Atzinums

   Iepazīstoties ar informatīvo ziņojumu “Par slimnīcu tīklu”, Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA)  atzinīgi vērtē izdarīto situācijas analīzi un gatavību izlēmīgiem risinājumiem.  Sadrumstalota tīkla uzturēšana ierobežotu finansiālo un arī darbaspēka resursu apstākļos neļauj stacionārajai palīdzībai novirzītos līdzekļus izmantot efektīvi. To apstiprina Valsts kontroles revīzijas ziņojumā konstatētā vienāda līmeņa iestāžu nespēja īstenot vienādu pakalpojumu kopumu līmenim atbilstošajos profilos.

   Līdztekus medicīniskās palīdzības nodrošināšanai, slimnīcas veic arī jauno speciālistu apmācību. Tāpat visu līmeņu slimnīcās tiek nodarbināti arī ārsti-rezidenti. Valsts kontroles revīzijas ziņojumā konstatēts, ka atsevišķu slimnīcu neatliekamās palīdzības nodaļās līdz pat 16% dežūru stundu nosedz rezidenti. Tas rada šaubas, vai sertificēto speciālistu skaits ir pietiekams, lai nodrošinātu gan slimnīcas esošajam līmenim atbilstošos pakalpojumus, gan rezidentu uzraudzību, vadību un kvalitatīvu apmācību. Norādāms, ka pēc pašreizējā regulējuma rezidentūras vietu plānošanā būtiska loma ir tieši slimnīcu izteiktajam pieprasījumam pēc speciālistiem un gatavībai tos apmācīt. 

   LJĀA aicina, pārskatot slimnīcu līmeņošanu un katras slimnīcas atbilstību plānotajam I-III līmenim, vērst uzmanību arī uz katras slimnīcas reāli nodrošināto pakalpojumu profilu atbilstību slimnīcas noteiktajam līmenim. Rezidentu apmācība ir koncentrējama iestādēs, kuras nodrošina pakalpojumu klāstu atbilstoši slimnīcai noteiktajam līmenim un spēj nodrošināt rezidentu apmācību attiecīgajos profilos, kam nepieciešams gan pietiekams sertificēto ārstu skaits, ko regulē Ministru Kabineta noteikumi Nr. 685, gan arī pietiekama pacientu plūsma. Plānošana, balstoties uz nākotnes nodomiem, nevis faktiskajām iespējām, apdraud gan apmācības kvalitāti, gan pacientu drošību. Rezidentūras programmu īstenosana koncentrējama ārstniecības iestādēs, kur ir faktiski specialitātes profili un mācību vide, nevis tikai deklarēta vēlme nākotnē šos pakalpojumus attīstīt.

   LJĀA apzinās ārstniecības iestāžu vajadzību piesaistīt speciālistus jau rezidentūras posmā, piedāvājot atsevišķas rotācijas īstenot reģionālajās slimnīcās posmā, un nepieciešamību dažus pakalpojumus sniegt apmērā, kam sertificēts speciālists nav vajadzīgs pilnas slodzes darbā. Potenciālo risinājumu LJĀA saredz ziņojumā apskatītajā slimnīcas sadarbības teritoriju modeļa tālākā attīstīšanā un šādas sadarbības formas juridiskā nostiprināšanā, pieļaujot arī savstarpēju speciālistu piesaisti sadarbības slimnīcu starpā. 

   Vienlaikus LJĀA atgādina, ka nepieciešamība pārskatīt slimnīcu līmeņus iezīmē pastāvošo atstrādes prasību nesamērību. MK noteikumos Nr. 685 definētā prasība potenciāli piespiež jauno ārstu noslēgt darba līgumu ar valsts vai pašvaldības iestādi par pilnas slodzes darbu, vienlaikus pastāvot iespējamībai, ka līmeņošanas izmaiņu un konkrētās iestādes līmeņa pārskatīšanas rezultātā, slimnīca neturpinās sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus konkrētajā specialitātē vai nesniegs tos tādā apjomā, lai nodrošinātu speciālistam pilnu darba slodzi. Tas izgaismo pašreizējā atstrādes regulējuma nesamērību, jo nosacījumi ārsta darbu piesaista ārstniecības iestādei pēc  īpašnieka, nevis nodrošinātajiem valsts apmaksātajiem publiskajiem pakalpojumiem. Situācijā, kur slimnīcas līmenis tiek pārskatīts un konkrētā specialitāte vairs netiek nodrošināta pilnā apjomā, ārstam praktiski nav iespējams izpildīt atstrādes prasības, neradot finansiālus riskus. Tas ierobežo profesionālo brīvību un neatbilst darba ņēmēju brīvas pārvietošanās principiem.

   LJĀA aicina atstrādes regulējumu pārskatīt, to balstot pakalpojuma pieejamībā sabiedrībai, nevis ārstniecības iestādes juridiskajā formā. Slimnīcu tīkla reforma var sniegt būtisku ieguvumu, ja tā tiek sasaistīta ar prognozējamu cilvēkresursu politiku un kvalitatīvu rezidentu apmācību, nodrošinot stabilu un profesionālu veselības aprūpes sistēmu ilgtermiņā.

   LJĀA ieskatā slimnīcu līmeņošanas pārskatīšanai ir potenciāls uzlabot Latvijas iedzīvotājiem sniegtās veselības aprūpes kvalitāti. Tomēr stacionārās palīdzības sistēmas veiksmīga pārveide prasa prognozējamu cilvēkresursu politiku un kvalitatīvu jauno speciālistu sagatavošanu. Tam nepieciešams līdztekus līmeņu skaita un kritēriju  pārvērtēšanai, ar plānoto sniedzamo pakalpojumu profiliem un gultu skaitu tajos, saistīt arī slimnīcas  iespējas veikt rezidentu apmācību. 
 

-