Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk tekstā - LDDK) ir iepazinusies ar Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto projektu “Konceptuālais ziņojums “Par pensiju sistēmas pilnveidošanu”” (turpmāk tekstā - Projekts) un izsaka šādus iebildumus:

LDDK iebilst pret Projekta 2.lappuses piekto rindkopu LM piedāvātajā redakcijā
Pamatojums
Rindkopā minēts, ka pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu. 
LDDK ieskatā šis teikums nesniedz patiesu priekšstatu par pensiju indeksāciju Latvijā. Lai to novērstu, rinkopa ir jāpapildina ar jaunu teikumu:  Ja personai aprēķinātā vecuma pensija, ņemot vērā personas apdrošināšanas stāžu, veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas un pensionēšanās vecumu, ir lielāka par 50 procentiem no iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī, indeksē tikai daļu no pensijas, kā rezultātā šo personu pensiju pirktspēja un vērtība samazinās.

LDDK iebilst pret Projekta 3.lappuses pēdējo rindkopu LM piedāvātajā redakcijā
Pamatojums
Rindkopā minēts, ka tad, ja personai apdrošināšanas stāžs nav pietiekams vecuma pensijas piešķiršanai (2022.gadā – 15 gadi; no 2025.gada – 20 gadi), tad personai piešķir valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu saskaņā ar Valsts sociālā pabalsta likuma normām.
LDDK ieskatā šis teikums nesniedz skaidrību par to, kur paliek šo personu un viņu darba devēju veiktās iemaksas pensiju apdrošināšanai. Lai to novērstu, rindkopa ir jāpapildina informāciju, kādiem mērķiem tiek izmantotas šo personu un viņu darba devēju veiktās iemaksas pensiju apdrošināšanai.

LDDK iebilst pret Projekta sadaļas “II 2.Problēmas izklāsts” 8.lappuses 1.rindkopu LM piedāvātajā redakcijā
Pamatojums
Šajā rindkopā LM norāda, ka 2021.gadā ieviestā minimālās  vecuma pensijas modeļa ietekmē zūd motivācija sociālās apdrošināšanas iemaksas veikt no visiem darba ienākumiem, kā arī norāda uz iespējamu aplokšņu algu pieaugumu. Jānorāda, ka pensija nav vienīgais sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanas motivators (ir arī citi apdrošināšanas veidi) un nav būtiskākais motivators, lai izvairītos no darba nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu veikšanas. VSAOI ir proporcionālas atalgojumam un tam piemīt proporcionāla ietekme uz personas sociālajām garantijām (tās ir personas interesēs), līdz ar to tām ir mēreni izteikta lēzena ietekme uz izvairīšanās motīvu. Savukārt   iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kam nav ietekmes uz personas sociālajām garantijām (tās nav personas interesēs), Latvijā, ņemot vērā diferencētā neapliekamā minimuma ietekmi, ir īpaši izteikta progresivitāte, kas būtiski ietekmē darba devēja izdevumus. Piemēram, lai  darba devējs personai bez apgādībā esošām personām izmaksātu pirmos 428 euro (neto no minimālās algas), viņam darba nodokļos ir jāsamaksā 190 euro, no kuriem 170 euro ir maksājums par darba ņēmēja personas sociālajām garantijām, un tikai 19,50 euro ir sabiedrības kopīgo vajadzību finansēšanai. Savukārt, lai izmaksātu otros 428 euro neto, darba nodokļos ir jāsamaksā 370 euro, no kuriem 220 euro ir maksājums par darba ņēmēja personas sociālajām garantijām, bet sabiedrības kopīgo vajadzību finansēšanai ir jāiemaksā 170 euro, kas ir 8,7 reizes vairāk, nekā par pirmajiem 428 euro. Šādai darba nodokļu politikai ir divējāda negatīva ietekme uz sociālās drošības sistēmu: pirmkārt, tā veicina “aplokšņu algu” ekonomiku, tādā veidā mazinot ne tikai pašas personas sociālās garantijas darbmūža periodā un nākotnē, bet arī mazina personas devumu šodienas pensionāru finansēšanu paaudžu solidaritātes sistēmas ietvaros. Otrkārt, tā kavē tautsaimniecības pāreju uz augstākas pievienotās vērtības un augstāka atalgojuma sektoriem, tādā veidā negatīvi ietekmējot iekšzemes kopprodukta izaugsmi, kas savukārt negatīvi ietekmē visas sabiedrības dzīves līmeni gan šodien, un jo īpaši nākotnē, kad, saskaņā ar prognozēm, samazināsies darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits un pieaugs senioru īpatsvars.

