Atzinums

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), apkopojot pašvaldību viedokļus par Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā piešķiramas un izlietojamas mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām” (tālāk Noteikumu projekts), sniedz šādus iebildumus un priekšlikumus:

Noteikumu projekta 4. punkts nosaka, ka pašvaldībām investīciju projekti jāiesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) līdz katra gada 14. janvārim, tai skaitā līdz 2022.gada 14.janvārim. Ņemot vērā, ka 2022.gads būs pirmais gads, kad darbosies jaunie nosacījumi mērķdotācijas investīcijām saņemšanai, un tie precīzi būs zināmi tikai 2021.gada decembrī pēc Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanas valdībā, atvēlētais laika posms projektu sagatavošanai līdz 2022.gada 14.janvārim būs nepietiekams. LPS lūdz Noteikumu projekta 4.punkta ievaddaļu izteikt šādā redakcijā:
“4. Pašvaldības līdz katra gada 14. februārim iesniedz investīciju projektus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, ievērojot šādus nosacījumus:”
 

LPS lūdz Noteikumu projekta 4.punkta ievaddaļu izteikt šādā redakcijā:
“4. Pašvaldības līdz katra gada 14. februārim iesniedz investīciju projektus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, ievērojot šādus nosacījumus:”

Ņemot vērā, ka Noteikumu projekta 4.1.2. apakšpunkts Rīgas valstspilsētas pašvaldībai neparedz iespēju iesniegt projektus, Rīgas valstspilsētas pašvaldība lūdz izteikt Noteikumu projekta 4.1.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
“4.1.1. pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta vai pakalpojumu infrastruktūras attīstībai, uzlabojot pakalpojumu kvalitāti un pieejamību iedzīvotājiem. Valsts budžeta finansējums vienam investīciju projektam ārpus Rīgas valstspilsētas pašvaldības ir ne mazāks kā 100 000 euro un ne vairāk kā 2 000 000 euro. Valsts budžeta finansējums vienam investīciju projektam Rīgas valstspilsētas pašvaldībā ir ne mazāks kā 100 000 euro un ne vairāk kā 8 000 000 euro.”

Pamatojums: OECD 2017.gada otrajā Ekonomikas pārskatā par Latviju norādījusi, ka Rīgai un Rīgas reģionam kopumā ir milzīgs potenciāls Latvijas tautsaimniecības izaugsmei, pārkārtošanai uz zināšanām balstītu augstas pievienotās vērtības produktīvu ekonomiku, kas diemžēl pilnībā netiek izmantots. Neskatoties uz to, ka Rīgas reģionā koncentrējas lielākā daļa no Latvijas tautsaimniecības aktivitātēm, kā arī tajā ir caurmērā zemāks bezdarba līmenis un lielākas darba iespējas, Rīgas reģions savā konkurētspējā atpaliek no citiem reģioniem Baltijas jūras reģionā un kopš 2010.gada Rīgas reģions sāk atpalikt no Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētām. Rīgas metropoles areālam ir izšķiroša loma visas valsts kopējās konkurētspējas nodrošināšanā un tas stiprina Rīgas kā globāli orientētas metropoles lomu Baltijas jūras reģionā.
Tāpat, ņemot vērā līdzšinējo un plānoto starptautiskas un nacionālas nozīmes infrastruktūras projektu attīstības koncentrāciju Rīgas valstspilsētas pašvaldības teritorijā un ierobežoto atbalstu to pilnvērtīgai integrācijai pilsētas infrastruktūrā, Rīgas valstspilsētas pašvaldībai nepieciešamo investīciju apjoms nav pielīdzināms ar vairums citu pašvaldību. Ņemot vērā iepriekš minēto, Rīgas valstspilsētas pašvaldība aicina izvērtēt iespēju mērķdotācijas apjoma gradācijai, palielinot atbalsta apjomu Rīgas valstspilsētas pašvaldībai līdz 8 000 000 euro.
 

