots.
Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. plānošanas periodā iezīmējas tehnoloģiju komercializācijas regulējuma trūkums (regulējuma neesamība), kas rezultējās būtiskās problēmās ar Eiropas fondu atbalsta rezultātā radīto tehnoloģiju (inovāciju) komercializācijā.
Ņemot vērā iepriekšējā fondu plānošanas periodā konstatētās problēmas un to būtiskās sekas attiecībā uz tehnoloģiju komercializāciju, jaunajā plānošanas periodā šāds regulējuma trūkums un problēmas ar tehnoloģiju komercializāciju praksē nebūtu pieļaujamas.
Pamatojoties uz minēto, lūdzam skaidrot, vai un kā jaunajā plānošanas periodā ir novērstas problēmas ar tehnoloģiju komercializāciju praksē.
 

-

Lūdzu papildināt noteikumu projektu ar sekām finansējuma saņēmējam gadījumos, kad projekta mērķis nav sasniegts
 

-

Lūdzu pamatot, skaidrot, kāpēc apakšpasākumā finanšu korekcijas nepiemēro, ja nav sasniegts šo noteikumu 8. punktā minētā rezultāta rādītājs.

-

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 69. punktu. Personai nevar piespiest pēc studiju kursu pabeigšanas akvakultūras jomā strādā šo noteikumu 20.3. apakšpunktā minētajā akvakultūras dzīvnieku audzētavā vismaz vienu gadu. Šāds regulējums varētu rezultēties piespiedu darbā, kas ir pretrunā Piespiedu Darba Konvencijai.

-

Lūdzam svītrot pieturzīmes un vārdus “ja pretendents neizpilda 69. punktā minēto, tas saņemto atbalstu atmaksā Lauku atbalsta dienestā piemērojot, pro rata temporis (atbilstoši nostrādātajam laikam) principu.” Projekta mērķis ir sasniegts, kad atbalsta pretendents ir ieguvis sertifikātu par mācību pabeigšanu. Ir nepamatoti samazināt atbalsta apmēru, jo persona ir ieguvusi attiecīgo papildu izglītību, kuru varēs izmantot visa nākotnes darba stāža laikā.
 

-

Lūdzam pamatot, kāpēc apakšpasākumā finanšu korekcijas nepiemēro, ja nav sasniegts šo noteikumu 8. punktā minētais rezultāta rādītājs, izņemot šo noteikumu 20.3. apakšpunktā minētajam pretendentam.

-