LDDK iebilst pret Projekta sadaļas “II 2.Problēmas izklāsts” 8.lappuses 2.rindkopu LM piedāvātajā redakcijā
Pamatojums
Šajā rindkopā LM norāda, ka piemaksas pie pensijas piešķiršanas atjaunošana varētu būt instruments, lai minimālie vecuma pensijas apmēri netuvotos vidējam pensijas apmēram. LM iniciatīva nodrošināt, lai piemaksas pie pensijas par stāžu līdz 1996.gadam piešķirtu visām personām, kurām ir šāds stāžs, ir nepieciešama un atbalstāma. Vienlaikus jānorāda, ka piešķiršanas atjaunošana nevar būt instruments, lai minimālie vecuma pensijas apmēri netuvotos vidējam pensijas apmēram, bet gan instruments, lai vismaz šajā pozīcijā Latvijas pensiju sistēmas ietvaros nodrošinātu taisnīgumu.  Sākot ar 2012.gadu Latvijā ir izveidojusies situācija, ka piemaksas par stāžu personām piešķir pēc pensionēšanās gada pazīmes, kas pēc būtības ir diskriminācija pēc personas dzimšanas gada pazīmes.
Par atšķirīgo attieksmi 2012.gadā Satversmes tiesā tika ierosināta lieta Nr. 2012-12-01.
Izvērtējot lietas apstākļus, Satversmes tiesa secināja, ka izskatāmajā lietā apstrīdētās normas kontekstā vienādos un salīdzināmos apstākļos atrodas visas tās personas, kurām ir līdz 1995. gada 31. decembrim uzkrāts apdrošināšanas stāžs un ir tiesības uz valsts pensiju [2013. gada 13. februāra spriedums lietā Nr. 2012-12-01, punkts 14.2.2.]. 
“Gan personām, kurām pensija piešķirta līdz apstrīdētajā normā paredzētajam termiņam – 2011. gada 31. decembrim, gan personām, kurām pensija piešķirta pēc šā datuma, ir apdrošināšanas stāžs, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. Savukārt piemaksa maksājama tikai vienai šo personu grupai, proti, personām, kurām pensija piešķirta līdz 2011. gada 31. decembrim. Otrai personu grupai nav tiesību uz piemaksu. Līdz ar to apstrīdētā norma ir radījusi atšķirīgu attieksmi pret personu grupām, kuras atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos [14.2.2.].”
Vienlaikus, ņemot vērā Labklājības ministrijas un Saeimas argumentus par to, ka piemaksu izmaksāšana visiem pensionāriem apdraudētu speciālā budžeta ilgtspēju [14.2.3.],  Satversmes tiesa pieļāva atšķirīgās attieksmes pastāvēšanu, jo atšķirīgajai attieksmei esot  leģitīmajam mērķis -  nodrošināt speciālā budžeta ilgtspēju, kas atbilst citu personu tiesību aizsardzībai.
Ņemot vērā, ka sākot ar 2014.gadu piemaksas vairs neizmaksā no speciālā budžeta, tad  atšķirīgo attieksmi pieļaujošais  leģitīmais mērķis -  nodrošināt speciālā budžeta ilgtspēju – vairs nepastāv. Līdz ar to, sākot ar 2014.gadu atšķirīgajai attieksmei pret pensionāriem, kuriem ir apdrošināšanas stāžs, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, ir antikonstitucionāls raksturs, kas iespējami ātri ir jānovērš neatkarīgi no bāzes pansiju sistēmas iespējamās ieviešanas.
 