“4.1.1. pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta vai pakalpojumu infrastruktūras attīstībai, uzlabojot pakalpojumu kvalitāti un pieejamību iedzīvotājiem. Valsts budžeta finansējums vienam investīciju projektam ārpus Rīgas valstspilsētas pašvaldības ir ne mazāks kā 100 000 euro un ne vairāk kā 2 000 000 euro. Valsts budžeta finansējums vienam investīciju projektam Rīgas valstspilsētas pašvaldībā ir ne mazāks kā 100 000 euro un ne vairāk kā 8 000 000 euro.”

Noteikumu projekta 4.6. punkts nosaka, ka investīciju projekta īstenošanā ne mazāk kā 30% valsts budžeta finansējuma tiek izmantots līdz projekta iesniegšanas gada 30. septembrim un ne mazāk kā 50% – līdz projekta iesniegšanas gada 31. decembrim. Uzskatām, ka prasība pašvaldībām līdz projekta iesniegšanas gada 30.septembrim izmantot vismaz 30% no valsts budžeta finansējuma ir lieka. Ja līdz gada beigām projektā netiks izmantoti vismaz 50% no valsts budžeta finansējuma, attiecīgā pašvaldība riskē pazaudēt valsts budžeta finansējumu, kas jau ir kontroles mehānisms. Valsts reģionālās attīstības aģentūrai, apkopojot no pašvaldībām ceturkšņa pārskatus par investīciju projektu īstenošanu, ir iespēja sekot līdzi katra investīciju projekta īstenošanas progresam un novērtēt riskus.
Lai neradītu liekas birokrātiskas procedūras un nesarežģītu investīciju projekta īstenošanu, lūdzam Noteikumu projekta 4.6. punktu izteikt šādā redakcijā:
“4.6. investīciju projekta īstenošanā ne mazāk kā 50 procenti valsts budžeta finansējuma tiek izmantots līdz projekta iesniegšanas gada 31. decembrim;”
 

Lai neradītu liekas birokrātiskas procedūras un nesarežģītu investīciju projekta īstenošanu, lūdzam Noteikumu projekta 4.6. punktu izteikt šādā redakcijā:
“4.6. investīciju projekta īstenošanā ne mazāk kā 50 procenti valsts budžeta finansējuma tiek izmantots līdz projekta iesniegšanas gada 31. decembrim;”

Noteikumu projekta 6. punkts paredz, ka pašvaldību iesniegto investīciju projektu atbilstību izvirzītajām prasībām izvērtē VARAM izveidota komisija, taču Noteikumu projektā nekur nav atrunāts komisijas sastāvs – komisijas locekļu skaits un sastāvs. Lūdzam papildināt Noteikumu projektu ar jaunu punktu par komisijas sastāvu.
 

-

Noteikumu projekta 9. punkts paredz, ka komisija pēc investīciju projektu izvērtēšanas tos sakārto prioritārā secībā atbilstoši trim kritērijiem, kas raksturo projektu iesniegušo pašvaldību:
1) pašvaldība ar viszemākajiem vērtētajiem ieņēmumiem pēc izlīdzināšanas uz vienu iedzīvotāju iepriekšējā gadā,
2) pašvaldība ar lielāko bērnu skaitu līdz 6 gadu vecumam uz 1000 iedzīvotājiem;
3) pašvaldība, kura plāno lielāko valsts budžeta finansējuma īpatsvaru projektā līdz investīciju projekta iesniegšanas gada 31. decembrim.
Savukārt Noteikumu projekta 10. punkts paredz: ja atbalstāmo investīciju projektu pieprasītais valsts budžeta finansējuma apmērs ir lielāks nekā attiecīgajā gadā pieejamais valsts budžeta finansējums, atbalstu piešķir prioritāri investīciju projektiem atbilstoši iepriekš minētajiem kritērijiem. Līdz ar to katrai pašvaldībai ir būtiski saprast sava projekta vietu kopējā sarakstā – tas varētu būt prioritārs vai ne, ja valsts budžeta finansējums visiem projektiem būs nepietiekams.
Vienlaikus ne Noteikumu projektā, ne tā anotācijā nav precīzi aprakstīts algoritms, kā tieši atbilstoši izvirzītajiem kritērijiem tiks grupēti projekti. Atbilstoši katram kritērijam veidojas atšķirīgs prioritāro pašvaldību loks. Piemēram, lielākais bērnu skaits līdz 6 gadu vecumam uz 1000 iedzīvotājiem ir Rīgas reģiona pašvaldībās, savukārt zemākie ieņēmumi pēc izlīdzināšanas uz vienu iedzīvotāju – Latgales reģiona pašvaldībās. Kuru pašvaldību investīciju projekti būs ar augstāku prioritāti?