LDDK iebilst pret Projekta 23.lappuses salīdzinošo tabulu LM piedāvātajā redakcijā
Pamatojums
Neraugoties uz iepriekšējās sadaļās ir daudzkārt norādīto, ka pensiju atbilstība iemaksām ir svarīgs motivators iemaksu veikšanai no visiem darba ienākumiem, šajā pozīcijā pilnīgi pretēji iepriekš minētajam, tas, ka lielāks atbalsts tiek sniegts tiem, kuru iemaksu pensija līdz divu ienākuma mediānas apmēram, ir minēts pie “plusiem”. Kā zināms, jau šobrīd tieši aktīvāko iemaksu veicēju pensijas zaudē pirktspēju tādēļ, ka lielākajām pensijām indeksē tikai daļu no to apmēra;
LM pie “plusiem” norāda, ka pensijas apmēra noteikšanā lielāka loma ir veiktajām sociālajām iemaksām nevis apdrošināšanas stāžam. Ņemot vērā to, ka šis modelis paredz mazināt atbalstu tieši personām, kuras kopā ar darba devēju veikušas lielākas iemaksas, šis arguments nav pamatots.
LM pie “plusiem” norāda, ka var mazināties uzticība pensiju sistēmai. LDDK ieskatā tā noteikti nav uzskatāma par pozitīvu pazīmi.
LM pie “mīnusiem” norāda, ka uz lielāku darbmūžu un lielākām iemaksām balstītām pensijām (ja iemaksu pensija ir augtāka par divām ienākuma mediānām) bāzes atbalsta apmērs samazinās līdz pie trijām mediānām vispār tiek izslēgts. Jānorāda, ka šāds modelis mazina motivāciju veikt iemaksas no visiem darba ienākumiem. Turklāt, tas ir pilnīgā pretrunā ar šajā tabulā pamatoti pie “mīnusiem” minētā argumenta sākumdaļu, ka ar šādu modeli atalgojam mazāku iesaisti sistēmā.
Tai pat laikā nevar piekrist apgalvojumam, ka bāzes pensijas apmērs nav atkarīgs no personas dalības sociālās apdrošināšanas sistēmā. Kā liecina šajā tabulā “plusu” sadaļas pirmie divi argumenti un “mīnusu” sadaļas otrais arguments, personām izmaksājamais bāzes pensijas apmērs ir atkarīgs no personas dalības sociālās apdrošināšanas sistēmā – jo vairāk persona un tās darba devējs ir iemaksājuši pensiju speciālajā budžetā, jo mazāks bāzes pensijas apmērs tai tiek piešķirts.
LDDK iebilst pret Projekta 23.lappuses pēdējās rindkopas otro teikumu
Pamatojums
Rindkopā minēts, ka pakāpeniski samazinot bāzes pensijas apmēru, tiek veicināta solidaritāte bāzes pensijas izmaksā. Šāds apgalvojums ir pilnīgā pretrunā ar pensiju kapitāla sistēmu, kuras ietvaros pensija ir atkarīga no apdrošinātās personas un tās darba devēja veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā arī pretrunā ar šajā Projektā daudzkārt minēto, ka pensiju nonivelēšana samazina motivāciju veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas no visiem darba ienākumiem un palielina “aplokšņu algu” risku.

LDDK iebilst pret Projekta 23.lappuses pēdējās rindkopas trešo teikumu
Pamatojums
Rindkopā minēts, ka bāzes pensijas piešķiršana negrauj pensiju sistēmas pamatprincipus, jo iemaksu pensijas apmērs ir atkarīgs no veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. LDDK ieskatā tas, ka bāzes pensija tiek samazināta vai atņemta personām, kuras kopā ar darba devēju darbmūža laikā ir veikušas lielākas sociālās apdrošināšanas iemaksas, patiesībā grauj pensiju sistēmas pamatprincipus, jo tiek mazināta individuālo sociālās apdrošināšanas iemaksu loma, neveicinot maksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas no visiem darba ienākumiem.
 

-