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam
1) papildināt Noteikumu projektu ar jaunu punktu (jauniem punktiem), kurā (kuros) PRECĪZI tiktu atrunāta kārtība, kādā, ņemot vērā 9.punktā minētos kritērijus, investīciju projekti tiks sakārtoti prioritārā secībā;
2) paredzēt, ka tiek ņemti vērā aktuālie dati par pašvaldību izlīdzinātajiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju, t.i. projekta iesniegšanas gada rādītāji nevis iepriekšējā gada rādītāji. Piemēram, iesniedzot investīciju projektu 2022.gadā, tiek ņemti vērā katras pašvaldības plānotie izlīdzinātie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju 2022.gadā;
3) norādīt datu par bērnu skaita līdz 6 gadu vecumam uz 1000 iedzīvotājiem pašvaldībā fiksēšanas brīdi. Ja ir plānots izmantot kārtējā gada pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķina datus, tad tajā tiek izmantoti dati par bērnu skaita līdz 6 gadu vecumam uz iepriekšējā gada 1.janvāri. Piemēram, 2022.gada pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinā izmantoti dati par mazo bērnu skaitu uz 2021.gada 1.janvāri. Vai arī paredzēt, ka bērnu līdz 6 gadu vecumam skaits katrā pašvaldībā tiek fiksēts uz 2022.gada 1.janvāri.

-

Noteikumu projekta pielikuma veidlapas 7.punktā ir šāda prasība: “Sniedzot informāciju par izmaksu ekonomisko pamatojumu, pašvaldībai jāpievieno tirgus aptaujas rezultāti, iekļaujot ne mazāk kā trīs pretendentu cenu piedāvājumu attiecīgajam investīciju projektam”.
Lūdzam skaidrot, kā šo prasību izpildīt, ja ir būvdarbu atklāts konkurss, nevis tirgus izpēte. Kā lai pašvaldība nodrošina tieši trīs piedāvājumus, ja piedāvājumu iesniegušo pretendentu skaits ir mazāks?
Lūdzam precizēt pielikuma veidlapas 7.punktu.
 

-

Priekšlikums Noteikumu projekta 2.punktu izteikt šādā redakcijā:
“2. Mērķdotāciju piešķir augstas gatavības pašvaldību investīciju projektiem, kas nodrošina pilnvērtīgu pašvaldību pakalpojumu klāstu iedzīvotājiem un sekmē administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanu, kā arī veicina klimatneitrālas ekonomikas mērķu sasniegšanu (turpmāk – investīciju projekti).”
 

Priekšlikums Noteikumu projekta 2.punktu izteikt šādā redakcijā:
“2. Mērķdotāciju piešķir augstas gatavības pašvaldību investīciju projektiem, kas nodrošina pilnvērtīgu pašvaldību pakalpojumu klāstu iedzīvotājiem un sekmē administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanu, kā arī veicina klimatneitrālas ekonomikas mērķu sasniegšanu (turpmāk – investīciju projekti).”

Priekšlikums Noteikumu projekta 4.4. punktu izteikt šādā redakcijā:
“4.4. plānotajiem būvdarbiem (ja attiecināms) ir saņemta būvatļauja ar būvvaldes atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi vai apliecinājuma kartē ir izdarīta atzīme par būvniecības ieceres akceptu, vai ir apliecinājums, ka paredzētā investīciju projekta īstenošanai būvniecības ieceres dokumenti nav nepieciešami. Ja paredzēta apvienota projektēšana un būvniecība, ir lēmums par iepirkuma procedūras rezultātiem”.
 

-